izejvielu tirgus

Līdz ar aktuālajiem ģeopolitiskajiem pavērsieniem liela uzmanība tiek pievērsta globālajam naftas tirgum. To, protams, var saprast, jo plašs karš draud pārņemt Tuvos Austrumus, kas ir globāli nozīmīgākais melnā zelta ieguves un transportēšanas reģions. Savukārt nafta joprojām ir un pārskatāmā nākotnē arī paliks pasaules galvenais enerģijas avots.

Tirgus dalībnieku augošajai riska apetītei ASV akciju vērtības šoruden uzdzenot līdz pat arvien jauniem rekordiem, uzmanība tiek pievērsta arī vairākiem citiem tipiskiem riska aktīviem. Ja pirms vairāk nekā mēneša bija jāraksta, ka izejvielu tirgū jau ir iestājies drēgns rudens, tad tagad gluži tā teikt nevar. Šis tirgus spēji uzkarst, un sevišķi strauji līdz ar ASV dolāru procentu likmju samazināšanu ir pieaugusi, piemēram, rūpniecībā plaši izmantoto metālu cena.

Saskaņā ar Financial Times, pieprasījums pēc vara pieaug, pateicoties elektrifikācijai un palielinātai mākslīgā intelekta popularitātei, kas veicina jaunu datu centru veidošanu.

Naftas cena šogad arvien mēģinājusi nonākt augstāk. Tiesa gan, pagaidām tas tai tā īsti nav sanācis.

Šogad strauji vērtība augusi rūpniecisko metālu tirgus karalim varam. Aprīlī Londonas Metālu biržā tā uz brīdi pārsniedza 10 tūkst. ASV dolāru par tonnu atzīmi. Kopš tā brīža gan vara cena ir atkāpusies nedaudz zem šī ļoti apaļā līmeņa. Neskatoties uz to, varš ir dārgs, un pārskatāmā nākotnē tas var kļūt vēl dārgāks.

Investoru Kluba podkāsta jaunākajā epizodē uz neformālāku sarunu atkal satiekas Investoru Kluba redaktors Jānis Šķupelis un Investoru Kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.

Zelta cenai netraucē pat cenu atdzišana un pieņēmumi par varenāku ekonomiku.

Pasaulē mūsdienās prožektoru gaismas epicentrā gozējas tā saucamā atjaunojamā enerģija. Tomēr nosacīti klusi notiek arī atomenerģijas renesanse. Daudzviet tomēr ir plaukusi zināma izpratne, ka šī enerģija var būt gan uzticamāka, gan patiesībā arī pati zaļākā, ja, protams, nenotiek kādas katastrofas.

Apaļam atskaites periodam - gada pirmajai pusei - esot aiz muguras un turklāt šim laikam akciju tirgos esot pamatā veiksmīgam, tradicionāli liela interese ir par to, kādās krāsās varētu tikt zīmēta nākotne. Spriedumi par to ir daudz, lai gan pēc tik spilgta akciju snieguma gada pirmajā daļā ne visi ir pārliecināti, ka akciju cenai izdosies uzturēt tikpat strauju izaugsmes tempu.

Tiek saskatīti jauni iespējamie saspīlējuma iemesli attiecībās starp Ķīnu un ASV, kas var ietekmēt globālās piegādes ķēdes. Šajā stāstā ir iesaistīta arī Vācijas ekonomika, jo arī tā ir atkarīga no divu konkrētu materiālu piegādēm, vēsta Lietuvas medijs Verslo Žinios.

Beidzamajā laikā jautājums par izejvielu tirgiem atkal aktualizējas. Par to jau šonedēļ rakstīja Kaspars Peisenieks, bet arī mūsu Lietuvas kolēģi no Verslo Žinios apkopojuši aktuālos pasaules datus un dalījušies savās pārdomās. Ieskatāmies!

Pašreizējais konsensus vēsta, ka kopumā ekonomikai nemaz neklājas tik slikti, tā ir gana stipra, nodarbinātības rādītāji ir labi, inflācija pamazām sarūk un, iespējams, mums izdodas izvairīties no smagiem piezemēšanās scenārijiem finanšu tirgos.

Pēc ārkārtīgi straujās izaugsmes naftas un gāzes uzņēmumu peļņa tagad ir pārsniegusi savu maksimumu. Bet, ja runa ir par šo uzņēmumu akcijām, labums ir tāds, ka maksimums bija ārkārtīgi augsts, un kritums, visticamāk, būs ļoti pakāpenisks.