Obligāciju ieguldījumu riski. Kādas ir alternatīvas?

Lai veiksmīgi ieguldītu augsta ienesīguma obligācijās, investoriem ir nepieciešams padziļināti izvērtēt emitenta kredītspēju – izprast uzņēmuma bilanci, naudas plūsmu un tirgus pozīciju. Šāda analīze var būt laikietilpīga un prasīt specifiskas zināšanas, kas investoriem varbūt nav. Bez rūpīgas analīzes var viegli kļūdīties, nespējot novērtēt vai piedāvātā procentu likme atsver vērtspapīra risku. Diemžēl Baltijas valstu uzņēmumu obligāciju emisijām tikai retos gadījumos tiek piedāvāts neatkarīgs kredītrisku novērtējums no reitinga aģentūrām.

Lai gan daudzas obligācijas tiek kotētas NASDAQ Baltic biržā, praksē tikai ar dažiem vērtspapīriem notiek regulāra tirdzniecība, un pat šajā gadījumā apjomi bieži ir nelieli. Tādēļ ieguldījums obligācijās var šķist vieglāk realizējams nekā tas ir patiesībā, un rezultātā investors var sastapties ar grūtībām pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām.

Darījumu komisijas ar Baltijas obligācijām bieži vien ir nozīmīgi augstākas nekā ar akcijām. Piemēram, Swedbank piemēro minimālo komisiju EUR 30 apmērā vienam darījumam ar obligācijām. Tas nozīmē, ka, ieguldot, piemēram, EUR 1000 lielu summu, komisijas maksa samazinātu potenciālo peļņu uzreiz par 3%.

Lai izveidotu labi diversificētu obligāciju portfeli, investoram būtu vēlams ieguldīt vismaz 20 uzņēmumos, kas strādā dažādās tautsaimniecības jomās. Baltijā šo diversifikāciju ierobežo tas, ka daudzi obligāciju emitenti ir no nekustamā īpašuma un finanšu nozarēm. Turklāt nozīmīga daļa obligāciju piedāvājumu ir pieejami tikai lieliem investoriem ar augstām minimālā ieguldījumu summām, kā tas bija ar AirBaltic obligācijām, kur minimālais ieguldījums bija EUR 100,000.

Obligācijas, tāpat kā aizdevumi, var netikt atmaksātas, un defolta gadījumi ir neizbēgami. Piemēram, nesenā pagātnē obligāciju maksātnespējas gadījumi bija saistīti ar uzņēmumiem PlusPlus Capital (Igaunija) un IntegreTrans (Lietuva). Šādās situācijās investoram ir pašam jācīnās ar juridiskiem sarežģījumiem, lai atgūtu savu kapitālu, kas bieži vien ir ilgs un dārgs process.

Lai izvairītos no daudziem obligāciju ieguldījumu riskiem, investori var apsvērt ieguldījumus aizdevumu platformās, kas finansē Baltijas valstu uzņēmumus, piemēram, Capitalia. Šajā platformā, kuras darbību pārrauga Latvijas Banka, investori var ieguldīt summās no EUR 200, kas ļauj vieglāk sasniegt vēlamo diversifikāciju portfelī. Turklāt platformas uzņemas atbildību par kredītriska izvērtēšanu un piedziņu, ja uzņēmums neatmaksā aizdevumu. Capitalia platformā investori var sagaidīt vidēji 2-3% augstāku atdevi nekā no tradicionālajām obligācijām. Pie tam darījumu veikšanai vai konta atvēršanai investoriem netiek piemērotas nekādas komisijas.

Aizdevumu platformās investori ar savu kapitālu var finansēt un atbalstīt biznesus, ko ikdienā redz sev apkārt. Starp Capitalia finansētajiem uzņēmumiem, piemēram, ir bijuši Pure Chocolate, Aerodium, Abavas Vīni, Storent un vēl vairāk kā 5000 citi biznesi Baltijas valstīs. Labai diversifikācijai nozīmīgi ir tas, ka platformā finansētie uzņēmumi strādā dažādās tautsaimniecības jomās. Visbiežāk finansējumu piesaista ražošanas, tirdzniecības un lauksaimniecības uzņēmumi.

Investori, kas nevēlas uzņemties individuālo obligāciju kredītrisku, var ieguldīt obligāciju fondos, kur profesionāli pārvaldnieki veic analīzi un portfeļa pārvaldi. Latvijā šādu fondu piedāvā, piemēram, Capitalia, bet Lietuvā – Milvas. Fonds nodrošina plašāku diversifikāciju un mazāku risku individuāliem investoriem, dodot iespēju gūt ienākumus no šiem vērtspapīriem bez aktīvas paša iesaistes.

Ieguldījumi obligācijās piedāvā pievilcīgus procentu ienākumus, taču tiem ir būtiski riski, īpaši investoriem, kuriem trūkst pieejas resursiem vai ekspertīzes finanšu analīzei. Alternatīvas, piemēram, aizdevumu platformas un obligāciju fondi, piedāvā investoriem vienkāršāku un potenciāli drošāku veidu, kā pelnīt procentus un diversificēt savus ieguldījumus.