• Atpakaļ
  • menu
  • Meklēt
  • Ieiet portālā
  • Dalīties ar rakstu:

    Inga Bolukemini: Ir lieliski, ja kāds tev maksā par to, kas tev pieder

    Naudas tēma Ingu Bolukemini ir interesējusi vienmēr. Kāpēc vienam ar to pašu naudas summu sanāk pārticīgi dzīvot un vēl uzkrāt, bet cits knapi iztiek no algas līdz algai? Inga ir investore ar 10 plus gadu pieredzi un personisko finanšu mentore. Viņa novērtē, ka latviešu valodā ir pieejams tik plašs informācijas avots par dažādām ar investīcijām saistītām tēmām kā Investoru Klubs, ko ikdienā lasa pati un iesaka saviem klientiem. Plašāk par Ingas pieeju finanšu plānošanai lasi turpinājumā!

    Kas ir galvenais, ko gribi iemācīt par finansēm saviem klientiem?
    Nav nozīmes, vai tev ir 10, 100 vai 1000 brīvi eiro, ar tiem ir jārīkojas gudri. Cilvēki nereti saka, ka tad, ja viņiem būs par 20% lielāki ienākumi, viņi rīkosies citādi. Bet paskatiet 10 gadu perspektīvā! Jūsu ienākumi ir auguši, bet vai tos tērējat citādi? Lielākoties nē.
    Svarīgāk ir sakārtot savus finanšu pamatus neatkarīgi no tā, cik lielu algu saņemat. Tas ir līdzīgi kā ar mājas būvniecību – pat tad, ja būvējat skaistu un ekskluzīvu māju, bet tās pamati ir nestabili, nekas labs neizdosies. Un otrādi – uz stabiliem pamatiem arī vienkāršs nams labi turēsies un būs daudz stabilāks. Tāpat daudziem šķiet, ka kāds atnāks un sakārtos finanses viņu vietā – darba devējs, valsts, laulātais… Bet īstenībā jau mēs katrs pats esam savas naudas saimnieks. Tikai mēs paši sevi varam mainīt.
    Kas tad ietilpst šajos finanšu pamatos, kā tos sakārtot?
    Pēc teorijas ir 7 labklājības līmeņi. Pirmajos 3 nav nozīmes, cik lieli ir ienākumi, bet kopējā iezīme – dzīvo no algas līdz algai, haoss finansēs. Šajos līmeņos esošie reizēm pat nezina, cik nopelna, kur tērē, mēneša beigās nekas pāri nepaliek, drošības spilvena un mērķu nav vai tie ir haotiski, nenoturīgi. Pat lieli ienākumi neko daudz nenozīmē, ja tos neprot izmantot. Ir jābūt drošības spilvenam, apziņai, ka varam tērēt noteiktu daļu no ienākumiem – tas veido stabilo pamatu.
    Virs minētajiem 3 līmeņiem sākas jau plāni par to, kur finansiāli būsim pēc 1-2 gadiem – investīcijas, pensiju fondi utt. Savukārt augstākais līmenis ir, kad varam nestrādāt naudas dēļ, varam attīstīties, ziedot, palīdzēt citiem, jo nauda nav galvenā dzīves tēma, pēc kuras pakārtojam visu pārējo.
    Vai atceries, kā pati būvēji savus finanšu pamatus un kā ar to veicās?
