Atjaunojamās enerģijas akciju bedre

ASV akciju cena, ja vērtē Standard & Poor's 500 vērtspapīru indeksa izmaiņu, kopš jūlija beigām ir saplakusi teju par 10%. Arī Eiropas akciju cena šajā laikā ir samazinājusies aptuveni par 8%.

Šāds cenu kritums nozīmē, ka tepat acu priekšā ir tā saucamā korekcija, par ko tradicionāli tiek saukta akciju vērtību atkāpšanās vismaz par 10%. Daži komentētāji jau sazīmē, ka šis varētu būt sākums jaunam lāču tirgum, par ko tiek saukts akciju cenu kritums vismaz 20% apmērā no iepriekšējām augstienēm.

Jāsaka, ka daži akciju sektori jau tagad dzīvojas pa visai pamatīga krituma teritoriju. Viens no šādiem sektoriem ir agrāk ļoti populārās atjaunojamās enerģijas akcijas.

S&P Global Clean Energy indeksa vērtība, kuru saveido 100 pasaulē lielāko atjaunojamās enerģijas uzņēmumu akcijas, kopš šīs vasaras vidus ir samazinājusies par 30%. Kopš nesenā maksimuma janvāra vidū šādu uzņēmumu akciju kopuma vērtība savukārt ir atkāpusies par gandrīz 40%. Patiesībā var izcelt, ka šādu uzņēmumu akciju cenu burbulis sāka plīst jau 2021. gadā, kad S&P Global Clean Energy indekss bija sasniedzis rekordu. Proti, kopš tā laika šī indeksa vērtība ir sabrukusi par 60%. Te atliek vien secināt, ka lāču tirgus šo akciju ziņā tā arī nebaidzās. Tas arī sadragā uzstādījumus par to, ka zaļa un nosacīti atbildīga, lai arī kas tas, ņemot vērā milzīgo interpretāciju loku, būtu, investēšana investoriem dod kādas peļņas priekšrocības. Kā varam redzēt, šī joma nav pasargāta no lieliem zaudējumiem investoriem. Droši vien šis ir kārtējais spilgtais piemērs, kad augstas veiktspējas stratēģija neizbēgami kļūst par zemas veiktspējas stratēģiju.

No 2020. gada janvāra līdz 2021. gada janvāra pirmajai pusei S&P Global Clean Energy akciju indeksa vērtība bija pieaugusi gandrīz par 180%.

Redzams ir tas, ka zaļām kompānijām izteikti nepatīk ne pieaugošās procentu likmes, ne inflācija. Daudzi šādi uzņēmumi milzīgas summas invertējuši nākotnes attīstībā. Tie arī rēķinājušies, ka šāda to attīstība būs ļoti strauja. Par aizņemtās naudas kalniem neskaitāmajiem jaunajiem projektiem nu pēkšņi jāmaksā krietni lielāki procenti. Tāpat šādus uzņēmumus visai izteikti skar inflācija, kur sadārdzinājušās dažādas tehnoloģijas un to radīšanai nepieciešamās izejvielas. Dārgāks kļuvis arī darbaspēks. Šajā pašā laikā daudzi šādi uzņēmumi pasaulē ir slēguši ilgtermiņa līgumus par fiksētu cenu, kādu tie pārdos savu enerģiju un/vai tehnoloģijas. Daudzos gadījumos tas noticis pirms tie vispār ir attīstījuši šādus savus projektus. Nu izmaksām un procentiem augot, nozares peļņas perspektīvas izskatās sliktāk, kam tad uzmanību pievērš arī investori - redzams, ka pietiekami daudzi akciju minēji apgalvo, ka atjaunojamo energoresursu grupu uzņēmējdarbības modeļi ir ļoti slikti piemēroti augstai inflācijai un augstām procentu likmēm.

Faktiski straujas izaugsmes balstīšana strādāja nulles procentlikmju apstākļos. Augstāku likmju vidē šāds modelis brūk. Tas tā ir ar visiem izaugsmes uzņēmumiem, kas savu darbošanos parasti finansē ar ievērojamiem aizņēmumiem. Ja procenti kāpj strauji, tad tie lielajiem aizdevumu ņēmējiem – tradicionāli tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem bieži vien naudas plūsma, ceļot nākotnes ekonomiku, no pamatdarbības ir nestabila, tas kož spēcīgāk. Atjaunojamo energoresursu projektiem parasti ir nepieciešams liels sākotnējais finansējums, kas paredzēts, lai iegādātos aprīkojumu, piemēram, saules paneļus un vēja turbīnas. Pēc tam laika gaitā, pārdodot elektroenerģiju, šāda investīcija tiek atpelnīta. 80% šādu projektu tiekot nofinansēti ar parādu, liecina vismaz ASV valdības dati (par šo valsti). Dārgāki aizdevumi ietekmē projektu sagaidāmo atdevi. Tas arī mazāk pievilcīgu padara iesaistīšanos jaunos šādos projektos.

Jāsaka, ka arī daudzi patērētāji - to pašu mājokļu saules paneļu pircēji - šādu produktu pirkšanu un uzstādīšanu finansē, izmantojot aizdevumus. Arī šeit, augot procentiem, kādā brīdī var būt vērojama atdure.

