Mērķis - jaungada apņemšanos pārvērst ilgtermiņa ieradumā!

Viena no gada sākuma raksturīgajām iezīmēm ir – mēs apņemamies uzsākt jaunas un vērtīgas lietas. Dažādi pasaules statistikas avoti informē, ka ap 35 - 45% no pasaules iedzīvotājiem gadu iesāk ar kādu jaunu apņemšanos. Veselīgāk ēst vai tieši neēst. Regulāri sportot. Arī prasmīgāk uzkrāt, lai vairotu finanšu stabilitāti un drošības sajūtu ilgtermiņā.

Nākošā statistika, kas saistīta ar jaungada “rezolūcijām” ir pavisam drūma un liecina, ka līdz pat 90% jaunā gada apņemšanos izgāžas jau līdz februāra (tā paša gada) beigām.

Jo 1) mēdzam uzstādīt pārāk nereālus, ambiciozus mērķus; 2) mums ir apņemšanās, bet nav reālistiska plāna, kā to realizēt; 3) trūkst atbalsta un pamatīgākas motivācijas rīkoties ilgtermiņā.

Ja esi apņēmies sākt uzkrājumu veidošanu un panākt, ka Tava apņemšanas ir ilglaicīga un veiksmīga, t.i., šī nauda pelna (nevis mazina savu vērtību atrodoties kādas bankas uzkrājuma kontā), būtiski ir vairāki elementi:

1.Mērķis. Ir tikai cilvēcīgi, ja esam ko iecerējuši, tad gribam redzēt ātrus rezultātus. Ja cītīgs sporta zāles apmeklējums 3 mēnešu garumā var dot jau vizuāli pamanāmus rezultātus, tad uzkrājumu “pievilcīgumu” noteikti ir jāvērtē ilgtermiņā. Vismaz viens gads, bet normāli 3-5 gadi. Līdz ar to, uzstādot savu investīciju mērķi, nedefinē to, kā pāris mēnešu projektu. Atceramies! Pārāk ambiciozi mērķi ir pirmais iemesls, kas var nokaut labas iniciatīvas.

2.Regularitāte. Pat ja mums nav ievērojamas summas, kuras uzreiz varam atlikt nebaltai dienai, būtiskais faktors ir atlikt (domā – investēt) regulāri. Tā, piemēram, ja ik mēnesi ieguldām 100 eiro, tad pēc 3 gadiem pie stabilas ikgadējas ienesīguma likmes (piemēram, 11% gadā) tie jau būs 4300 eiro (pamatsumma un peļņa). Visvieglāk regularitāti nepazaudēt ir ļaujot šo ikmēneša naudas pārskaitīšanas darbiņu veikt automatizētajiem maksājumiem. Tie ir precīzi un bez emocijām. Šādā veidā mēs būsim neitralizējuši vēl vienu iemeslu, kādēļ izgāžas jaungada apņemšanās – plāna konstanta realizācija.

3.Lai nauda pelna. Mēs gribam ne tikai uzkrāt, bet arī vairot naudas vērtību. Īpaši aktuāli tas ir laikā, kad inflācijas rādītāji strauji aug. Šādā situācijā nebūtu prātīgi naudu noguldīt krājkontā ar 2.5% ienesīgumu, ja 2023.gada inflācijas līmenis pēc Latvijas Bankas datiem sastāda 9%. Ir jāmeklē joprojām stabili, bet gudrāki ieguldījumu veidi. Tā, piemēram, zem Latvijas Bankas izsniegtās investīciju brokeru sabiedrības licences strādājošā investīciju platforma Debitum piedāvā ieguldīt ar gada likmi 10-15%.

4.Paredzamība. Līdz ar to būtiski ir veidot uzkrājumus, ieguldot aktīvos, kuru ienesīgums “uzvar” inflācijas līmeni. Šeit mums paveras plašāks iespēju horizonts – akcijas, ETFi, ieguldījumi aizdevumos, obligācijas un, protams, kripto-valūta. Ja vēlies plānveidīgi vairot naudas vērtību un neesi profesionāls investors, tad noteikti ir vērts pievērst uzmanību tā sauktajām fiksētā ienesīguma investīcijām. Tās, piemēram, salīdzinājumā ar investīcijām akcijās, nodrošina, ka peļņas līmenis jau iepriekš ir skaidrs un definēts. Sava veida stabilitāte un paredzamība. Pie fiksētā ienesīguma aktīviem varam pieskaitīt tādus finanšu instrumentus, kā obligācijas un investīcijas aizdevumos (Debitum gadījumā tās ir investīcijas finanšu instrumentos, kas veidoti no biznesa aizdevumiem).

5.Ērtums. Lai gan šis manā sarakstā ir pēdējais, tomēr nebūt ne mazsvarīgākais aspekts, lai investēšana “ieietu mums asinīs”. Būsim reāli, ikdienā ir tik daudz lietu un jautājumu, par kuriem interesēties, tādēļ ir būtiski, ka investēšana ir ne tikai droša un pārredzama, bet investīciju plānošana, veikšana un pārraudzīšana ir maksimāli automatizēta un vienkārša. Atceramies, jo profesionālāki ir mūsu palīgi (rīki un platformas), jo lielāka iespēja, ka apņemšanās kļūs par ieradumu. Ja salīdzinām fiksētajā ienesīguma aktīvus – obligācijas un investīcijas aizdevumu vērtspapīros (piemēram, Debitum) – redzam, ka pēc to struktūras un uzbūves abi aktīvi ir veidoti pēc viena vērtspapīrošanas principa un tie piedāvā līdzīgas ienesīguma likmes. Tajā pat laikā, ja obligācijās ieguldīt (neskaitot valsts krāj-obligācijas, kur ienesīgums ir ap 4% gadā) ir sarežģīti un primāri to var darīt investīciju fondi vai lielie investori, tad aizdevumu vērtspapīru ieguldījumu platformu piedāvājums ir neapšaubāmi orientēts arī uz privātpersonu, kura mēneša investīcija ir ap 100 eiro. Ērti uzsākt un tikpat ērti veikt regulārās investīcijas un sekot līdzi rezultātiem.

Ja vēlies “izstaigāt” un iepazīt investīciju platformas Debitum investīciju gaiteņus (virtuāli, protams), šis ir īstais laiks. Jauns gads ir iesācies ar bonusu kampaņām un īpaši izdevīgiem investīciju piedāvājumiem. Vairāk meklē – www.debitum.network

Un tātad sausais atlikums – sākt uzkrāt un investēt varam ikvienā gadalaikā un dienā. Tomēr brīdī, kad sākam to darīt, ir vērts izveidot nelielu plānu (balstoties uz augstāk minētajiem 5 punktiem), lai iecere varētu izaugt par veselīgu ilgtermiņa ieradumu.