Ja man pašam nebūtu kredītsaistību, visticamāk, tik bieži Euribor likmēm līdzi es nesekotu. Euribor likmju kāpums konservatīviem kredītņēmējiem nebūs ļoti liels slogs, tomēr maksimālistiem tas varētu būt personīgās krīzes katalizators.
Savos personīgo finanšu semināros un lekcijās esmu stāstījis, ka, manuprāt, konservatīvs kredīta maksājuma apmērs ir robežās starp 10-15% no ģimenes ienākumiem. Parasti pēc šāda apgalvojuma izteikšanas seko neveikls klusums vai pat izbrīnīti skatieni, jo cilvēki saprot, ka par šādu maksājuma apmēru nevarēs iegādāties savu iecerēto īpašumu.
Bet kāpēc ir šāda neizpratne? Jo esam pieradināti, ka ir OK ņemt kredītus ar kredītu maksājumiem, kas ir ļoti lieli pret mūsu ģimenes ienākumiem.
Pat šobrīd, ieskatoties banku mājaslapās, var ieraudzīt nosacījumu, ka kopējo kredītu maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt 40% no neto ikmēneša ienākumiem.
Ja nav citu saistību, tad arī hipotekārā kredīta maksājuma apmērs var būt līdz 40% no ikmēneša ienākumiem.
Te prasās daži teorētiski piemēri tam, cik lielas nepatikšanas daudziem varētu būt gaidāmas.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēc īsām pārdomām nedēļas nogalē nolēmu pamēģināt atgriezties pie bloga formāta, bet nu jau Investoru Kluba ietvaros. Bez noteiktas struktūras, formas un regularitātes, bet brīvā plūdumā domas par man aktuālo finanšu tirgos un investīcijās. Ceru, ka arī jums, lasītājiem, būs aktuāli.
Viena no bīstamākajām lietām, ko teikt investīciju jomā, ir – šoreiz ir citādāk. Tomēr tā arī ir. Vēsture neatkārtojas tieši, bet tā rīmējas. Aktīva investora uzdevums ir saprast, cik lielā mērā šodienas situācija rīmējas ar vēsturi.
8. septembrī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9.1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs. Turpinājumā viņa pārdomas.
Arī 2025.gadā Investoru Klubs dodas uz Latvijas skolām, lai izglītotu jauniešus par to, kas ir investēšana, kāpēc tas ir svarīgi un kā to uzsākt atbildīgi.