Merko Ehitus akcijas ir nopirktas

Pirms nedēļas rakstīju, ka savu ierasto investīciju apmēru esmu nolēmis sadalīt divās vienādās daļās un ieguldīt tās Igaunijā bāzētās kompānijās. Pirmā no tām bija Tallinna Kaubamaja Grupp, savukārt otrā ir Merko Ehitus. Tūlīt arī vairāk pastāstīšu, kāpēc nosliecos par labu Merko Ehitus.

Investori sagaida labus rezultātus no Merko, kas šorīt sniedza labas ziņas, un tuvāko gadu laikā akciju cena varētu pieaugt līdz 20 eiro. Šobrīd akcija maksā ap 16 eiro.

Redzot ievērojamās svārstības pat tehnoloģiju milžu akcijās, kuras tā arī nenoved pie pievilcīgām valuācijām – vismaz pagaidām – nolēmu, ka ir jālūkojas pēc kaut kā tuvāka zemei. Tuvāka arī reģionālā izpratnē, kaut kā stabila un saprotama.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?