• Atpakaļ
  • menu
  • Meklēt
  • Ieiet portālā
  • Dalīties ar rakstu:

    3 stāsti no dzīves par cilvēkiem, kas saskārušies ar finanšu krāpniekiem

    Foto: Scanpix

    Finanšu krāpnieki kļūst arvien radošāki un arī gudrāki, izmantojot arvien jaunas metodes, kā apmuļķot potenciālos upurus. Finanšu nozares asociācija apkopojusi trīs šādus stāstus, kas var būt noderīga mācība ikvienam no mums, jo mācīties no citu kļūdām ir ievērojami nesāpīgāk nekā pieļaut savējās.

    Pirmais stāsts: Man tika lūgts nosūtīt preci caur DPD
    Evita ir māksliniece no Rīgas, kura tirgo savu preci internetā, izmantojot dažādas interneta platformas. Līdz ar to WhatsApp saņemtā ziņa no potenciālās klientes sākotnēji nav radījusi ne mazākās aizdomas, ka zem tās slēpjas kas “netīrs”.
    Ziņā pienācis jautājums, vai konkrētā prece šobrīd ir pieejama, uz ko Evita atbildējusi apstiprinoši. Šķietamā kliente sarunu turpinājusi, vaicājot, vai iespējams to saņemt jau rīt. Arī uz šo jautājumu māksliniece atbildējusi apstiprinoši, jo sapratusi, ka var reaģēt ātri un izsūtīt nekavējoties.
    Tad saņemts jautājums, vai preces tiek sūtītas caur DPD. Evita līdz tam nebija izmantojusi šī uzņēmuma pakalpojumus, taču skaidrs, ka šis vārds ir zināms un nolēmusi, ka tai nevajadzētu būt problēmai. Viss it kā sarunāts. Potenciālā kliente atsūtījusi vietni, kurā Evitai jāievada savi dati – personas kods un 4 cipari no bankas kartes. Tas nav šķitis nekas aizdomīgs, jo, labi gribot, ikviens var uzzināt cita cilvēka personas kodu un arī pamanīt 4 ciparus uz kartes.
    Pēc datu ievades minētā lapa šķietami nenostrādājusi un Evita rakstījusi par to klientei, kura lūgusi mēģināt vēlreiz. Uzreiz pēc tam telefonā saņemta ziņa, Evita nopriecājusies, jo šķitis, ka jau ienākusi nauda no klientes, taču ieskatoties kļuva skaidrs, ka viņas konts ir iztukšots.
    Satraukumā uzreiz rakstījusi sievietei – krāpiecei, kura mierinājusi, ka arī viņai tā esot gadījies. Vajagot ievadīt otras kartes datus un nauda ienākšot atpakaļ. Lai arī šādā brīdī bijis pamatīgs šoks, tomēr Evita attapusies, ka viss izklausās pārāk aizdomīgi un otras kartes datus nav ievadījusi. Tagad viņa ir priecīga, ka konkrētajā kartē nebija daudz naudas un pateicas par vērtīgo mācību, ko guvusi, - nevienam nevar uzticēties, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
    Video apskatāms ŠEIT.
    Komentē Anrijs Šmits, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs: “Godprātīgi preču pārdevēji var saskarties ar viltus pircējiem, kas piedāvā preci iegādāties, izmantojot kurjerdienestu pakalpojumus (DPD, Omniva u.c.). Krāpnieki aicina pārdevējus atvērt viltus saites ar iepriekš minēto uzņēmumu simboliku un ievadīt tur savus maksājumu kartes datus, pēc tam izkrāpjot naudu no konta. Atgādinām, ka kurjerdienesti nenodrošina savstarpēju norēķinu pakalpojumus un aicinām klientus būt īpaši piesardzīgiem rīkojoties ar saviem personiskajiem datiem. Tāpat aicinām par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem nekavējoties ziņot attiecīgajam kurjerdienestam, kā arī ziņot Valsts policijai.”
    Otrais stāsts: Cilvēks pats visu izdara ar savām rokām
    Nākamajam stāstam beigas ir laimīgākas. Šī stāsta autors ir Ints – sociālo tīklu izglītojoša satura autors, finanšu eksperts, līdz ar to krāpniekiem šis noteikti bija pamatīgs izaicinājums. Kādudien Ints braucis automašīnā pie stūres, viņam zvanījis kāds svešs numurs un jautājis, vai beidzamā laikā ir veicis kādas darbības ar kriptovalūtām.
    Ints atbildēja, ka nē, taču stāstītājs apgalvoja, ka uz Inta vārda esot atvērts kāds konts, kurā notiekot nelikumīgas darbības par lielām naudas summām, līdz ar to pastāvot risks, ka viņš varot tikt apsūdzēts un viņa konts tikšot slēgts.
