Karš nepelnīti iegrūdis dubļos Austrumeiropas akcijas

Kamēr eksperti kopumā ir skeptiski par Krievijas tirgus atvēršanu un domā, ka nekas labs nav gaidāms, vismaz Trigon Capital Krievijas vadītāja Jelena Rozenfeld uzskata, ka Maskavas birža pēc kāda laika tomēr tiks atvērta.

Neskatoties uz optimismu, Trigon Capital apjoms Krievijā gada laikā sarucis uz pusi. Pirms gada fonda apjoms bija 1.2 milj. eiro. Fondā ir 21 dažāda pozīcija, un fonda tirdzniecība tika apturēta no 25. februāra. Tirdzniecības apturēšanas laikā uzņēmums sedz visus fonda kārtējos izdevumus un neiekasē administratīvās vai darbības maksas. Kopš gada sākuma fonda daļas vērtība samazinājusies par 42%. Fonds ir ieguldījis 86.2% Krievijā, 12.1% Kazahstānā.

Pēc SEB Uzkrājumu un investīciju produktu daļas vadītāja Andres Soosaar teiktā, tikai daži klienti veic investīcijas tieši Krievijā. Viņš piebilda, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kas notiks ar šīm investīcijām un nav novērojamas pozitīvas tendences. Skaitļi neliecina par neko labu: gandrīz 50% no SEB Austrumeiropas mazo un vidējo uzņēmumu fonda aktīviem pirms kara sākuma bija ieguldīti Krievijā. Kopš gada sākuma fonda daļa ir samazinājusies par 60%.

Pēc Soosaar teiktā, tirdzniecība ar fonda daļām kādu laiku bija apturēta, taču kopš marta beigām tas ir atvērts daļu pārdošanai. "Kopš tā laika no fonda ir izstājušies mazāk nekā 10% fonda daļu īpašnieku, tāpēc nevar teikt, ka klienti iziet masveidā," sacīja SEB pārstāvis. Tomēr jaunām investīcijām šis fonds ir slēgts.

Kā informēja Swedbank Investīciju fondu vadītājs Age Petters, fonda daļas cena Krievijas biržas bloķēšanās dēļ nav aprēķināta, līdz ar to Krievijas akciju fonda apjoms uz 25. februāri ir 9.5 milj. eiro.

LHV Investīciju pakalpojumu vadītājs Andres Suimets sacīja, ka bankas klientu interese par Krievijas vērtspapīriem jau ilgāku laiku bijusi ļoti pieticīga. Viņš piebilda, ka šobrīd vairumā gadījumu gan primārais, gan otrreizējais tirgus ir apturēts fondiem un ETF. "Tas, kas notiks tālāk, ir atkarīgs no situācijas tirgū un ETF nodrošinātāju lēmumiem, bet drīzāk ir liela iespējamība, ka, parādoties iespējai, līdzekļi tiks likvidēti un liela daļa ieguldījumu būs jānoraksta," Suimets teica.

Pēc Suimeta teiktā, ir grūti prognozēt, vai un kad nākotnē atkal būs iespējams investēt Krievijā un kāda būs investoru interese. Viņš piebilda, ka Krievija jau kādu laiku ir bijis tirgus, kas lielākajai daļai vietējo investoru ir izslēgts ar investīcijām saistītās nenoteiktības dēļ. Šā gada notikumi tikai padziļinās šo pārliecību.

Suimets uzskata, ka Austrumeiropas fondu tirgus ir cietis no apkārtējiem notikumiem. "Šodien labāk turēties vietējā biržā, jo reģionālie, no ārvalstu naudas atkarīgie Baltijas akciju fondi praktiski vairs nepastāv,” skaidroja Suimets.

Naudas aizplūšana no Austrumeiropas fondiem plašākā nozīmē bijusi ievērojama kopš kara sākuma. Tas noteikti varētu radīt labu vidi dažu akciju iegādei, taču riski joprojām ir augsti, brīdināja Suimets. Pēc viņa teiktā, ārvalstu investoru riska apetīte, iespējams, vēl kādu laiku saglabāsies vāja, un līdz ar to ļoti lēni atjaunosies arī institucionālo investoru interese par reģionu. Tas viss tuvākajā nākotnē ietekmēs arī akciju cenu līmeņus.

