Kaspara blogs nr. 25: tuvojas būtiska banku finansējuma krīze

Notikumu finanšu tirgos un banku pasaulē turpina attīstīties ar strauju ātrumu. Tas gan nenozīmē, ka mums kā investoriem būtu tikpat strauji un haotiski jāmētājas ar saviem lēmumiem un investīcijām.

Pagājušajā nedēļā notikušais gadījums ar Silicon Valley Bank man atkal uzsita, maigi sakot, dažas emocijas. Es vēljoprojām nespēju saprast, kāpēc cilvēki nerūpējas par savu naudu. Centīšos pēc iespējas vienkāršāk salikt pa plauktiem, pie kādiem naudas apmēriem par to aktīvi ir jārūpējas, kāpēc, un iedošu dažas idejas rūpēm par naudu.

Atpirkuma piedāvājums nu ir aktīvs, tas ir spēkā līdz 31.martam, tomēr zinu, ka jautājumi cilvēkiem vēl ir. Ir arī pa kādai niansei, kas man likās interesanta.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?