Andra lielais brālis no Igaunijas - Toomas

Šī eksperimenta mērķis bija parādīt, kas varētu notikt, ja ierindas žurnālisti sāk investēt reālu naudu.

Neskatoties uz to, ka investors Toomas nebūt nav profesionāls investors, Igaunijā nav tāda publiska profesionāla naudas pārvaldnieka, kuram būtu izdevis pārspēt Toomas 20 gadu laikā gūto ieguldījumu atdevi, intervijā investoruklubs.lv norāda Aripaev finanšu žurnālists un investora Toomas projekta vadītājs Juhans Langs.

Tātad te būs sākotnējā leģenda:

2002. gada sākumā 35 gadu vecumā Toomas, neliela IT uzņēmuma darbinieks un programmētājs Tallinā, pieņēma nozīmīgu lēmumu. Viņš sāka krāt vecumdienām, kas daudziem viņa laikabiedriem tolaik šķita bezjēdzīgi.

Toomas ievēroja, ka līdz viņa aiziešanai pensijā (2031. gadā) Igaunijā būs ievērojami vairāk pensionāru, salīdzinot ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu. Tas savukārt lika domāt – ja pensijas vecumā būs gribēšana sev nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, paļaušanās vien uz valsts pensiju var izrādīties veltīga.

2002. gada sākumā Toomas bija pieejams miljons Igaunijas kronas jeb 64 tūkstoši eiro, kurus viņš nolēma sākt ieguldīt akciju tirgū ar mērķi pēc 20 gadiem sev nodrošināt vieglas vecumdienas. Tomass arī pievienojās pensiju līmeņiem, lai izmantotu valsts piedāvātās nodokļu priekšrocības un salīdzinātu sava portfeļa sniegumu ar savu pensiju fondu rezultātiem. Turklāt pats Tomass arī ikdienā seko līdzi saviem izdevumiem un meklē dažādas ietaupījumu iespējas.

Toomas investīciju programma ir 30 gadus gara. Viņš sev par mērķi ir uzlicis gadā gūt 12% atdevi. Ja tas tā arī būs, tad tas nozīmēs, ka viņa 64 tūkstoši eiro pēc 30 gadiem būs pārvērtušies par 2 miljoniem eiro. Toomas iegulda uzņēmumos, kuriem, pēc viņa domām, ir ilgtermiņa izaugsmes potenciāls un kuri sevi ir labi pierādījuši pagātnē.

Viņš ir izveidojis dažādu sev interesējošo uzņēmumu, nozaru un reģionu sarakstu, proti, apkopojis sev saistošas un aktuālas investīciju idejas. Parasti viens no Toomas likumiem ir reizi ceturksnī pēc uzņēmumu ceturkšņa finanšu pārskatu publicēšanas pārskatīt lēmumus par ieguldījumiem. Viņš cenšas atturēties no akciju pirkšanas un pārdošanas, balstoties uz emocijām, un neatsakās no vērtspapīriem, kuru cena sarūk, ja vien ir palicis kāds to potenciāls. Kad Tomass redz, ka ir pieņēmis nepareizu investīciju lēmumu, viņš to atzīst un pārdod šāda uzņēmuma akcijas. Toomas apsver iespēju pārdot akcijas arī tad, ja viņam šķiet, ka tās ir pieaugušas jau pārāk daudz un ir pārvērtētas. Toomas arī akcijas iegādājas pakāpeniski un veic vismaz 12 darījumus gadā.

Toomas cenšas diversificēt savus ieguldījumus, kas nozīmē, ka viņa portfeli veido dažādas ekonomikas nozares, reģioni un valūtas. 2015. gada sākumā – pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas ieguldījumu pieredzes – Toomas izlēma uzņemties nedaudz lielāku risku – viņš 10% no sava portfeļa sāka investēt riskantāk un īsākā laika horizontā.

Lielākie ieguldījumi ir Microsoft, Apple un LHV akcijās. Sākotnējie ieguldījumi šajos vērtspapīros bija relatīvi mazi – 3% līdz 5% apmērā no portfeļa. Ar laiku gan tie pieauga. Laiks ir rādījis, ka nekad nevajag pārdot savus lielākos uzvarētājus. Jāteic gan, ka gadu gaitā esam no šiem ieguldījumiem fiksējuši daļu peļņas, lai gan to vienmēr pēc tam esam nožēlojuši.

