Kad sintētiskais intelekts sāks valdīt pār naudu

Pasaules akciju tirgiem šā gada sākums padevies varens. ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi par 6%. Eiropas akciju cena, ja vērtē vecā kontinenta lielo publiski kotēto Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu akciju izmaiņu, palielinājusies vēl vairāk – par 7%.

Par sevi pēdējos mēnešos atgādinājis vēsturiskā izpratnē jau leģendārais vērtības uzglabāšanas aktīvs – zelts. Tā cena janvārī pārrausās pāri 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tas nozīmē, ka zeltam aiz kalniem vairs nav ļoti apaļā 2000 ASV dolāru atzīme par Trojas unci. Virs šīs atzīmes zelta cena paviesojās jau Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tiesa gan, zeltam virs tās noturēties tā arī neizdevās. Tagad daudz kas liecina par to, ka šajā ziņā būs jauns šāds mēģinājums šo atzīmi iekarot.

Līdz ar neseno gadu miju finanšu un ieguldījumu pasaulē tika fiksēta zīmīga jubileja. Proti, apritēja apaļi 30 gadi kopš pirmo reizi plašākā apgrozībā tika palaisti biržā tirgotie fondi (Exchange Traded Funds jeb ETF), kas lielā mērā nu mainījuši ieguldīšanu kā tādu. Pirmais šāds ETF nu zināms kā SPDR S&P 500 ETF Trust, kas arī šobrīd ir pats lielākais šāds produkts pasaulē. Šī fonda aktīvi ir aptuveni 370 mljrd. ASV dolāru apmērā, un dienā tiek tirgotas aptuveni 80 milj. tā akcijas.

Arī 2025.gadā Investoru Klubs dodas uz Latvijas skolām, lai izglītotu jauniešus par to, kas ir investēšana, kāpēc tas ir svarīgi un kā to uzsākt atbildīgi.