Naftas cena pamatīgi nokritās
Foto: David McNew/Reuters/Scanpix
Pasaules naftas cenas vakar noslīdēja zem līmeņa, kas bija vērojams pēc Krievijas februāra militārā uzbrukuma Ukrainai. Naftas tirgotājus satrauc šī gada beigās gaidāmā iespējamā ekonomiskā depresija, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc naftas, raksta Reuters.
Eiropas Brent jēlnaftas fjūčeru tirdzniecība ceturtdien noslēdzās ar kritumu par 2.75% līdz 94.12 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 18. februāra. ASV WTI jēlnaftas cena nokritās par 2.12% līdz 88.54 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš šī gada 2. februāra. Pavasarī naftas cena pakāpās virs 120 dolāriem par barelu, ko izraisīja gan straujais naftas pieprasījuma pieaugums pēc Covid ierobežojumu izbeigšanās, gan Krievijai vērstie ierobežojumi pēc militārā iebrukuma Ukrainā. kas neļāva Krievijas naftai nonākt pasaules tirgū.
Naftas cenu kritums ir laba vēsts lielajiem naftas patērētājiem, piemēram, ASV un Eiropas valstīm, kuras ir nobažījušās par augsto inflāciju, ko daļēji izraisījušas augstākas naftas cenas. ASV valdība prezidenta Baidena vadībā ir izteikusi vairākus aicinājumus gan vietējiem naftas ražotājiem, gan OPEC valstīm vairāk palielināt naftas ieguvi, lai lielāks naftas piedāvājums pazeminātu cenas.
Līdz šim ASV stratēģisko naftas rezervju daļēja atbrīvošana ir palīdzējusi nedaudz palielināt naftas piegādi, taču pēdējā OPEC+ sanāksme radīja mazāku ieguves kvotu pieaugumu nekā gaidīts, tikai par 100 tūkst. barelu dienā.
Taču naftas cenas pēdējo dienu laikā ir samazinājušās, jo pagājušajā nedēļā ASV naftas un benzīna krājumi pieauga, kad bija gaidāms to kritums. Tas tirgus dalībniekiem lika domāt, ka pieprasījuma samazināšanās jau ir notikusi, kas nozīmē, ka, ekonomikai vēl vairāk atdziestot, piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, radot lejupvērstu spiedienu uz naftas cenu.