Praktiski ieteikumi, kā ietaupīt uz ikdienas tēriņiem

Man, Investoram Andrim, allaž bijusi svarīga finanšu pratība visplašākajā nozīmē, tāpēc aktualizēju ne tikai tēmas par ieguldījumiem, bet arī gudriem un pārdomātiem ikdienas tēriņiem, tostarp taupības pasākumiem, lai ievērotu svarīgāko pamatprincipu – iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts.

Esmu apkopojis noderīgus padomus, kā ieekonomēt ikdienā. Raksta tapšanā mani šoreiz konsultēja Egija Veisa, finanšu pratības padomniece.

Nav noslēpums, ka līdzīgi kā apņemšanās sportot, tā arī uzkrājumu veidošana sākas galvā – ar apņemšanos kaut ko darīt. Ja līdz šim ietaupīt tomēr nav izdevies, Egija Veisa iesaka aizdomāties, kāpēc tā. Nebija sistēma, kas palīdzētu to konsekventi darīt? Vienmēr uzradās kaut kas, kam vajadzēja līdzekļus? Nebija pietiekami spēcīgs mērķis izvirzīts? Tad jau var skaidrāk saprast, kurā sadaļā nepieciešamas izmaiņas un var meklēt risinājumus.

Attiecībā uz morālu sagatavošanos, svarīgākais ir godīgi sev pajautāt – no kā es esmu gatavs atteikties, lai sakrātu tam, kas man šobrīd ir svarīgi? Kuras ir pozīcijas, kas man rada ļoti lielu prieku un tās es aiztikt nevaru, bet par kurām tik ļoti nebēdāšos? Piemēram, neesmu gatavs atteikties no sporta zāles abonementa, bet apģērba ikmēneša budžetu gan varu samazināt.

Kā tad saprast, uz ko ir iespējams ietaupīt? Egija saka: “Kopumā esmu novērojusi tendenci, ka cilvēki mēdz pārāk daudz savos budžetos fokusēties uz ietaupīšanu uz “mazajām lietām”, tādējādi pat radot sev nelielu ilūziju, ka finanses tiek pārvaldītas un “es taču aktīvi sekoju līdzi saviem cipariem”. Tās ir nenopirktas kafijas, ietaupīšana uz pakomātu savam pirkumam, degvielas speciāla liešana lētākajās dienās utt. Šeit gan jāpiebilst, ka, protams, ja tā kafija kafejnīcā tiešām tiek dzerta katru dienu, tad tā būtiski ietekmē finanses un tas ir virziens, kurā ietaupīt, tomēr, kad cilvēki mēģina nogriezt savu kafijas dzeršanu divreiz nedēļā, tad gan man gribās aicināt pameklēt vai kaut kur citur nebūs lielāks ieguvums. Jo kamēr cīnāmies ar šīm “mazajām lietām”, tikmēr par pašsaprotamu tiek pieņemta lielās pozīcijas, kurās izmaiņas paveikt ir grūtāks lēmums, bet finansiāls ieguvums ir krietni ievērojamāks un emocionāli beigās tas ir vieglāk pieņemt šo lēmumu vienreiz nekā katru dienu ar sevi veikt diskusijas par to vai vajag vai nevajag konkrēto lietu un pēc tam dzīvot pašpārmetumos.”

Šīs jomas, kurām patiešām vajadzētu pievērst uzmanību un kuras arī radīs visjūtamāko ieguvumu, ir transporta izdevumi, mājoklis un pārtikas izdevumi.

Pārtika ir kategorija, kur tiešām lielākā daļa cilvēku tērē vairāk nekā viņiem šķiet, pirms saskaita faktiskos tēriņus kopā. Tajā pašā laikā tā ir arī joma, kur ietaupīšana ir praktiski visgrūtākā – jo ēšanas ieradumi atspoguļo ļoti daudz mūsu ieradumus, domāšanu, aizņemtību, pienākumu sadalījumu ģimenē. Tātad nepietiek tikai vienkārši samazināt ikmēneša summu, kas tiek veltīta pārtikas izdevumiem, jo tad ir diezgan liela iespēja, ka šis plāns rezultēsies bez panākumiem. Jāanalizē uzreiz visa ķēdīte – vai man ir laiks iepirkties citādāk? Vai esmu pietiekami zinošs, lai piekoptu ēdiena sagatavošanu vairākām dienām? Vai esmu gatavs piekāpties uz ēdiena kvalitāti? Vai man ir iespēja reizi nedēļā aizbraukt uz tirgu? Vai sanāk ēdienu arī izmest? Tikai tad, kad izanalizējam visas šīs ķēdes sastāvdaļas, saprotam savas reālās iespējas un darbības, kur nepieciešamas izmaiņas, tad izmaiņas pārtikas budžetā būs reālāk paveicamas.

Egija atklāj savu pieredzi: “Kopumā 3 efektīvākās metodes, kas man pašai palīdz ietaupīt pārtikas sadaļā ir iepirkšanās tiešsaistes veikalos nevis klātienē, ēdienreižu plānošana un attiecīga iepirkšanās pēc saraksta.”

