Ir teiciens: investēt ir kā skatīties uz to, kā žūst krāsa; pacietība ilgtermiņā gan atmaksājas

Piekrītu tam, ka, ja darba pienākumi nedaudz saskan ar vienu no hobijiem (ja tā var nodēvēt interesi par investēšanu), tad ir grūti atdalīt vienu no otra, bet šoreiz es runāšu vairāk par investēšanu kā vienu no dzīves sastāvdaļām, neatkarīgi no tā, ka mana darba vieta ir banka, un ikdienā es vadu komandu, kura darbojas finanšu tirgos. Šis ir stāsts par to, ka par investoru var kļūt jebkurš, jo pirmos soļus var veikt sākot ar pirmo atlikto eiro.

Ar gatavošanos nodrošinātām vecumdienām ir tāpat, kā ar gatavošanos pludmales sezonai. Nevar cerēt uz sportisku ķermeni parādoties trenažieru zālē aprīlī vai maijā. Trenažieru zāli vēlams apmeklēt visu gadu vai sliktākajā gadījumā sākt gatavoties pludmales sezonai pirms 1. janvārī taisīt jaunā gada apņemšanās sarakstu. Tāpat ir ar investēšanu, par to jāsāk domāt un rīkoties uzsākot darba gaitas 20-25 gadu vecumā, nevis pēc 40, kad līdz pensijai nav palicis ļoti daudz. Skarbi. Bet vispār par investēšanu var sākt domāt jau skolas solā. Tad loģiski rodas jautājums, kas skolā tiek mācīts par krāšanu un investēšanu. Finanšu sektors iet palīgā, piemēram, ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkoto finanšu pratības nedēļu, kur arī es kā bankas pārstāvis eju uz skolām un runāju par rīkošanos ar naudu un krāšanu. Interese pretī ir. Tomēr tas, cik šis viss tiek iekļauts ekonomikas mācības programmā un kā tas tiek sasaistīts ar reālo dzīvi, jau ir cits jautājums. Tur ir vēl tāls ceļš ejams.