Kristaps Pagils: Mans mērķis ir iegūt finansiālo brīvību aptuveni 55 gadu vecumā

Pirms savas uzņēmējdarbības uzsākšanas Kristaps veicis uzkrājumus, strādājis ar savām bailēm pamest stabilu darbu, domājis par savu ģimeni – sievu un 3 bērniem, 2 hipotekārajiem kredītiem, soli pa solim dodoties mērķa virzienā. Un viss izdevies!

Kristapu sākotnēji iedvesmojis Rejs Dalio (Ray Dalio), kas ir pasaules lielākā fonda Bridgewater Associates īpašnieks. Viņš jau gadu desmitiem meditē, apzinātība viņam palīdzējusi pieņemt labākos finanšu lēmumus. Tam visam piekrīt arī Kristaps, uzskatot, ka naudas pelnīšanā svarīga ir arī psiholoģiskā puse. Lai iepazītu tuvāk Kristapa domāšanu, aicinājām viņu uz sarunu!

Nē, noteikti nē. Manā gadījumā tā sanāca, taču tas nav vienīgais pareizais ceļš. Investēt droši var jau 50-100 eiro mēnesī, tur nav limitu. Svarīgāk ir mainīt domāšanas veidu, attieksmi pret investēšanu.

Es gribu nodalīt divu veidu investīcijas. Pirmās ir konservatīvās – vērtspapīri, nekustamais īpašums, dārgmetāli, 3. pensiju līmenis, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Viss, kas ir ārpus minētajiem, ir augsta riska ieguldījumi. Ja neesi izgājis mācību caur konservatīvajiem ieguldījumiem, labāk neķeries, piemēram, pie kriptovalūtām!

Jo ātrāk sāc investēt kaut vai 100 eiro mēnesī, jo labāku rezultātu ilgtermiņā sasniegsi. Algai nav limitu, limiti ir tikai domāšanas un attieksme veidam. Katram no mums ir kaut kādi rezultāti, ko vēlamies sasniegt. Tur nepieciešamas trīs komponentes – doma, ka es pieņemu, ka kaut kas tāds eksistē, ka kāds investē; vēlēšanās to pieredzēt – es esmu gatavs investēt; rīcība – iegūt zināšanas un sākt investēt.

Zināšanas šobrīd iespējams iegūt dažādos veidos - arī sociālajos medijos ir pieejami dažādi izglītojoši video, no kuriem var mācīties, tiesa gan, ir jāprot atrast tieši sev noderīgo. Kad pamata lietas ir apgūtas, var sākt ieguldīt.

Manā kursā vecākajam cilvēkam ir 63 gadi, viņš tikai tagad sāk investēt. Ir jāsaprot, ka dzīve nebeidzas, sākoties pensijai. Man šobrīd ir 36 gadi, es paskatījos, ka, ņemot vērā pensionēšanās vecuma paaugstinājumu, es varēšu pensionēties 75-78 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka es nevaru paļauties uz pensiju sistēmu. Viens no maniem lielajiem mērķiem ir iegūt finansiālo brīvību aptuveni 55 gadu vecumā, lai es varu pats izdomāt, vai vēlos strādāt. Es nojaušu, ka strādāšu, jo man patīk to darīt, bet man patīk doma, ka man būs izvēle. Ar to gribu teikt, ka arī 60 gadu vecumā joprojām var atrast veidus, kā veiksmīgi ieguldīt. Ja ir vismaz 10 gadi līdz pensijai, lai investētu, ir jau daudz variantu. Ja ir mazāk par 10, tad ir jāplāno uzmanīgāk.

Es domāju, ka ir jādzīvo šodien, bet jādomā arī par rītdienu. Jādzīvo balansā.

Arī nepiekritīšu. Ja cilvēkam ir alga, sākot no 1300 eiro, viņš jau droši var investēt. Ir cilvēki, kas to dara arī ar 800 eiro algu. Jāatceras gan – pirms investēt, vispirms ir jāizveido drošības spilvens, lai ir drošības sajūta zem kājām. Kad tas ir, tad var sākt investēt. Mūsu sabiedrībā problēma ir tajā, ka bieži tērējam vairāk nekā nopelnām. Tas ir tāds domāšanas veids – man agrāk kaut kā nebija, tagad es to atļaušos. Kāpēc nevari nedaudz mazāk baudīt šodien, lai labi dzīvotu arī rītdien?

Jāveido ieradumi. Jebkuru ieradumu var mainīt, ja paši to vēlamies. Investēt ir ieradums. Ja to nedari, ieradums neveidojas. Bet sākumā vajag gribasspēku, lai ieradumu izveidotu.

Tas jāskatās individuāli. Es redzu, ka liela interese ir par vērtspapīriem, jo tur ir zemākas ieejas maksas. Man pašam patīk nekustamais īpašums, taču tur tomēr ir limits, cik īpašumus vari nopirkt, jo ieejas maksa ir augstāka. Lai sāktu, jāatver ieguldījumu konts, jāaizpilda vienkārša anketa, jāizvēlas akcijas no uzņēmuma, kurš patīk, un viss var sākties.

Sākumā ir svarīgi iziet cauri visai sajūtu gammai – pirkt, pārdot, vērot, kā cenas aug un krīt… Es vienmēr iesaku skatīties uz uzņēmumiem, kas patīk. Mācīties sākumā vajag ar mazām summām. Vērtīgi ir lasīt Investoru Klubu, kur ir sadaļa arī iesācējiem. Brīnišķīgi! Saprotamā valodā izlasi, kā sākt investēt. Es vienmēr iesaku lasīt Investoru Klubu, jo tas ir vienīgais medijs latviešu valodā, kas specializējies tieši uz investīciju tēmu.

Jā, galvenokārt gan podkāstu dēļ, jo tie man ļoti patīk. Es daudz klausos ārzemju podkāstus, bet ir pavisam cita lieta klausīties latviešu valodā un par lokālām lietām un pieredzēm. Tas uzreiz ir tuvāk un saprotamāk. Arī rakstus reizēm lasu, patīk, ka informācija parādās operatīvi.

Mana pirmā investīcija bija nekustamais īpašums ar mērķi izīrēt. Ļoti tam gatavojos, krāju naudu, zināju, ka varu atļauties, kārtoju kredītu. Biju nobijies, bet arī zināju, ka man patīk šī joma. Atceros arī epizodi, kā reiz braucu tramvajā un lasīju grāmatu par investīcijām, tobrīd saprazdams, ka kādu dienu es nopirkšu arī akcijas. Tā sākās mans izziņas ceļš.

Daudzi domā, ka tur ir vienkārši – nopērc, izīrē un nauda nāk. Tā gluži nav. Tur ir daudz darba, bet jautājums, vai tas tev der. Man der, jo es zinu, kāds ir rezultāts. Esmu rīkojies visādi – gan pats apkalpojis īpašumus, gan devis tos citiem, katram variantam ir savas priekšrocības. Jārēķinās, ka ik pa laikam ir jāveic remonti, bet arī ar to visu var nopelnīt. Akciju tirgus ir salīdzinoši impulsīvāks, vairāk atkarīgs no sajūtām un emocijām.

Nu, protams! Kad sāku pirkt akcijas, liela muļķība bija pirkt, neiedziļinoties, ka pēc tam varu arī zaudēt. Pirku bailēs zaudēt pieaugumu. Man ir bijušas sāpīgas mācības, taču es tās pieņemu un uztveru kā pieredzi. Nekustamā īpašuma jomā man gājis mazāk sāpīgi.