    Jā, man ļoti paveicās ar labu mentoru – manu vecmāmiņu. Tolaik nebija interneta, akciju, fondu, bet viņa iemācīja vienkāršu principu: ir lieliski, ja kāds tev maksā par kaut ko, kas tev pieder, ja esi radījis kaut ko, kas nes atpakaļ naudu. Atceros arī, kā viņa man jautāja, vai 1000 lati ir daudz vai maz. Un skaidroja, ka tas atkarīgs no tā, vai mēs runājam par 1000 latu nopelnīšanu vai iztērēšanu. Iztērēt šādu summu (vai jebkuru citu lielāku summu mūsdienās) ir ļoti viegli, kas cits – šādu pašu summu nopelnīt. Tad ir jāpieslēdz prāts. Priecājos, ka man šie pamati tika iedoti jau bērnībā. Zinu arī – jo vairāk naudas ir, jo mazāk ar to gribas lielīties. Vienā brīdī vairs nav jānopērk dārgākais auto, lai kādam kaut ko pierādītu, svarīgāka ir sajūta pašam sev, ka pērku to, kas manu dzīvi vai ikdienu padara skaistāku, ērtāku, labāku, ka pietiek, ka nepietrūkst. Tā ir viegla sajūta.
    Pieņemot, ka pamati ir sakārtoti, kas notiek tālāk, kad drošības spilvens ir izveidots?
    Tāpat kā pieradām maksāt savā drošības spilvenā, turpmāk to pašu vai lielāku summu varam jau ieguldīt savā nākotnes labklājībā. 10-20-30% no ienākumiem – pēc iespējām. Tiesa gan, es iesaku neieguldīt visu un daļu atstāt arī savam priekam, jo māksla ir arī dzīvot šeit un tagad, vienlaikus domājot par nākotni.
    Kur ieguldīt?
    Man savā iztēlē ir uzzīmēts virtuāls portfelis, kurā 60% ieguldījumu ir ilgtermiņa, bet 40% īstermiņa, ar ko varu spēlēties. Lielākā daļa jeb aptuveni 70% ieguldījumu ir ETF, bet aptuveni 30% - lielu uzņēmumu akcijās. Vēl atsevišķi man ir nekustamie īpašumi un pavisam nedaudz kriptovalūtu – vien tāpēc, lai es būtu arī šajā nišā.
    Ir teiciens, ka nevajag domāt, kā tērēt mazāk, labāk jādomā, kā nopelnīt vairāk. Bet vai šāda pieeja vienmēr ir pareiza?
    Ja pamati ir sakārtoti, pelnīt vairāk ir labi, jo tad vairāk vari iekrāt un agresīvāk veidot savu nākotnes labklājību, vari palīdzēt vairāk citiem utt., savukārt, ja ar naudu neproti apieties, arī 10 000 eiro algas pielikums neko nemainīs. Esmu lasījusi rakstus par ļoti turīgiem aktieriem un sportistiem pasaulē, kuriem ir piederējuši miljoni, taču vēlāk piedzīvota maksātnespēja. Arī miljonus var viegli iztērēt, pērkot visu visdārgāko – dārgus ceļojumus, dārgus hobijus, ekskluzīvu apģērbu utt. Ja pelni vairāk, bet nemaini savus tērēšanas paradumus, no tā nav lielas jēgas.
    Kāpēc investoru vidū ir ievērojams vīriešu pārsvars?
    Vispār pēc statistikas sievietes ir labākas investores, jo viņas mazāk riskē, pārdomā. Vēsturiski vīrieši ir mednieki un riskētāji, bet sievietes vieta vēl tikai nesen pirms 50-60 gadi nebija Volstrītā vai bankā, viņas vieta bija virtuvē un pie bērniem, un tas izskaidro arī piesardzīgāko pieeju ar finansēm. Arī pasaulē investores sievietes vidēji cieš mazākus zaudējumus nekā vīrieši. Domāju, ka ar katru gadu sieviešu īpatsvars investoru vidū tikai palielināsies.
    Kā nestresot, kad portfelī ir daudz sarkanās krāsas?
    Šādā brīdī galvenais ir nepārdot to, kas pieder un kas ir sarkanajā krāsā. Ja ir satraukums, var nepirkt neko jaunu klāt, tomēr labāk būtu tomēr pirkt klāt kā ierasts. Es gan brīnos par šo paradoksu – kad veikalos ir izpārdošanas, cilvēki turp dodas un gatavi stāvēt garās rindās. Kad akciju tirgos ir zemas cenas, viņi satraucas. Vispareizāk jau būtu tādā brīdī ieguldījumu apjomu palielināt, ja tas iespējams. Bet cilvēka naudas psiholoģija ir iekārtota citādi.
