Tagad pat sliktas ziņas ir labas ziņas

Izskatās, ka novembrī sakās pat tāda kā sacensība, kurš gaidīs ātrāku vadošo centrālo banku likmju samazināšanu. Vēl nesen šajā ziņā vadošais runājamais bija par ilgāk augstām procentu likmēm. Tikmēr novembrī materializējās plašs pieņēmums, ka Rietumvalstu centrālajām bankām tomēr būs izdevies izšķirīgi salauzt inflāciju. Tam palīdzēja arī ekonomikas dati. Piemēram, eirozonā novembrī inflācija saplaka līdz 2.4%. Vēl pirms mēneša tā atradās pie 2.9% atzīmes un pirms diviem mēnešiem – pie 4.3% atzīmes. Savukārt pirms gada tā dzīvojās virs 10%. Šāda novembra inflācijas samazināšanās arī bija jūtami spējāka, ja salīdzina ar ekonomistu gaidām. Tie pirms pagājušās nedēļas datiem gaidīja, ka monetārajā reģiona inflācija būs saplakusi mazāk strauji – līdz 2.7%.

Šādi dati tirgus dalībniekiem liek pārvērtēt to, kas varētu notikt ar ietekmīgāko centrālo banku noteikto naudas cenu. Ja vēl nesen tika aptuveni gaidīts, ka tā pati Eiropas Centrālā banka (ECB) eiro likmes samazinās nākamā gada rudenī vai varbūt vasarā, tad tagad ļoti augsta šāda iespējamība (teju 50%) tiek piešķirta jau pat nākamā gada martam.

Aktīva rīcība likmju piezemēšanas frontē nākamgad tiek gaidīta vēl no ASV Federālajām rezervēm (FRS), kuras politikai (un kaut vai tikai gaidām par tās virzienu) ir salīdzinoši daudz milzīgāka ietekme uz vispasaules vērtspapīru tirgu. Piemēram, miljardieris Bils Akmans (Bill Ackman) nupat izteicies, ka FRS dolāru likmes sāks mazināt jau nākamā gada pirmajā ceturksnī.

No tirgus reakcijas var vērtēt, ka ASV dolāru likmju samazinājumi var būt dziļāki (te aplēses lielāka samazinājuma virzienā, šķiet, jau mainās pa dienām). Vēl oktobra vidū pamata aplēse bija, ka uz ASV dolāru likmju samazinājumu necerēt vismaz līdz nākamā gada vidum.