Dana Kocāne: motivācijas un zināšanu trūkums attur no investēšanas

Kad es sāku, mans vērtīgākais resurss bija manas zināšanas un nozarē gūtā pieredze. Ņemot vērā uzņēmuma darbības sfēru, nebija nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, līdz ar to iztikām bez bankas aizņēmuma vai ārēju investīciju piesaistes. Patiesībā jāatzīst, ka man nevienā brīdī šo 5 gadu laikā nav bijis kārdinājums ņemt bankas aizdevumu, pat tad, kad esam saskārušies ar grūtībām. Kopumā nozare ir izaicinoša, jo darbs ir ar cilvēkiem, bet cilvēki - neparedzami. Pašreiz darbaspēka jomā redzam, ka cilvēki baidās mainīt darbu, valda satraukums par kopējo tirgus stabilitāti. Kamēr NVA datos redzams, ka šis ir viszemākais bezdarbnieku līmenis vēsturē, realitātē, un jo īpaši Latvijā, ir milzīgs augsti kvalificēta darbaspēka trūkums.

Noteikti nedrīkst paļauties tikai uz savu algu līdz mūža galam. Arī tad, ja strādā vienā uzņēmumā 10 gadus, tā ir tikai ilūzija par stabilitāti. Tirgus ir neparedzams, ārējie notikumi pasaulē ietekmē un jebkurš uzņēmums var vienā dienā arī bankrotēt. Ir jādomā par savām finansēm ilgtermiņā. Cilvēkkapitāls ir investīcija sevī un ar savu cilvēkkapitālu tu vari augt ienākumos. Ja augsi kā cilvēks, tad arī augsi ienākumos.

Es pati domāju par finansēm kā resursu, kuru uzkrāt šodien, lai varētu nākotnē sasniegt noteiktus mērķus vai iegādāties pirkumus. Pašreiz neesmu ne izvēlējusies pensiju līmeņus, ne kaut kur ieguldījusi. Ja man būtu jāizvēlas investēt, es uzklausītu konsultantus un tikai pēc dažādu ekspertīžu salīdzināšanas, izdarītu lēmumu.

Es meklētu ekspertus, kas pārzina investīciju jomu, iespējams, pasniedz kādas konsultācijas vai apmācības privāti. Noteikti neietu pie banku darbiniekiem. Šķiet, ka informācijas un cilvēku, kas runā par finansēm publiskajā telpā un sociālajos medijos ir daudz. Par to runā arvien vairāk, to arī reklamē arvien vairāk, tāpēc ir grūti saprast, kam ticēt.

Mana prioritāte ir bijusi izveidot uzņēmumu, kas kalpotu kā investīcija un nākotnē nestu pasīvos ienākumus. Tas ir atturējis no papildus investīciju pozīcijām, un domāju, ka te ir arī jautājums par motivāciju, jo tieši tas ir bijis mans lielākais šķērslis. Investīcijas ir saistītas ar risku, un, pēc datiem redzams, ka sievietēm drošība un stabilitāte ir svarīgāka, kamēr vīriešiem biežāk ir “kas neriskēs, tas nevinnēs” pieeja. Ja būs iespēja nopelnīt vairāk ar varbūt riskantu investīciju, vīrieši to uzņemsies un riskēs. Arī darba tirgū vīrieši pārsvarā pilnīgi skaidri spēj nosaukt ciparu, ko vēlas saņemt savā bankas kontā ik mēnesi, kamēr sievietes biežāk sevi apšauba un ir gatavas piekāpties. Jā, varbūt mums, sievietēm, jābūt drosmīgākām.

Uzticības trūkums un bailes zaudēt noteikti ir arī saistītas ar zināšanu trūkumu. Kamēr tu nesāc pētīt un izglītot sevi, ir augstāks neuzticības līmenis, bet, lai iedziļinātos un atrastu informācijas avotus, ir nepieciešams laiks. Un cilvēkiem tik bieži tā laika trūkst. Kopumā par savu nākotnes drošību ir jādomā visiem un pēc iespējas drīzāk, lai vienā dienā neattaptos, ka esi palicis bez finanšu resursiem, jo nav veikti ne uzkrājumi, ne investēts tad, kad to varēji.

Jā, domāju, ka darbinieka dalība uzņēmuma opciju programmā spēlē lielu lomu darba vietas izvēlē, un atkarīgs no kandidāta vērtībām un prioritātēm. Vienīgi šeit atkal zināšanu trūkuma dēļ, dažreiz ne katrs saprot, kā tas strādā. Uzņēmumiem ir jāspēj izglītot un nodrošināt nepieciešamās zināšanas darbiniekiem, jāizskaidro, kā tas strādā, kā vērtība var mainīties, kādi ir ieguvumi un potenciālie riski.

Latvijā pagaidām maz uzņēmumu piedāvā akciju opcijas. Biežāk novērojams tieši jaunuzņēmumos, kad ir vajadzīgs pieredzējis profesionālis.

Jāņem vērā, ka uzņēmums var piedāvāt dažādus instrumentus saistībā ar finanšu un investīciju jomu, piemēram, Investoru Kluba abonementu, akciju opcijas, apmācības utt, taču darbiniekam ir jābūt arī motivācijai to izmantot un pielietot.

Abonē ŠEIT