Es piekrītu, ka tas sākotnēji varētu izklausīties pārāk daudz. Tomēr visiem jebkad Toomas veiktajiem ieguldījumiem būtu jēga arī ar daudz mazāku konta apmēru. Mēs pārliecināmies, ka mūsu ieguldījumi var pastāstīt stāstu un ir salīdzināmi neatkarīgi no konta lieluma.

Toomas nekad nav portfelim pievienojis papildu līdzekļus. Turklāt nauda no konta arī nav ņemta ārā. Strādāts tikai ar sākotnējo ieguldījumu un no tā iegūto.

Tas vairāk ir konstants process. Kopumā Toomas ir relatīvi visai pasīvs investors.

Jā, protams. Līdz šim nauda gan no konta nav izņemta – līdz ar to nodokļi nav bijuši. Tomēr jāmaksā nodokļi par saņemtajām dividendēm.

Toomas vidējā atdeve gadā ir bijusi aptuveni 11,4%. Vorenam Bafetam no Berkshire Hathaway tā ir bijusi 20%. Tā ir liela atšķirība! Un arī – kādēļ nebūt abiem? Gan žurnālistam, gan investoram! Arī pats Bafets reiz teicis, ka, ja viņš nebūtu investors, viņš būtu žurnālists.

Es teiktu, ka tas ir visai konservatīvs. Vidējā Toomas portfeļa atdeve ir pārsniegusi S&P 500 un STOXX Europe 600 indeksu atdevi. Tomēr tā atpaliek no vietējās Tallinas biržas akciju snieguma, kas par 2,5% pārspēj Toomas portfeļa pieaugumu. Tomēr, ņemot vērā riska un atdeves attiecību (Sharpe ratio jeb Šarpa koeficientu), Toomas portfelis ir pārspējis visus lielākos indeksus.

Pamatojoties uz šo Šarpa koeficientu, Toomas portfeļa guvumi ir nākuši pie zemāka riska - portfeļa svārstīgums ir bijis mazāks, un tas laika gaitā ir piedāvājis stabilāku izaugsmi. Šarpa koeficients samērā godīgi parāda to, kā kāda aktīva atdeve kompensē ieguldītāja uzņemtos riskus, un to bieži izmanto līdzīgu ieguldījumu produktu salīdzināšanai.

Eksperti rekomendē arī Sortino koeficenta aprēķināšanu un salīdzināšanu. Tas ņem vērā tikai portfeļa kritumu un “sliktos riskus”. Šajā pašā laikā Šarpa koeficients vērā ņem gan sliktos, gan labos riskus - augstākus kāpumus un dziļākus kritumus -, kas noved pie zemākas tā attiecības. Tāpat kā tas ir ar Šarpa koeficientu, jo augstāks ir Sortino koeficients, jo labāk, un Toomas portfelis jau ilgstoši ir pārspējis lielākos akciju indeksus. Savukārt Tallinas birža, kas ir sniegusi pievilcīgāko atdevi, arī ir piedzīvojusi pašus lielākos kritumus.

Portfelī ir:

–84.9% akcijas

–7.5% obligācijas

–2.9% kopfinansējuma/pūļa finansējuma ieguldījumi

–4.7% skaidra nauda

Piedalījāmies Enefit Green un Arco Vara akciju piedāvājumā. Nupat parakstījāmies uz 2083 Hepsor akcijām.

Gadu gaitā mūsu portfelī ir bijuši iShares MSCI Brazil ETF (EWZ), iShares MSCI Japan ETF (EWJ) un iShares STOXX Europe 600 UCITS ETF (DE) (EXSA.DE). Ar nevienu no šiem ETF nav bijuši panākumi. Šobrīd Toomas nepieder neviens ETF.

Jā! Mēs viņu viedokli prasām visai bieži. Galu galā gan mēs lēmumu pieņemam paši.

Andrim ieteiktu:

–Uzticieties sev un tam, ka tu vari pārspēt tirgus profesionāļus

–Neaizmirsti par izmaksām un komisijām

–Nav nepieciešams veikt daudz ieguldījumus. Toomas būtu varējis darīt daudz mazāk

–Nekad nepārdod lielākos uzvarētājus

–Pārredzamība un caurspīdīgums ir pats galvenais

–Lielākās kļūdas, ko esam pieļāvuši 20 gados, ir saistītas ar mēģinājumiem minēt “pareizos tirgus brīžus” (market timing).