    Tas šķitis kas jauns, tāpēc saruna paturpināta, taču, tā kā tobrīd bijis pie stūres, aicinājis atzvanīt nākamajā dienā. Tad Ints jau bija pie datora, ieslēdzis kameru un arī ierakstījis visu notiekošo 30 minūšu sarunu. Tās laikā ticis rādīts daudz informācijas, otra puse mēģināja atklāti piekļūt datoram, gribēja palaist programmu, taču viņiem nepaveicās, jo Ints šo programmu zina. Krāpnieki apgalvoja, ka tas ir korporatīvais čats un tā ir iespēja komunicēt drošā vidē.
    Piekļūstot cilvēka datiem, krāpniekiem nekas nav jādara – cilvēks pats visu izdara savām rokām, visu apstiprina, jo ir aizrunāts un pārliecināts to darīt.
    Ints iesaka: “Ja nezinām, kur esam iegājuši, lienam ātri ārā! Tur, kur neorientējamies, mūs zibenīgi aptīs ap pirkstu, stāstot, cik pasakaini bagāti būsim, vai kā šeit – biedējot.”
    Krāpnieki esot neatlaidīgi, zvanot vairākkārt arī tad, ja saruna tiek pārtraukta. Viens no paņēmieniem ir viņiem teikt, ka nesaprotat krieviski, jo lielākoties viņi paši runā vien krievu valodā.
    Video apskatāms ŠEIT.
    Komentē Anrijs Šmits: “Bankas darbinieks nekad nelūgs klientam atklāt personīgu informāciju, nelūgs sarunas laikā ievadīt Smart-ID kodus, un noteikti neatteiks saziņu valsts valodā. Ja telefonsarunā parādās kāds no šiem punktiem, tad noteikti ir pamats aizdomām, ka tas ir krāpnieks un saruna nekavējoties ir jābeidz. Ja vēlaties pārliecināties, vai ar jūsu datiem un finanšu līdzekļiem viss ir kārtībā, tad iesakām zvanīt uz oficiālo bankas norādīto tālruni un izstāstīt situāciju.”
    Trešais stāsts: Es pajautāju, kāpēc ar mani nerunā latviski
    Jeļena ir 4 bērnu māmiņa no Ķekavas, viņa audzina bērnus, ir mājsaimniece. Saka, ka līdz šim jutusies drošībā, bet tagad vairs ne. Kādā dienā viņa skatījās televizoru un iezvanījās telefons, ekrānā rādīja, ka zvana no Swedbank. Jeļena tika uzrunāta vārdā.
    Zvanītājs apgalvoja, ka no Jeļenas kartes esot atvilkti 192 eiro, vai viņa to akceptē? Sieviete atbildējusi, ka nē, taču šaubas radušās, jo tieši pirms 2 dienām viņa bija veikusi pirkumu tieši par šādu summu kādā jaunā veikalā.
    Zvanītājs aicināja nosaukt bankas lietotāja numuru, lai identificētu, taču Jeļena izvairījusies to darīt, tāpēc krāpnieks mainījis taktiku, sācis tēmu no citas puses, apgalvojis, ka kaut kur ir nopludināti kartes dati, tāpēc karti nepieciešams nobloķēt. Lai to izdarītu, nepieciešams nosaukt lietotāja numuru.
    Jeļenu mulsināja fakts, kā viņi tiek klāt informācija, neizmatojot Smart ID. Viss sāka likties aizdomīgi, jo bija jau nosaukusi gan personas kodu, gan lietotāja numuru. Lai dotu sev mirkli apdomāties, Jeļena zvanītājam pateikusi, ka viņai lādējas ārā telefons un sarunu pārtraukusi.
    Uzreiz gribējusi sazvanīt banku, lai pārliecinātos, kas īsti notika, taču arī šo zvanu krāpnieki pārtvēra un atkal uzrunāja Jeļenu vārdā, cenšoties sarunu turpināt. Tobrīd Jeļena sadzirdējusi, ka zvanītājam fonā vēl kāds runā identisku tekstu un sākusi jautāt, kāpēc ar viņu netiek runāts latviešu valodā. Uz to zvanītājam nebijis ko atbildēt un saruna pārtrūkusi.
    Video apskatāms ŠEIT.
    Komentē Anrijs Šmits: “Atgādinām, ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.Krāpnieki mēdz iebiedēt savus upurus, radīt stresa situācijas, bieži vien steidzinot un liekot pieņemt lēmumu nekavējoties. Sniedzot visu krāpnieka prasīto informāciju, krāpnieks var pilnībā pārņemt kontroli un brīvi rīkoties ar klienta līdzekļiem.”

    !!! Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, nekavējoties tā jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.

    Dalīties ar rakstu:
Saistītie raksti

Investors Andris ir Investoru kluba izdomāta persona. Viņa rīcībā ir 25 000 eiro reālas naudas, ko Andris sāk ieguldīt akciju tirgos 2021. gada novembrī. Andra investīciju lēmumus pieņem Investoru Kluba redakcija.

SignetNasdaq
Investore Andris
Capitalia
SignetNasdaqCapitalia
  • Tallinas birža
  • Rīgas birža
  • Viļņas birža
Investora Andra portfeļa vērtība