Turpinu pētīt sektorus! Man nekas nav pret pozitīvu garlaicību portfelī

Nesen nolēmu sākt apskatīt individuālos lielos ASV akciju tirgus vadošā indeksa – Standard & Poor's 500 – veidojošos sektorus. Mans mērķis ir gūt nedaudz lielāku priekšstatu par šiem sektoriem un uzņēmumiem, kas tos veido. Ideālā gadījumā būšu gan pašizglītojies, gan varbūt arī gūšu ideju kādam jau konkrētākam ieguldījumam. Par katru cenu ieguldīt kādā ASV uzņēmuma akcijās gan nav mans virsmērķis.

Domas par jaunu ieguldījumu veikšanu mani pametušas nav. Lai gan neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, no dažādu gudru cilvēku izteikumiem var spriest, ka tieši šādi laiki, kad viss izskatās padrūmi, parasti ir paši labākie investīcijām. Varētu teikt, ka es esmu ilgtermiņa optimists, lai gan īstermiņā to, kas notiks tirgū, protams, nezina neviens.

Iepriekš jau rakstīju, ka 2022. gadu noslēdzu plusos, ko palīdzēja panākt vairāki faktori. Tas, ka lēmumus pieņēmu lēni un bez steigas, ka nebaidījos turēt arī neieguldītus līdzekļus, ka izvairījos no tehnoloģiju akcijām un pirku individuālas Baltijas akcijas. Sava būtiska loma noteikti bijusi arī veiksmei.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?