Nozarei ir arī citas problēmas. Joprojām izaicinājumus rada smagnēja piegāžu ķēžu darbība – kaut ko vienu un pietiekamā daudzumā ir grūtības nogādāt no punkta A līdz B. Tāpat atjaunojamās enerģijas ražotāji sūdzējušies, ka tos ārā no biksēm draud izkonkurēt lētāki Ķīnas šādi ražojumi. Jeb - augstā konkurence spiež uz leju cenas pie jau tā pieaugušiem procentiem un citām izmaksām. Tieši Ķīna arī dominē, piemēram, saules enerģijas izejvielu un detaļu piegāžu tirgū (to droši vien var teikt arī par vēja turbīnām un baterijām). Dažkārt jau redzami salīdzinājumi, ka Eiropas enerģētikas pāreja ir atkarīga no Ķīnas tādā paša mērā, kā Eiropa bijusi atkarīga no Krievijas enerģijas resursiem. Risks ir tas, ka ķīnieši Eiropas šo nozari nodempingo līdz plašiem bankrotiem.

Šāda akciju cenu samazināšanās arī notiek, neskatoties uz desmitiem miljardiem ASV dolāru un eiro nodokļu atlaidēm, subsīdijām un aizdevumiem, ko valdības piedāvā šādiem saviem zaļās enerģijas uzņēmumiem ASV, Eiropā un citās pasaules vietās. Var paspekulēt, ka investoriem nemaz tik ļoti nepatīk šāda šīs nozares izteikta atkarība no valdību politikas – ilgtermiņā atkarībām arvien parādās nopietnākas ēnas puses.

Vēl arī ar valdību politikas virzienu pašu par sevi mēdz būt tā, ka tas ir mainīgs. Ja kaut kas dzelžaini tiek solīts tagad, tad pēc četriem gadiem, mainoties politiskajam sastāvam, tas tā var nebūt. Protams, lai politiķi nepildītu savus solījumus, nav nepieciešams arī tas. Vēl arī Rietumu sabiedrībās, ja ekonomiku zaļināšanas process tiks vadīts nepareizi un tiks fiksēts krasāks dzīves līmeņa kritums, attiecībā pret aktuālo politiku var augt skepse.

Minētajā S&P Global Clean Energy indeksa aprēķinā lielākā ietekme ir First Solar, Consolidated Edison, Enphase Energy, Vestas Wind Systems, Iberdrola, SolarEdge Technologies, China Yangtze Power, Energias de Portugal, Chubu Electric Power un Orsted uzņēmumu akciju cenu izmaiņai. Var vērtēt, ka minētie vārdi ir globālie līderi atjaunojamās enerģijas un to tehnoloģiju ražošanā. Piemēram, Dānijas Orsted akcijas cena šogad ir samazinājusies par gandrīz 50%.

Lieliem kāpumiem seko lieli kritumi, un šāda akciju cenu atkāpšanās, protams, izskatās briesmīga. Tomēr šis pats var darboties arī uz otru pusi! Atjaunojamā enerģija nekur tāpat nepazudīs, un valdībām par šādu enerģijas ieguvi ir grandiozi plāni. Kādā brīdī šī joma pievilcīga var kļūt atlaižu meklētājiem. Būtībā veiksmīgam aktīvajam investoram dažkārt var sanākt brist pret straumi un cīnīties ar saviem instinktiem, kas pamatā cilvēkam liek darīt to, ko dara pūlis. Protams, ir grūti saņemties ķert spēji krītošu priekšmetu, kas var izrādīties, ka ir nazis nazis - nevar sludināt, ka šis būtu kāds atjaunojamās enerģijas uzņēmumu akciju zemākais punkts. Tomēr iespējamībai, ka tas pēc 60% krituma no sava 2021. gada rekorda ir tuvāk, vajadzētu būt lielākai.

Pēdējos gados ļoti centīgi sludināts, ka to, cik ļoti uzņēmums pievērš uzmanību sociālajai atbildībai un zaļumam var uztvert kā papildu zīmi par kompānijas nākotnes ieņēmumiem un tādējādi arī akcijas cenas virzību. Daudzi ar putām uz lūpām strīdējušies, ka šāds portfelis investoram sagādās labāku atdevi bez kādu papildu risku sagādāšanas vai pat pie mazākiem riskiem. Kā redzam, mierīgi var plīst arī šāds atbildības un zaļuma burbulis.

Ieguldījumu iespēju ierobežošana noved pie mazākas diversifikācijas. Tam savukārt vajadzētu rezultēties ar lielākām ieguldījuma portfeļa svārstībām. Tā saucamo ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) ieguldījumu netiešais solījums ir tas, ka jūs varat darīt labu darbu un vienlaikus arī labi nopelnīt. Vairākos pētījumos gan ir atklāts, ka nav kādu pārliecinošu pierādījumu, ka ESG stratēģijām būtu panākumi kaut vai tikai ar vienas šī vienādojuma puses izpildīšanu. Tādējādi ar plaukst viedokļi, ka šis viss pasākums faktiski ir maldinoša reklāma.