    Cik svarīgi ir regulāri sekot līdzi portfelī notiekošajam?
    Investēšana realitātē nav tik spraiga kā filmās. Ja plāni ir ilgtermiņa, ja portfelis ir diversificēts, tad ir pat labāk, ja tajā ielūkojamies retāk. Tie cipari nepalielinās, ja mēs uz tiem vairāk skatāmies. Esmu pat novērojusi – jo vairāk skatāmies, jo lielāka rodas vēlme kaut ko pārdot. Citādi ir, ja ir plāns nopelnīt īstermiņā, tad gan notiekošajam ir jāseko līdzi intensīvāk. Pērkot akcijas, vispār ir svarīgi zināt, kāpēc to darām, kāds ir iegādes mērķis, cik ilgi šīs akcijas paturēšu, kur šīs akcijas atrodas manā investīciju portfelī. Tas nevar būt tikai joka pēc. Tas ir moderni? Jo visi tā dara? Jo gribas nopelnīt? Kāds cits iemesls?
    Kā ir ar informācijas iegūšanu kopumā – cik bieži to vēlams darīt? Vai ir svarīgi sekot līdzi ekonomikas procesiem?
    Zināšanas vienmēr palīdz labāk saprast situācijas un pieņemt lēmumus. Es iesaku lasīt arī Investoru Klubu, jo te ir visa aktuālā informācija par investīcijām, jauniem IPO (tostarp ekspertu komentāri par tiem), Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem. Portāls nereti palīdz labāk saprast, kādos virzienos vajadzētu vēl vairāk painteresēties. Šodien atruna, ka kaut ko nezinām, vairs nedrīkst būt attaisnojums. Pirms 10 gadiem mums bija daudz mazāk informācijas, ar to varējām aizbildināties, bet tagad avotu ir daudz, tie ir profesionāli.
    Kāpēc arī citiem vajadzētu lasīt Investoru Klubu?
    Kad es runāju par ieguldījumiem, es vienmēr pieminu, ka Investoru Klubā īpaši noderīgas ir Baltijas ziņas – viss aktuālais par vietējās biržas uzņēmumiem. Nav pašam jāmeklē dažādos avotos, viss jau ir sagatavots un sakārtots lasīšanai. Par dažiem eiro mēnesī šī iespēja ir pieejama katram. Tik ērti! Ļoti pozitīvi vērtēju, ka Latvijā ir šāds medijs.
    Varbūt izglītošanās par finansēm būtu laba jaunā gada apņemšanās?
    Pilnīgi noteikti! Tas ir labākais, ko savā un savu bērnu labā varam darīt pat tad un īpaši tad, ja vecāki mūsu bērnībā mums to nemācīja. Uzlieciet par mērķi jaunā gadā iemācīties investēt. Un sāciet ar Investoru Klubu. Sakārtojiet savas attiecības ar naudu!
    Vēlies saņemt citu noderīgu saturu par investīcijām? Reģistrējies gada abonementam un saņem 30% atlaidi ar kodu “BOLUKEMINI”. Nenokavē! Piedāvājums spēkā tikai līdz 31.01.2024.
    Dalīties ar rakstu:

Investors Andris ir Investoru kluba izdomāta persona. Viņa rīcībā ir 25 000 eiro reālas naudas, ko Andris sāk ieguldīt akciju tirgos 2021. gada novembrī. Andra investīciju lēmumus pieņem Investoru Kluba redakcija.

SignetNasdaq
Investore Andris
Capitalia
SignetNasdaqCapitalia
  • Tallinas birža
  • Rīgas birža
  • Viļņas birža
Investora Andra portfeļa vērtība