Vai uzņēmuma akcijas drīkst dāvināt?

Uzņēmuma akcijas vai fondu daļas drīkst dāvināt, un akcionārs var brīvi ar tām rīkoties. Tādējādi akcijas var kļūt par dāvanu arī svētkos, piemēram, uzdāvinot mīļākā zīmola vai uzņēmuma akcijas, kura darbības joma atbilst interesēm un pārliecībai. Dematerializētas akcijas — tādas, kas iegrāmatotas bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai sākotnējā reģistrā, — iespējams dāvināt, arī nenoslēdzot rakstveida līgumu. Dāvināšanai raksturīgo pārsteiguma mirkli var pat izdoties saglabāt, ja sākumā otrai pusei paziņojat par savu nodomu, bet darījumu noformējat vēlāk, uzreiz pēc svētkiem. Lai saņemtu akcijas vai fondu daļas kā dāvanu, tomēr ir nepieciešama arī otras puses iesaiste — jāveic praktiskas atsavināšanas darbības ar dāvinātāja un apdāvinātā vērtspapīru kontu starpniecību.

Akcijas vai fondu daļas iespējams pārskaitīt citai personai, ja tās esat iegādājies un tās atrodas jūsu vērtspapīru kontā. Tas nozīmē, ka vērtspapīru kontam jābūt atvērtam arī saņēmējam (apdāvināmajam) — proti, ja konta vēl nav, tad saņēmējam vērtspapīru konts būs pašam jāatver atbilstoši bankas pakalpojumu noteikumiem. Gan akcionāram (dāvinātājam), gan saņēmējam ir jāiesniedz pārveduma rīkojums. To iespējams izdarīt internetbankā, klātienē vai telefoniski, tas atkarīgs no bankas noteikumiem. Parasti šāds pārvedums tiek veikts pāris dienu laikā.

Bieži klientus no investīcijām attur kļūdains priekšstats, ka tas ir ļoti sarežģīti, lai gan process ir izveidots ļoti vienkāršs. Turklāt arī Latvijā noteiktais nodokļu režīms finanšu instrumentiem privātpersonām vērtējams kā labvēlīgs. Iespējams atvērt divu veidu finanšu instrumentu kontus. Pirmais ir tā saucamais ieguldījuma konts, kurā tiek iemaksāti līdzekļi, un tad iegādāti finanšu instrumenti. Var būt arī pievilcīga peļņa, taču nodokļi nav jāmaksā līdz brīdim, kamēr no šī konta netiek izņemts vairāk naudas, nekā ieguldīts. Pieņemsim, sākumā es ieguldu 1000 eiro, pēc tam 100 eiro, tad vēl 200 eiro. Kopā — 1300 eiro. Kaut kādā laika periodā esmu nopircis aktīvus, vērtība akcijām augusi, tad es tās pārdodu, un tagad man ir 2500 eiro. Es varu izņemt 1300 eiro, 1200 atstāt ieguldījumu kontā, pirkt kādus citus vērtspapīrus, un man nebūs jāmaksā neviens nodoklis, jo es neesmu izņēmis vairāk, nekā sākotnēji ieguldījis. Banka automātiski deklarē šos darījumus Valsts ieņēmumu dienestam. Otrs veids ir brokeru konts, kur ir sarežģītāka deklarēšana un nodokļu nomaksa, respektīvi, pašam jāveic deklarācijas iesniegšana un jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, balstoties uz iesniegtajām deklarācijām.

Jāņem vērā, ka, izmantojot brokeru kontu, iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma aprēķina no katra finanšu instrumentu pārdošanas darījuma, kas rada ienākumu. Ja ienākums nepārsniedz 1000 EUR, tad deklarācija par ienākumu no darījumiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reizi gadā līdz nākamā gada 15. janvārim. Ja kopējais ienākums pārsniedz 1000 EUR, tad deklarācija jāiesniedz reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Tāpat jāatceras, ka Latvijā ir savi noteikumi par dāvinājuma deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātājs ir laulātais vai saista radniecība līdz trešajai pakāpei (piemēram, vecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas u. tml.). Ja dāvinātājs nav laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei, tad dāvinājuma saņēmējam jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dāvinājuma vērtības, kas pārsniedz 1425 eiro.

