Sintijas ceļojums investīciju pasaulē: #37 – gribēju spekulēt, bet paklupu

Divu ASV reģionālo banku sabrukums martā ir izraisījis banku akciju kritumu, jo īpaši mazo banku. Tomēr analītiķi un pieredzējuši investori atzīst, ka nav pamata uztraukumam un finanšu sektors ir stabils. Es nolēmu šajā tēmā iedziļināties nedaudz vairāk, kā rezultātā iegādājos tieši salīdzinoši mazas un reģionālas ASV bankas akcijas, kura ir teju uz sabrukšanas robežas. Vai tas ir labs lēmums? Nezinu.

Nav noslēpums, ka man ļoti patīk ceļot. Tāpēc, domājot par savu nākamo investīciju, nonācu tieši pie tūrisma nozares. Jā, ekonomika vājinās. Jā, tirdzniecības vidi šobrīd raksturo bailes un vilcināšanās. Bet par spīti šiem faktiem, tūrisma nozare, kas nekādā ziņā nav neaizsargāta pret lejupslīdi, piedzīvo izlaušanās gadu.

Lai gan naftas cenas šobrīd vairs nav ne tuvu pērnā gada cenu līmeņiem, joprojām uzskatu, ka šī nozare ir perspektīva un cenas pieaugs, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Pētot slavenā investora Vorena Bafeta (Warren Buffett) publiski pieejamo portfeļa informāciju, novēroju viņa, ja tā var teikt, lojalitāti pret ASV naftas uzņēmumu Occidental Petroleum. Sāku vairāk iedziļināties konkrētā uzņēmuma darbībā un finanšu rezultātos.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?