Viņa turpina: “Vēl kāda ļoti praktiska lieta, manuprāt, ir īpaši piedomāt pie ēdieniem, kurus var pagatavot ātri un vienkārši. Ne tikai sagatavot tam produktus, bet arī uztaisīt šādu “glābējēdienu” sarakstu, kurš ir ērti pieejams. Tādējādi brīžos, kad rokas stiepjas pēc telefona, lai veiktu piegādi no iemīļotās ēstuves, būtu apziņa, ka īstenībā tikpat ātri vari nonākt arī pie vairākas reizes lētākas un iespējams pat veselīgākas maltītes. Piemēram, manās mājās vienmēr ir siļķe, kartupeļi un biezpiens, kādam tie varbūt ir saldēti dārzeņu maisījumi vai pelmeņi.”

Šeit galvenais būtu svarīgi ieviest par ikgadēju tradīciju vismaz reizi gadā savus līgumus, tirgus notikumus un piedāvājumus pārskatīt. Lielākoties tā ir vienreizēja darbība uz ilgāku laiku, kurai ir jāsaņemas – jāvelta laiks, lai izskatītu alternatīvas un veiktu izmaiņas. Ieteicams gan šo sadaļu nenovērtēt par zemu – tas, ka varam rast veidu kā samazināt savas fiksētās izmaksas ir ļoti vērtīgs ieguvums budžetā!

Vaicāta par taupīšanu ģimenē, Egija saka: “Manuprāt, vislabāk to var saprast tikai tad, kad esam salikuši un ieraudzījuši savu finanšu “lielo bildi” – cik naudu “apēd” kredīti, kādi ir to procenti, bet pats svarīgākais – cik noteiktās pozīcijās tērējam gada griezumā. Lielākā daļa cilvēku aptuveni orientējas savos fiksētajos un ikdienas izdevumos, bet “apmaldās” savos neregulārajos un vienreizējos maksājumos, kas patiesībā ir ļoti liela sadaļa no budžeta.

Tāpēc tikai tad, kad redzam savus ciparus gada griezumā, tikai tad varam veikt kvalitatīvus secinājumus par to, vai tēriņi attiecīgās pozīcijās mums ir emocionāli pieņemami un vai arī finansiāli to varam atļauties. Tikai tad, kad apskatām savu finanšu “bildi” gada griezumā, tikai tad varam izdarīt patiešām korektus un loģiskus secinājumus par to, kurās pozīcijās varam apsvērt alternatīvas.

Viena no izplatītākajām kļūdām ir ieiet pozīcijā all or nothing jeb visu vai neko. Tiek pieņemts lēmums, ka vajadzētu ietaupīt un tiek izdevumi mazināti visur kur vien iespējams un cik vien iespējams. Ja ir iespēja un situācija nav akūta, tad ieteicams šo taupīšanu sākt pakāpeniski, lai saprastu, cik vispār ir reāli ietaupīt. Piemēram, tas, ka šomēnes savelku jostu uz pārtikas izdevumiem un iztukšoju visus krājumus, kas mājās ir, būs ļāvis ietaupīt attiecīgajā mēnesī, bet nākamajā visa sagāde jāveic no jauna un izdevumi atkal būs lielāki nekā pirms šīs apņemšanās. Tāpēc tā būs bijusi tikai taupīšanas ilūzija.

Otra kļūda ir aizmirst vai nogriezt visu jautrību. Tas, ka ietaupīšanu sāksim ar visu atpūtas, skaistumkopšanas vai hobiju nogriešanu būs ātrs ceļš uz izdegšanu. Tāpat arī vienmēr ieteicams veidot atsevišķu kontu uzkrājumiemm, kaut ar nelielu ikmēneša maksājumu, kurš var tikt tērēts pilnībā pēc labpatikas un sirdsapziņas pārmetumiem.

Trešā kļūda ir iepriekš minētā viena krājkonta izmantošana visu uzkrājumu veidošanai un tas, ka neesam proaktīvi nolēmuši, ko ar ietaupījumu darīsim un tas aizplūst “lielajā katlā”.

Ekonomikai grūtos laikos cilvēki mēdz nonākt situācijās, kad šķietami nav uz ko ietaupīt, visi izdevumi jau ir samazināti. Kā tomēr ietaupīt?

Egijas ieteikums: “Tā liekas gandrīz katram, līdz cipari ir reāli salikti “uz papīra” jeb apkopoti, piemēram, Excel failā. Cipari nekad nemelo un tie ļoti uzskatāmi parāda, kurās pozīcijas tērējam vairāk nekā vajadzētu vai gribētu.”

Svarīgi noteikti ir sākt ar maziem soļiem un izanalizēt, kuras pozīcijas rada vismazāk prieka, vērtības un kurās iespējams jau lieki pārmaksājam tikai dēļ slinkuma.

Tomēr visspēcīgākais instruments ietaupīšanai būs maksimāli spēcīgs mērķis. Katrs reiz esam bijuši situācijā, kad steidzami vajag nonākt pie kādas naudas summas, vai tas būtu neatvairāms ceļojuma piedāvājums vai kāds ārkārtas izdevums, un tādā gadījumā kaut kā arī atrodam iespēju kā pie šīs summas nonākt. Tāpēc pirms taupīšanas stratēģiju izpētes, sākumā ieteicams pastrādāt ar sava mērķa nodefinēšanu.

Kāpēc es to gribu un kādas iespējas tas man iedos? Taupīt taupīšanas pēc nekad nedos ilgtermiņa rezultātus. Pēc tam arī smadzenes strādās nevis ar domu, ka atkal jātaupa un nevaru pirkt to, ko gribu, bet gan - tā, kur es varētu kaut ko samazināt, lai ātrāk varu sasniegt savu mērķi?