Barometrs saka, ka būs labi

Daļēji tas tā ir tādēļ, ka ir tāda janvāra barometra hipotēze, ko jau ir aprakstījis arī Investoru klubs.

Īsumā – tā paredz, ka janvāris ir vēstnesis tam, kāds akcijām izvērtīsies arī viss atlikušais gads. Ne velti Volstrītā ir teiciena: “Kā paies janvāris, tā paies viss gads”. Proti, ja janvārī akciju cena aug, tad zaļajā plusu zona vajadzētu atrasties arī visam pārējam gadam, ja vērtē atlikušo 11 mēnešu snieguma kopējo rādītāju. Katrā ziņā cilvēku prātiem vienmēr ļoti patīk meklēt kādas sakarības – bieži arī nevietā. To piedāvā šī pati janvāra barometra hipotēze, kas vēsturiski izrādījusies apbrīnojami precīza.

Skaidrs gan ir tas, ka cilvēkiem patīk domāt lielos apaļos atskaites periodos. Ja šāds periods ir iesācies labi, kaut kādu loģiku labākā garastāvoklī un lielāka drosmē arī turpmāk atrast var.

Lai nu kā – vismaz janvāra barometrs rāda, ka šim gadam akcijām vajadzētu būt “OK”. ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indekss 2024. gada pirmajā mēnesī pieauga par 1,6%. Mēneša beigu daļa spēcīga padevās arī Eiropas akcijām, kuras, vērtējot Stoxx 600 indeksu, janvāri noslēdz ar kāpumu par gandrīz 1.3% Savukārt Japānas akciju tirgū bija vērojama īstena uguņošana, kur Nikkei 225 akciju indeksa vērtība janvārī palēcās par veseliem 7.6%.

Kopš 1950. gada, ja ASV S&P 500 akciju indeksa vērtība janvārī ir pieaugusi (un tādi ir bijuši 44 gadi), tad tad atlikušajā gadā kāpums ir novērots 86% gadījumos jeb gados. Vidējais februāra-decembra (ieskaitot) sniegums šajos gados ir bijis 12% apmērā (un mediāna ir 13.4%), liecina pieejamie dati. Savukārt, ja janvārī akciju cena saplok (un tādi ir bijuši 30 gadi), tad nākamo 11 mēnešu rezultāts pozitīvs ir 60% gadījumos. Līdz nieka 2.06% šajā periodā pēc vāja janvāra arī sarūk vidējā nākamo 11 mēnešu atdeve.

Pagājušais gads ASV akcijām bija ļoti izcils, kur to vērtība pieauga gandrīz par ceturto daļu. Pēdējos trīs mēnešos vien ASV akciju cena palēkusies par 12.2%. Šāds pieaugums pats par sevi var radīt aizdomas. Vēsturiski var papētīt janvāra mēnešus un gadus, kas sekojuši līdzīgai spējai akciju cenu izaugsmei.

Kopš 1950. gada ir bijuši 20 gadi, kad ASV akciju cena pieaugusi vismaz par 20%. Pēc šādiem gadiem ir bijuši 10 janvāri ar cenu kritumu un 10 janvāri ar cenu kāpumu. Tātad – vismaz no šī sanāk, ka pēc akcijām ļoti labiem gadiem ar janvāra mēnesi var izrādītie visādi. Gados pēc 20+% akciju cenu pieauguma janvāra ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji saplakusi par 0.07%. 10 “labajos” janvāros, kas sekojuši 20+% izcilā akciju kāpuma gadam, akciju cena vidēji pieaugusi par 3.65% un pārējos 11 gada mēnešos – vēl vidēji par 15%. Savukārt 10 sliktajos janvāros pēc ļoti laba gada ASV akcijām, cenas vidēji saplakušas par 3.8%, lai gan nākamajos 11 mēnešos tās iespējušas vidēji augt par 4.65% (kopumā – nekas izcils).

Papildu šim Marketwatch arī apraksta scenāriju – iepriekšējo 74 gadu periodā, kad ASV akciju iepriekšējā gada pieaugumam vismaz par 15% sekojusi arī nākamā gada pirmā mēneša pozitīva atdeve, mediānā pilna jaunā gada atdeve bijusi 16% apmērā.

Ja kāds ir tik traks, ka tic šīm kalendārajām formulām, tad šim gadam ASV akcijām patiesībā vajadzētu izrādīties ļoti labam (pozitīvs janvāris pēc ļoti pozitīva iepriekšējā gada parasti nesis dāsnus plusus arī tālāk).

Ticību šim visam aizliegt nevar, un daudzmaz brīvā pasaulē jau visi var darīt, kā grib. Jau rakstīts - akcijas, ja patiešām ir tāda vēlme, var pirkt un pārdot arī kaut vai pēc zīmēm kafijas biezumos vai no zaķu spiru izvietojuma formas. Nav izslēgts, ka arī tas kādu laiku labi strādās un patiešām kaut ko pareģos, ja kāds ļoti labi uz šo kluso dabu skatīsies. Šāda ieguldījumu izvēle gan līdzi sev nesīs arī zināmus riskus. Pamata pieņēmums ir, ka tas gluži ieteicams tomēr nav.