Bankas Citadele rīcībā nav datu par akciju dāvināšanu, jo tas notiek samērā reti. Taču tas, ko redzam, — iedzīvotāju interese par vērstpapīra tirgus darījumiem aug. Bankā Citadele 2023. gadā atvērto finanšu instrumentu kontu skaits privātpersonām ir pieaudzis par 9 %. Ja skatāmies uz apjomu, t. i., privātpersonu finanšu instrumentu kontos esošo aktīvu kopējo vērtību, pieaugums ir 110 %, salīdzinot 2022. gada beigas ar 2023. gada decembra beigām. Tirgus attīstība un aktīvu vērtības pieaugums 2023. gadā ir palīdzējis palielināt šo apjomu, taču ne par 110 %. No tā varam secināt, ka gan 9 % jauno klientu, gan līdzšinējie klienti turpina investēt finanšu instrumentos (gan akcijās, gan obligācijās un ieguldījumu fondos) un veidot savus uzkrājumus ar finanšu instrumentu palīdzību.

Pēdējos pāris gados ir vērojama tendence, ka cilvēki sāk veidot investīciju portfeļus arī ar mazākām regulārām summām. Ja cilvēkam ir uzkrājumi vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā, tad var sākt domāt arī par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Visbiežāk šādi investori iegādājas akcijas un izvēlas veikt ieguldījumu fondos, bet retāk — obligācijās. Neskatoties uz to, ka obligāciju likmju ienesīgums pērn bija daudz pievilcīgāks nekā pēdējos 10–15 gadus, bieži vien ieguldījumu veikšanai šajā instrumentā ir nepieciešamas lielākas summas, tādēļ šādus instrumentus izvēlas turīgāki klienti.

Viens no svarīgākajiem investīciju principiem ir diversfikācija jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, ieguldījuma dažādošana. Tādēļ klientiem ar salīdzinoši mazākām ieguldījumu summām piemērotāks investīciju instruments ir ieguldījumu fondi. Galvenais iemesls — fonds ir ieguldījumu portfelis, kas sastāv no diversificētiem ieguldījumiem (daudziem ieguldījumu objektiem un bieži pat dažādiem aktīvu veidiem). Var izrādīties, ka pie mazām summām, piemēram, 100 eiro ieguldījuma, labāk iegādāties fondu daļas, nekā nopirkt divu uzņēmumu akcijas. Tīri matemātiski varbūtība, ka kāds no šiem diviem uzņēmumiem būs neveiksmīgs, ir lielāka nekā, ja esi iegādājies ieguldījumu fonda daļas, kas sastāv no pāris desmitiem dažādu uzņēmumu akcijām vai obligācijām. Piemēram, CBL Asset Management ir ASV akciju fonds, kurā ir ap 40 dažādu ASV uzņēmumu akciju. Daudzos gadījumos arī darījumu izmaksu ziņā iegādāties ieguldījumu fondu daļas ir izdevīgāk nekā veidot savu portfeli no atsevišķām uzņēmumu akcijām. Piemēram, Citadele bankā, iegādājoties un turot CBL Asset Management pārvaldītos ieguldījumu fondus vismaz 100 eiro vērtībā, nav jāmaksā brokeru vai turēšanas komisijas.

Diemžēl Latvijas kapitāla tirgus ir viens no mazāk aktīvajiem Eiropā, bet ar vairāk uzņēmumu akciju emisiju un valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā situāciju var mainīt. Tieši tā notika Igaunijā un Lietuvā. Tad, iespējams, arī akciju dāvināšana Latvijā kļūs daudz izplatītāka. Turklāt akciju dāvinājums var kļūt par brīnišķīgu izglītojošu rīku, rosinot interesi gan par investīcijām, gan finansēm.