Sintijas ceļojums investīciju pasaulē: #20 – dabasgāzei pa pēdām

Augstās dabasgāzes cenas pamatā skaidrojamas ar Krievijas karadarbību Ukrainā un ar to saistītajām bažām par dabasgāzes piegādēm. Cenas saglabājas augstas, jo ir paaugstināts pieprasījums, ņemot vērā, ka Eiropas valstīm nepieciešams veidot lielākus dabasgāzes krājumus nākamajām apkures sezonām.

Vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā 3.5 reizes jeb par 259%, sasniedzot 54.40 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – aptuveni 4 reizes jeb par 312%, sasniedzot 64.72 EUR/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķini.

No šī gada 1. jūlija pieauga dabasgāzes cena Latvijas Gāze lietotājiem. Balstoties uz Latvijas Gāze publicētajiem tarifiem 2022. gada 2. pusgadam, lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai ar patēriņu mēnesī 4 m3, tarifs pieaugs par 89% (ikmēneša maksājums palielināsies no 7.71 uz 11.59 eiro ar PVN. Savukārt lietotājiem, kuri izmanto gāzi apkurei ar vidējo patēriņu mēnesī 200 m3, tarifa pieaugums gaidāms 105% apmērā (ikmēneša maksājums pieaugs no 165.79 uz 332.60 eiro ar PVN).

Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē dabasgāzes cena aug. Un ne vien kara ietekmē, bet arī, piemēram, sausuma dēļ. Karstuma vilnis, kas šobrīd izsusinājis upes, Eiropā radījis transportēšanas problēmas. Tomēr šīs problēmas nepacels dabasgāzes cenu griestos. Sankcijas pret Krieviju gan.

Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka ja Eiropai būtu pilna pieeja globālajam sašķidrinātās dabasgāzes tirgum, bet no Krievijas vairs nenāktu gāze, cenas Eiropas Savienībā pieaugtu par aptuveni 100%. Ja globālais tirgus neintegrēsies, cenas pieaugs no 370 – 1000%, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni. Šokējoši.

Vairāk neiedziļinoties Latvijas un Eiropas kontekstā, jo lielākajai daļai sabiedrības noteikti tāpat ir skaidrs, ka priekšā grūti laiki un cenas tikai augs, pastāstīšu, kurā uzņēmumā tad es galu galā nolēmu investēt.

Ņemot vērā, ka Norvēģija ir otra lielākā gazes piegādātāja Eiropā aiz Krievijas, man uzreiz ienāca prātā enerģētikas uzņēmums Equinor. Uzņēmuma galvenais akcionārs ar 67% ir Norvēģijas valsts. Equinor akcija tiek kotēta Oslo un Ņujorkas fondu biržās.

Uzņēmums katru dienu saražo aptuveni 2.08 milj. barelu naftas un veido 70% no Norvēģijā saražotās naftas un gāzes.

Equinor akcijas pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegušas tirgu, jo straujais naftas cenu kāpums veicinājis uzņēmuma darbības rezultātus. Pēdējā mēneša laikā uzņēmuma akcijas ir pakāpušās par 10.30%. Es gan neesmu eksperte, bet, manuprāt, uzņēmuma akcijas joprojām ir visai lēti nopērkamas, ja salīdzina ar citiem lieliem nozares spēlētājiem.

Equinor 2022. gada 2. ceturksnī nodrošināja koriģētos ienākumus 17.6 mljrd. dolāru apmērā, salīdzinot ar 4.64 mljrd. dolāru tajā pašā ceturksnī pagājušajā gadā.

Koriģētie ienākumi pēc nodokļu nomaksas bija 5 mljrd. dolāru, salīdzinot ar 1.58 mljrd. dolāru tajā pašā periodā pērn. Tīrie pamatdarbības ienākumi ceturksnī bija 17.7 mljrd. dolāru, kas 2021. gada atbilstošajā periodā bija 5.30 mljrd. dolāru. Neto ienākumi ceturksnī bija 6.76 mljrd. dolāru, salīdzinot ar 1.94 mljrd. dolāru pērnā gada 2. ceturksnī.

PS: Mani arī uzrunāja fakts, ka uzņēmums apturēja investīcijas un darbību Krievijā.

Šorīt iegādājos 5 Equinor akcijas. Vienas akcijas cena bija 38.03 eiro. Gada griezumā zemākā cena bijusi pērnā gada 20. augustā – 19.70 eiro. Savukārt augstākā akcijas cena bija 8. aprīlī – 39.15 eiro.