ASV akcijām janvāra sniegums būtu bijis vēl krietni izcilāks, ja šī mēneša pēdējā tirdzniecības sesijā S&P 500 indeksa vērtība nebūtu atdevusi 1.6% savas vērtības. Šādu kritumu palīdzēja raisīt kārtējā pieņēmumu šķobīšanās par ASV dolāru procentu likmju nākotni. Tirgus jau varētu būt perfekti iecenojis ASV ekonomikas veselīgu nosēšanos apvienojumā ar izšķirīgu procentu likmju zemēšanu. Te gan svaigākie ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) mājieni bijuši par to, ka, iespējams, nemaz nevajadzētu cerēt uz ļoti ātru dolāru likmju cirpšanu. Vēl nupat daudzi bija sacerējušies, ka ASV FRS par naudas palētināšanu izšķirsies jau marta mēnesī. Pagājušās nedēļās FRS sanāksmei sekojošajā preses konferencē iestādes šefs Džeroms Pauels gan lika noprast, ka marta dolāru likmju samazināšana ir maz ticams scenārijs. Redzams, ka FRS īsti negrib riskēt ar pāragrām beigām savai monetārajai bardzībai, kas, piemēram, līdz galam tad riskētu neatrisināt inflāciju – sevišķi, ja ASV ekonomika izskatās pietiekami spēcīga, lai nedaudz ilgāk vēl pagremotu augstas likmes.

Visa cita starpā šajā sanāksmē ASV dolāru likmes netika skartas jau ceturto šādu sanākami pēc kārtas, kas gan nevienam nebija absolūti nekāds pārsteigums. Proti, galvenā dolāru refinansēšanas likme pagaidām paliek 5.25% līdz 5.5% koridorā, kas ir augstākais līmenis 22 gados.

Kopumā pasaulē ietekmīgāko centrālo baņķieru vēstījumu par naudas cenu varētu raksturot aptuveni šādi: “zemākas likmes nāk, bet tas tomēr var nebūt tik ātri”. Piemēram, Goldman Sachs ekonomisti nu gaida, ka pirmais dolāra likmju cirpies būs maijā (pirms tam šī investīciju lielbanka bija minējusi martu). Joprojām vidēji tiek gaidīts, ka ASV FRS dolāru procentlikmes šogad samazinās strauji - par 1.5 procentpunktiem No šādām gaidām var secināt - ja FRS arī nerīkosies agrīnajā pavasarī, tad tā likmes aktīvāk tāpat mazinās pēc tam (proti, rezultāts ar kopējo likmju samazināšanu būs daudzmaz tāds pats).

Līdz ar šādu FRS vēstījumu savu entuziasmu nācās mazināt arī Volstrītai. Varbūt gluži auksta duša tā nebija, bet kaut kas uz mazliet remdenāka ūdens pusi gan. Pagaidām tas nebūt nemaina pamata scenāriju par krietni zemākām likmēm vēlāk un pietiekami veselīgu ekonomiku. Dominējošais pieņēmums pagaidām ir, ka FRS izdosies vajadzības gadījumā kalibrēt savu politiku tā, lai ASV nosēdinātu ļoti mīksti.

Spēja likmju celšana, inflācijas samazināšana līdz vēlamajam līmenim un tad jau likmju cirpšana bez ekonomikas iesviešanas recesijā, iespējams, būtu kaut kas līdzīgs monetārajam brīnumam. Lieta tāda, ka vispārēji ticis vērtēts, ka šoreiz tas izskatās visai iespējams. Ja pa diegu tomēr noiet neizdosies, tad tas raisa riskus akcijām un arī obligācijām, ja, piemēram, procentlikmes galu galā ir pat jāaudzē.

Centrālās bankas šobrīd cenšas līdzsvarot divus riskus. Viens ir, ka likmes tiek mazinātas pārāk vēlu un maz, kas noved pie lieki nepatīkamas dziļākas recesijas, kur miljoni cilvēki zaudē savu darbu. Otrs risks savukārt jau ir tas, ka centrālie baņķieri likmes mazina pārāk ātri un strauji, kas paaugstinātai ļauj iesakņoties inflācijai.

FRS darbam visai interesantu fonu sagādā arī ASV politika. Šis šajā valstī ir prezidenta vēlēšanu gads. Atsevišķi ASV Demokrātu partijas līderi ir aicinājuši FRS likmes samazināt ātrāk ar acīmredzamu cerību, ka tas nozīmēs karstāku ekonomiku, kas savukārt pārvēlēties var ļaut šā brīža ASV prezidentam Džo Baidenam. Visādus pārsteigumus var atnest arī ģeopolitika.