Ideja: pret Trampu nohedžēties ar Eiropas ieroču ražotājiem
Nekāds brīnums nebūs tas, ka Tramps arī tālāk draudēs veikt kādus paskarbus soļus, piemēram, piesolot ASV izvest no NATO organizācijas, ja pārējie tā biedri, arvien braucot uz ASV garantiju rēķina, aizsardzībai neatvēlēs vismaz 2% no IKP.Foto: Evan Vucci, Scanpix
Šis ir ASV prezidenta vēlēšanu gads, un visu pavadošo dunu var just arī vērtspapīru ieguldījumu lauciņā. Daudz tiek spriests par to, kādiem ieguldījumiem vajadzētu klāties labāk, ja ASV rudenī gaidāmajā nobalsošanā laurus plūks iepriekšējais ASV līderis Donalds Tramps. Katrā ziņā tam tiek piešķirta pietiekami liela iespējamība - drīzāk tas pat, ņemot vērā esoša ASV prezidenta Džo Baidena vājos reitingus, varētu būt bāzes scenārijs.
Rietumu pasaulei nu teju ik dienu šalc pāri kādi tā paša Trampa izteikumi. Tagad svaigākie ir, piemēram, viņa pietiekami daudznozīmīgie NATO organizācijai veltītie teksti – sevišķi tiem šī bloka biedriem, kuri ilgstoši savai aizsardzībai nav pildījuši paši savas apņemšanās. D. Tramps par šādu situāciju lielu neapmierinātību pauda arī savas pirmās ASV prezidentūras laikā, lai gan tagad izskatās, ka šādas viņa dusmas ir kāpinātas kvadrātā. Nekāds brīnums nebūs tas, ka Tramps arī tālāk draudēs veikt kādus paskarbus soļus, piemēram, piesolot ASV izvest no NATO organizācijas, ja pārējie tā biedri, arvien braucot uz ASV garantiju rēķina, aizsardzībai neatvēlēs vismaz 2% no IKP. The Wall Street Journal ziņo, ka vien 9 no 31 NATO dalībvalstīm 2023. gadā varētu būt pildījušas šādu mērķi. Ja šie tēriņi tiks vispārēji audzēti līdz 2%, NATO militārie izdevumi pieaugs par gigantisku summu. Trampa pirmās prezidentūras gadā (2017. gads) šādu tēriņu apņemšanos esot izpildījušas vien 4 NATO valstis (un 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimas pussalu, tikai divas). Šogad tā jau, iespējams, varētu būt aptuveni puse no NATO valstīm.