Kā norāda aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Avaron vadošā partnere Kristel Kivinurm-Priisalm, lielākais pārsteigums ir, ka Eiropas attīstības reģiona akciju tirgi šogad ir krituši tādā pašā mērogā kā Eiropas akciju tirgi un globālie attīstības tirgi. "Mēs gaidījām, ka investori bēgs pēc kara sākuma, taču pārsteigums bija tas, ka pēc sākotnējās pārbiedēšanas atdeve tirgos saglabājās līdzīga," sacīja Kivinurm-Priisalm.

Kāpēc tas ir noticis, var izskaidrot daudzos veidos. Pirmkārt, šajā reģionā nav ienācis tik daudz spekulatīvā kapitāla, salīdzinot ar citiem tirgiem. Turklāt jaunajos Eiropas tirgos jau pirms kara tirdzniecība notika ievērojami zemākā līmenī, salīdzinot ar Eiropas, pasaules attīstības tirgiem un pasaules tirgiem.

Trešais iemesls, pēc Kivinurm-Priisalm domām, ir tas, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis vietējo investoru īpatsvars jaunajos Eiropas tirgos, un vietējie investori pēc kara sākuma nekrīt panikā, bet raugās tālredzīgi, jo pazīst uzņēmumus, savus biznesa modeļus un pārvaldību.

Pēc Kivinurm-Priisalm teiktā, Eiropas attīstības tirgu reģionā tirdzniecība notiek ievērojami zemākā cenu līmenī un līdz ar to dividenžu ienesīgums ir ievērojami labāks salīdzinājumā ar Eiropas vai citiem pasaules tirgiem.

Pēc Avaron pārstāves domām, Eiropas attīstības tirgi šodien ir pievilcīgi investoriem, jo akciju cenu līmenis ir labvēlīgs, īpaši ņemot vērā to, ka akcijas tiek tirgotas ar 30-50% atlaidi pret Eiropu un attīstības tirgiem. Savukārt Avaron Emerging Europe Fund portfelī par lielāko valsti pēc reģiona ir kļuvusi Grieķija ar 18% no fonda aktīviem. Grieķijai seko Polija (17%) un Ungārija (16%).

Kā norāda Kivinurm-Priisalm, kara sākumā investori bez izšķirības pārdeva tādu uzņēmumu akcijas, kuru klienti, aktīvi vai meitas uzņēmumi atrodas Krievijā vai Ukrainā. Tādējādi šo uzņēmumu akciju cenas sabruka, krītot vairāk nekā to aktīvu vērtība vai peļņas apjoms no Krievijas vai Ukrainas.

"Labs piemērs mūsu reģionā ir Ungārijas biržā kotētā OTP Bank, kuras Krievijas un Ukrainas bizness veido gandrīz 7% no tās aktīviem un ienes 15% no uzņēmuma peļņas. Akcijas cena kritās par gandrīz 35%," piemēru minēja Kivinurm-Priisalm.

Grieķijas daļa Avaron portfelī ir tik liela, jo tās ekonomika ir būtiski uzlabojusi konkurētspēju pēc reformām. Turklāt ekonomiskās saites ar militārā konfliktā esošajām Krieviju un Ukrainu ir pieticīgas: ar Krieviju saistīti mazāk nekā 3% eksporta un 5% importa. Grieķijai ir arī spēcīgas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, jo dažādās nozarēs darbojas vairāki ļoti labi pārvaldīti uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir reģionāli un uz eksportu orientēti.

Šobrīd investori, kuri baidās, ka NATO lietussargs konflikta gadījumā neatvērsies, jau ir aizbēguši no reģiona, sacīja Avaron vadošā partnere. Viņa piebilda, ka jaunas naudas pieplūšana reģionam pašlaik ir aizturēta, lai sekotu notikumiem Krievijas un Ukrainas karā. "Naudas kuģi ieradīsies reģionā pēc tam, kad beigsies aktīvā bombardēšana Ukrainā vai konflikts tiks atrisināts citādi," sacīja Kivinurm-Priisalm.