Federālā rezervju sistēma

Volstrīta runā par potenciālajiem ASV vēlēšanu uzvarētājiem, kādu ietekmi tas varētu atstāt uz finanšu tirgiem. Arī ECB vadītāja pasniedza atmiņā paliekošas frāzes. Vēl viens zilonis telpā ir Ķīnas ekonomika un tās akciju tirgus.

Investori, kas pēc pārtraukuma atgriežas Ķīnas biržās, teica, ka viņus nepārsteidza Pekinas centieni stimulēt ekonomiku. Tomēr ir tādi, kas uzskata, ka tā kļūdās. Otrs faktors, par ko dalīties pārdomās šonedēļ, ir ASV inflācijas dati, kuriem vērīgi seko ASV Federālo rezervju sistēma (FRS).

Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu un samazināja bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Tagad pienākusi kārta ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). Volstrīta mēģina kalibrēt investoru vēlmes ar inflācijas un ekonomikas perspektīvām.

Jau daudz rakstīts par to, ka septembris akcijām parasti nav tas pats veiksmīgākais mēnesis. To varējām novērot arī šajā formālajā rudens sākumā, kad Rietumvalstu akciju cenas izmaiņas virziens visai pārliecinoši pavērsās uz leju.

Kapitāla tirgus profesionāļi ir nobažījušies par augsto procentu likmju ietekmi uz nekustamo īpašumu sektoru, bankām un iespējamo maksātnespējas vilni. Obligāciju karalim Eiropas tirgus šķiet pievilcīgs. Volstrītas banku viedokļi par ASV akciju tirgus perspektīvām gada otrajā pusē dalās.

Investori tiek brīdināti par spītīgo inflāciju, pastāvīgi augstām procentu likmēm un pieaugošo ASV valdības parādu. Vara cenai, kas sasniedza rekordus, vēl varētu būt kur augt.

Signāli par procentu likmju samazināšanu no Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnijā veicināja runas par apgrieztu pasauli, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) samazinot procentu likmes agrāk un, iespējams, vairāk nekā ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS).

Pasaules lielākie vērtspapīru tirgi, kuri jau vismaz kopš iepriekšējās finanšu krīzes kā tādi putniņi ligzdā arvien gaida un apcer to, ko tiem sagādās ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), pēdējā laikā sāk apdomāt situāciju, kad ASV dolāru aizņēmumu izmaksas tomēr šogad varētu arī netikt samazinātās vēl nesen vispārēji pieņemtās trīs reizes.

S&P 500, kas sasniedza 5000 punktu atzīmi, izraisīja diskusijas par to, vai ASV akcijas joprojām ir pieejamas. Ekonomisti un stratēģi pēta investoru uzvedību, saskaroties ar negaidītiem inflācijas datiem.

Zelta cena pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, palielinot zaudējumus no iepriekšējās sesijas. Cenas lejupslīde vērojama, jo ASV darbaspēka dati bija spēcīgāki, nekā gaidīts, kas lika tirgiem pārskatīt cerības par priekšlaicīgu procentu likmju samazināšanu.

Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien paziņoja, ka jau trešo sanāksmi pēc kārtas saglabās nemainīgas procentu likmes - 22 gadu augstākajā līmenī.

Tiek uzskatīts, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) aiztur jebkādu procentu likmju samazināšanu vismaz līdz nākamā gada maijam, jo valdības otrdienas ziņojums liecina, ka patēriņa cenas novembrī atkal negaidīti pieauga.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien jau otro sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.