Šajā ziņā es piekrītu vienam no saviem iecienītākajiem autoriem Filipam A. Fišeram, kas ir teicis:

“Ir vēl cits un pat dārgāks iemesls, kādēļ investoram nekad nevajadzētu pamest kādu izcilu pozīciju, ja pastāv iespēja, ka drīzumā varētu plaukt parasts lāču tirgus. Ja kompānija patiešām ir tā īstā, tad nākamajā buļļu tirgū tās akcijas vērtībai vajadzētu sasniegt jaunu maksimumu, kas krietni pārsniedz līdz tam sasniegto. Kā gan investors zinās, kad šo akciju pirkt atpakaļ? Teorētiski tam vajadzētu būt pēc tās sagaidāmā krituma. Tomēr tas paredz, ka investors zinās, kad kritums beigsies. Esmu redzējis, ka daudzi investori atbrīvojas no akcijām, jo baidās no nākamā lāču tirgus. Tomēr šādas akcijas turpmākajos gados uzrāda milzīgu pieaugumu. Bieži vien lāču tirgus tā arī neatnāk, un akcijas cena strauji pieaug. Savukārt, kad tomēr ir pienācis lāču tirgus, es neesmu redzējis, ka investors patiešām atgrieztos pie tām pašām akcijām pirms to cena jau ir pakāpusies virs viņa agrākās to pārdošanas cenas. Parasti investors vai nu gaida, kad to cena nokritīs daudz zemāk, nekā viņa faktiski nokrīt, vai arī, kad tās cena patiešām nokrīt zemāk, bailes, ka notiks vēl kaut kas cits, joprojām nav ļāvušas tās šādā brīdī tam iegādāties.”

Šobrīd šādu plānu īsti nav un arī pārskatāmā nākotnē varētu nebūt.

Nē. Tomēr Toomas to apsvēra.

O, jā. Dažas nedēļas pēc Toomas “dzimšanas” LHV forumā radās iedaļa "Äripäev miljoni kronu", kas joprojām ir populāra investoru vidū. Kāds labi zināms fondu pārvaldnieks gandrīz pirms 20 gadiem ironiski rakstīja: "Žurnālisti nez kāpēc netransplantē aknas (bet nazi jau var turēt katrs!?) un neiepazīstina lasītājus ar šī pacienta stāvokli gadu gaitā. Bet viņi var izveidot akciju portfeli. Faktam, ka tas dažreiz izskatās kā aknu transplantācija ar virtuves piederumiem, vienkārši nav jēga.”

Grūti teikt. Vērtspapīru kontu skaits Tallinas biržā pēdējos mēnešos ir strauji audzis un tuvojas 100 000, ja vērtē Nasdaq Tallinn Stock Exchange datus. Kopš septembra beigām ir atvērti gandrīz 28 000 šādi konti. 2018. gada decembrī kopējais šādu kontu skaits bija 29,763.

Mazo akcionāru skaita palielināšanās un investīciju kultūras izplatīšanās ir laba zīme. Ja šī tendence turpinās, tas var novest pie daudz pozitīvām pārmaiņām Igaunijas sabiedrībā. Cilvēku labklājība aug, biržā kotētajiem uzņēmumiem jākļūst caurspīdīgākiem, un populisms viens pats vairs nevarēs būt par politiķu vēlēšanu panākumu stūrakmeni.

Investēšana Igaunijā kļūst par dzīvesveida sastāvdaļu, un akciju tirgus netiek uzskatīts par ātru peļņas avotu, bet gan par iespēju nodrošināt savu nākotni. Jo bagātāka ir sabiedrība un finansiāli nodrošinātāki ir tās dalībnieki, jo mazāk tos var ietekmēt politiskais populisms. Izsakoties ļoti vispārēji - pēc 10 vai 20 gadiem politiķiem būs grūti pārliecināt balsot par ārkārtas valsts pensiju palielināšanu.

Esmu pārliecināts, ka visas Baltijas valstis sagaida tāda pati nākotne.

Mums ir bijuši 15 līdz 20 atšķirīgi cilvēki kopš šī projekta sākuma. Daži no tiem joprojām strādā uzņēmumā, lai gan tas vairs nav saistīts ar Toomas komandu. Šobrīd mums ir ļoti dažādi cilvēki ar ļoti atšķirīgu pieredzi.

Tas vienmēr ir bijis abonements. Toomas solījums lasītājiem vienmēr ir bijis, ka tie, izlasot viņa rakstus, atpelnīs abonementu. Līdz šim šīs solījums vienmēr ir izpildīts.