Finanšu tirgi 01.03.2022. – indeksi “pamodās” un nokritās, ārvalstu investīcijas ir iestrēgušas rubļu vērtspapīros
Pēc vairākām dienām, kad globālie akciju indeksi īpaši nereaģēja uz karu Krievijas iebrukumu Ukrainā vakar, šķiet, tēlaini runājot, kāds ir iebelzis ar āmuru pa galvu un redzam nopietnus kritumus. Vismaz Eiropas akciju indeksos.
Lai arī ASV indeksi vakar nokritās, tomēr S&P 500 indeksa kritumu par 1.55% ir grūti nosaukt par kaut ko pamatīgu vai iespaidīgu. Drīzāk to varētu saukt par risk-off dienu. Nasdaq Composite indekss vakar nokritās par 1.59%, kamēr Dow Jones Industrials indekss samazinājās par 1.76%.
Starp ASV sektoriem vislielāko kritumu piedzīvoja finanšu sektors, nokrītoties par 3.69%. Visticamāk šis kritums ir mazāk saistīts ar ekspozīciju uz Krieviju, bet drīzāk ar pieaugošo bažu ietekmē sarūkošā varbūtība straujam procentu likmju kāpumam. Taču augstākas procentu likmes ir tieši tas veids, kā bankas var pelnīt vairāk.
Starp ASV sektoriem vienīgais, kurš uzrādīja pieaugumu, bija enerģijas sektors, pakāpjoties par 1.01%. Lai arī kāpums ir pozitīvi, tomēr tas ir neliels, ņemot vērā naftas cenu pieaugumu vakar par 8%.Nelielais kāpums varētu būt pamatojams ar diviem argumentiem. Pirmkārt, lielajiem energo milžiem ir projekti Krievijā, kurus nāksies norakstīt zaudējumos. Otrkārt, spriežot pēc naftas fjūčeru cenām, pieaugums pagaidām vien tiek prognozēts dažiem turpmākajiem mēnešiem, pēc tam naftas cenas tiek paredzētas atgriežamies pie $90 atzīmes un tālākā nākotnē vēl zemāk.
Daudz sāpīgāki kritumi vakar bija vērojami Eiropā. Itālijas FTSE MIB nokritās par 4.14%, Francijas CAC 40 par 3.94%, Vācijas DAX par 3.85% un Spānijas IBEX 35 par 3.43%.
Salīdzinoši mazāk krita Apvienotās Karalistes FTSE 100 un Šveices biržas indekss, attiecīgi nokrītoties par 1.72% un 1.04%.
Iestrēgt rubļu investīcijās
Ārvalstu investori šobrīd faktiski ir iesprostoti savās Krievijas rubļu investīcijās vērtspapīros pēc Euroclear paziņojumu par norēķinu pārtraukšanu ar rubļiem, ziņo Financial Times.
Euroclear līdz ar vakardienas vakaru pārtrauc veikt norēķinus ar Krievijā emitētajiem vērtspapīriem. Par tādu pašu soli dažas stundas agrāk ziņoja arī tā konkurents Clearstream.
“Šķiet, ka šobrīd visi ir iesprostoti Krievijas rubļu bondos”, teica kāds attīstības tirgu portfeļa pārvaldnieks. Ārvalstu investori kopā turēja 41 miljardu ASV dolāru vērtu Krievijas valsts parādu uz 2021.gada beigām saskaņā ar centrālās bankas datiem.
Aizverot arī citus kanālus, Deutsche Borse Vācijā no šodienas aptur tirdzniecība ar Krievijas bondiem, akcijām un citiem saistītiem strukturētajiem produktiem.
Rietumu investoriem vairs nav iespējas veikt darījumus ar Krievijas bankām, sekojot ASV un Eiropas sankcijām, tikmēr pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizliedza no valsts izvest ārvalstu valūtas.