Inflācija eirozonā uzrāda nopietnas mazināšanās pazīmes

Septiņas reizes gadā ECB padomes sapulces notiek Frankfurtē, bet reizi gadā ECB padome dodas uz kādu no eirozonas valstīm (Latvijā ECB vadība viesojās 2018. gada jūnijā). Pēc 15 gadu pārtraukuma šogad kārta atkal pienāca Grieķijai un sapulces rezultāts ir diezgan simbolisks – pirmā procentu likmju nepaaugstināšana kopš pagājušā gada jūlija. Grieķija ir eirozonas valsts ar visaugstāko parāda līmeni pret IKP (173%) un augot procentu likmēm ļoti strauji pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodienas sanāksmē lēma, ka aizņēmumu izmaksas paliks nemainīgas. Tā apturēja agresīvāko procentu likmju paaugstināšanas ciklu savā vēsturē.

2023. gada septembrī eirozonas gada inflācija bija 4.3%, kas bija zemāka salīdzinājumā ar 5.2% gada inflāciju augustā. Pirms gada šis rādītājs bija 9.9%.

Pasīvo ienākumu gūšana ir iemantojusi popularitāti to cilvēku vidū, kuri vēlas palielināt savu kapitālu ne tikai tradiocionālajā veidā, proti, strādājot algotu darbu. Pasīvie ienākumi ir ienākumi, kuru gūšanā ir nepieciešama minimāla iesaiste ikdienā, un bieži vien to avots ir investīcijas vai digitālie produkti.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem krājobligācijas ir labi pazīstams instruments ieguldījumu veikšanai, kas ir droša alternatīva banku depozītiem un citiem tirgū pieejamiem ieguldījumu veidiem.

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro. Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.