Pasaules naftas cenas vakar noslīdēja zem līmeņa, kas bija vērojams pēc Krievijas februāra militārā uzbrukuma Ukrainai. Naftas tirgotājus satrauc šī gada beigās gaidāmā iespējamā ekonomiskā depresija, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc naftas, raksta Reuters.

- Foto: David McNew/Reuters/Scanpix
Eiropas Brent jēlnaftas fjūčeru tirdzniecība ceturtdien noslēdzās ar kritumu par 2.75% līdz 94.12 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 18. februāra. ASV WTI jēlnaftas cena nokritās par 2.12% līdz 88.54 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš šī gada 2. februāra. Pavasarī naftas cena pakāpās virs 120 dolāriem par barelu, ko izraisīja gan straujais naftas pieprasījuma pieaugums pēc Covid ierobežojumu izbeigšanās, gan Krievijai vērstie ierobežojumi pēc militārā iebrukuma Ukrainā. kas neļāva Krievijas naftai nonākt pasaules tirgū.
Naftas cenu kritums ir laba vēsts lielajiem naftas patērētājiem, piemēram, ASV un Eiropas valstīm, kuras ir nobažījušās par augsto inflāciju, ko daļēji izraisījušas augstākas naftas cenas. ASV valdība prezidenta Baidena vadībā ir izteikusi vairākus aicinājumus gan vietējiem naftas ražotājiem, gan OPEC valstīm vairāk palielināt naftas ieguvi, lai lielāks naftas piedāvājums pazeminātu cenas.
Līdz šim ASV stratēģisko naftas rezervju daļēja atbrīvošana ir palīdzējusi nedaudz palielināt naftas piegādi, taču pēdējā OPEC+ sanāksme radīja mazāku ieguves kvotu pieaugumu nekā gaidīts, tikai par 100 tūkst. barelu dienā.
Taču naftas cenas pēdējo dienu laikā ir samazinājušās, jo pagājušajā nedēļā ASV naftas un benzīna krājumi pieauga, kad bija gaidāms to kritums. Tas tirgus dalībniekiem lika domāt, ka pieprasījuma samazināšanās jau ir notikusi, kas nozīmē, ka, ekonomikai vēl vairāk atdziestot, piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, radot lejupvērstu spiedienu uz naftas cenu.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
OPEC+ valstis vakar sanāksmē nolēma palielināt naftas ieguves mērķi par 100 tūkst. barelu dienā. Pēc analītiķu domām šāds solis varētu tikt uztverts kā apvainojums Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden) pēc viņa vizītes Saūda Arābijā, kuras viens no mērķiem bija mudināt OPEC valstis, lai tās palielina naftas ieguvi, raksta Reuters.
Naftas eksports no Saūda Arābijas pagājušajā mēnesī sasniedza 7.5 milj. barelu dienā un bija augstākais rādītājs kopš 2020. gada aprīļa, ziņo Bloomberg, pamatojoties uz tankkuģu monitoringa datiem.
Piedzīvotais naftas cenu šoks varētu samazināt eirozonas IKP par aptuveni 0.8% četru gadu periodā.
Investoru Kluba podkāsta 75.epizodē viesojas Storent Holding dibinātājs, vadītājs un līdzīpašnieks Andris Pavlovs. Epizodē pārrunājām pašreizējo obligāciju piedāvājumu, ekspansijas plānus ASV un tuvāk iepazinām uzņēmumu.