Vai vecums ir šķērslis ieguldījumu veikšanai?

Pensiju 2. līmeni un tā dalībniekus var dēvēt par Latvijā lielāko un vērtīgāko “klubu” – pensijas krājēju skaits šobrīd jau pārsniedz 1.3 milj. cilvēku, bet viņu uzkrājums ir vairāk nekā 6.7 mljrd. eiro vērts. Savukārt brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī, iemaksas veic gandrīz 390 tūkst. cilvēku, kuru uzkrājuma summa tuvojas 670 milj. eiro, vēsta Finanšu nozares asociācija.

Labākais ieguldīšanas padoms ir katru mēnesi iegādāties indeksu fondu un aizmirst par to nākamajā brīdī. Kad pienāks pensija, var baudīt augļus. Taču daudzi investori vēlas iegūt lielāku atdevi nekā indeksu fondi nodrošina.

Parasti mēdzam sevi salīdzināt ar kaimiņiem igauņiem, taču pensiju 2. līmeņa kontekstā ir vērts aplūkot, ko dara mūsu dienvidu kaimiņi. Precīzāk - kā lietuvieši četros gados uzkrāja par 700 miljoniem eiro vairāk, nekā Latvija? Turpinājumā publicējam Swedbank Ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieka Oskara Brieža komentāru.

Pasīvo ienākumu gūšana ir iemantojusi popularitāti to cilvēku vidū, kuri vēlas palielināt savu kapitālu ne tikai tradiocionālajā veidā, proti, strādājot algotu darbu. Pasīvie ienākumi ir ienākumi, kuru gūšanā ir nepieciešama minimāla iesaiste ikdienā, un bieži vien to avots ir investīcijas vai digitālie produkti.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem krājobligācijas ir labi pazīstams instruments ieguldījumu veikšanai, kas ir droša alternatīva banku depozītiem un citiem tirgū pieejamiem ieguldījumu veidiem.

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro. Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.