Jau trešo nedēļu turpinu par tām pašām banku problēmām. Tomēr, manuprāt, tas kopumā netiek uztverts pietiekami nopietni vai arī situācijas nopietnību vairums vienkārši neapzinās.

Februārī, salīdzinot ar janvāri cenu pieauguma inerce turpinājās un cenu līmenis palielinājās par 0.6%. Ar rezonansi visā Eiropā februārī turpinājās pārtikas cenu pieaugums. Aktuālos datus komentē Dainis Gašpuitis, Ekonomists, SEB banka.

Atpirkuma piedāvājums nu ir aktīvs, tas ir spēkā līdz 31.martam, tomēr zinu, ka jautājumi cilvēkiem vēl ir. Ir arī pa kādai niansei, kas man likās interesanta.

Laikā, kad hipotekāro kredītu mainīgās likmes strauji pieaug, diemžēl depozītu piedāvājumi no banku puses lielākoties nav gājuši līdzi šādam kāpumam. Neskatoties uz to, ka trīs mēnešu Euribor pārsniedz jau 2.5% gadā (te un turpmāk rakstā dati uz 2023. gada 15. februāri), vidējā depozīta likme, piemēram, lielākajās Latvijas komercbankās aizvien ir vēl ap 1% gadā. Šāds piedāvājums tirgū šobrīd nupat vairs nav konkurētspējīgs jeb citiem vārdiem – ir daudz ienesīgāki veidi, kur ar zemu risku un īsu termiņu ieguldīt brīvos naudas līdzekļus ar mērķi nopelnīt. Par tiem plašāk Jura Grišina, Capitalia vadītāja sagatavotajā rakstā.

Investīciju pasaulē ierasta un plaša prakse ir, ka uzņēmumi nodarbojas paši ar savu akciju atpirkšanu. Proti, uzņēmumu vadība var lemt nopelnīto iztērēt šādiem akciju pirkumiem, kas nozīmē, ka sarūk apgrozībā esošais kompānijas akciju skaits.

Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, tomēr janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 20%, un līdz šī gada vidum tā varētu noslīdēt jau zem 10%, uzskata Mārtiņš Āboliņš, Citadele banka ekonomists. Publicējam viņa pārdomas par inflācijas tēmu!

Pirms izīrēt mājokli ar mērķi nopelnīt naudu, ir svarīgi aprēķināt potenciālo atdevi. Kā to izdarīt, skaidro nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Ober-Haus Baltijas valstu tirgus izpētes vadītājs Raimonds Reginis.

Pēdējos mēnešos viena no top tēmām pasaulē ir mākslīgā intelekta attīstība. Ja pirms kāda laika varēja likties, ka mākslīgajām intelektam būs grūti darīt kaut ko ļoti radošu, tad tagad vismaz daļa šādu pieņēmumu ir krietni iedragāti. Redzams, ka mākslīgais intelekts iespiežas arī mākslas pasaulē un nav izslēgts, ka tas nākotnē gan nosacīti gleznos, komponēs daļu cilvēku klausītās mūzikas, gan rakstīs filmu un seriālu scenārijus.

Par sevi pēdējos mēnešos atgādinājis vēsturiskā izpratnē jau leģendārais vērtības uzglabāšanas aktīvs – zelts. Tā cena janvārī pārrausās pāri 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tas nozīmē, ka zeltam aiz kalniem vairs nav ļoti apaļā 2000 ASV dolāru atzīme par Trojas unci. Virs šīs atzīmes zelta cena paviesojās jau Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tiesa gan, zeltam virs tās noturēties tā arī neizdevās. Tagad daudz kas liecina par to, ka šajā ziņā būs jauns šāds mēģinājums šo atzīmi iekarot.