Viss ir lieliski līdz brīdim, kad tas tā vairs nav

Kādam vienmēr būs idejas, ko darīt ar tavu naudu. Ik dienu ieguldījumu pasauli pāršalc lērums ar dažnedažādiem investīciju ieteikumiem. Cilvēkiem svarīgi šajā visā informācijas gūzmā neapjukt, un, izsverot šādas informācijas derīgumu un atbilstību, tomēr turpināt domāt arī ar savu galvu.

Sevišķi tādos laikos, kad kādu aktīvu cena pamatā aug, parasti rodas izcils pamats fonam, kad šādi padomi par to, kur cilvēkiem likt savu naudu, dīgst kā tādas sēnes pēc lietus. Tomēr te vēlreiz - kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par “garantētu” un lielu peļņu.

No otras puses, dažkārt tāpat ir visa interesanti, ko konkrētajā brīdī par ieguldījumu iespējām domā augsti šīs jomas profesionāļi. Šajā ziņā ar savu jaunāko regulāro ekspertu apsekojumu, kur šobrīd lietā likt 10 tūkstošus ASV dolārus (tie būtu ap 9.3 tūkst. eiro, bet atšķirība nav tik liela, lai šo vispārējas vienkāršības vārdā neattiecinātu arī uz apaļiem 10 tūkst. eiro), klajā nācis Bloomberg.

Situācija šobrīd ir visai interesanta. ASV akciju tirgu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat sasniegusi jaunu rekordu virs 5 tūkst. punktu atzīmes. Kāpums sevišķi pēdējā laikā ir bijis ļoti straujš. Tas liek domāt, ka liela daļa labo un bieži vēl nebūt šādi nenotikušie jaunumi akciju cenā jau ir ievērtēti. Akciju tirgu arī šogad turpina vilkt iepriekšējie līderi, kas ir uz roku pirkstiem saskaitāmi tehnoloģiju grandi. Lielais jautājums ir, vai visas šīs kamanas ieskriesies, un akciju cenu pieauguma stafeti pārņems pārējie. Vēl viens variants ir, ka agrākajiem izaugsmes līderiem pie esošajām cenām pietrūkst jauda, kas, piemēram, pie lielākas procentu likmju neskaidrības palīdz taranēt visu kopējo tirgu.

Interesanti, ka arī Bloomberg raksta līdzīgi: “Lielais jautājums, ar ko tagad saskaras investori - vai vēlaties spēlēt uzbrukumā vai aizsardzībā?” Arī no šī var izvilkt visai lielo teju apjukumu, ko pie aktuālās akciju dārdzības un varbūt pat ne tik sliktajām ekonomikas perspektīvām (ASV gadījumā) vispār darīt pēc tik laba pieauguma. Viena iespēja paliek spēlēt uz esošajiem jau ierastajiem tirgus līderiem. Savukārt vēl viena ir meklēt vērtību kādos piemirstākos vai pat šobrīd nemīlētākos tirgus nostūros. Vismaz Bloomberg aptaujātie vērtspapīru eksperti pārsvarā izcēluši tieši šādas uz vērtības meklēšanu orientētās iespējas.

Piemēram, BlackRock Global Allocation Fund portfeļu menedžeris Ross Kosterihs (Russ Koesterich) atstāsta, ka pagājušogad inflācija palēninājās, ekonomika izrādījās izturīgāka, un daudzi investori nosliecās uz lielāku risku uzņemšanos. Viņš izceļ, ka 2023. gadā lielākie uzvarētāji bijuši daudzas pašas sliktākās 2022. gada akcijas. Attiecīgi viņa doma ir par to, ka šogad var būt gaidāms kaut kas no līdzīgas sērijas, lai arī ne tik dramatiskas.

“Lai gan es sagaidu, ka šis akcijām būs visai pienācīgs gads, tā vietā, lai palielinātu [pozīcijas] pagājušā gada līderos, es vēlētos meklēt uzņēmumus, kas var nodrošināt paredzamus ienākumus ar mazāku cenu nepastāvību,” stāsta R. Kosterihs. Lielo bildi viņš zīmē tādu, ka pēc iepriekšējiem četriem nemierīgiem gadiem pasaule, visticamāk, sāks atgriezties tādā vidē, kas būtu tuvāka pirmspandēmijas normai. Uzņēmumi, kas šīs pārejas laikā varēs nodrošināt uzticamus rezultātus, visticamāk, būšot tirgus līderi.

Šī stratēģija paredzētu, ka investori, normalizējoties inflācijai un ekonomikas izaugsmei, vairāk uzmanību pievērš aktuālajai uzņēmumu peļņai – sevišķi tādai, kas soloties būt nosacīti stabila.

“Vēsturiski izaugsmes tempu samazināšanās ir devusi priekšroku mazāk riskantiem vai zemākas volatilitātes uzņēmumiem. Un, lai arī investori parasti definē šo stilu, pamatojoties tikai uz akciju cenas volatilitāti, es šādu “zemāku volatilitāti” ieteiktu uztvert plašāk. Tā vietā, lai iepirktos aizsargājošās nozarēs, piemēram, pamatproduktu (Consumer Staples) un komunālo pakalpojumu jomā, jākoncentrējas uz plašāku uzņēmumu loku, kuriem ir konsekventi fundamentālie rādītāji, salīdzinājumā ar saviem kolēģiem. Mūsu pētījumi liecina, ka akcijas ar stabiliem ieņēmumiem, peļņu un peļņas maržām parasti pārspēj tirgu, kad izaugsme palēninās,” spriež BlackRock eksperts.

Jādomā, ka, ja šī eksperta teiktajam pieskaņotu kādus birža tirgotos fondus, tad tie būtu tie, kuriem klāt piekabināts kāds “kvalitātes” faktors (bieži tas tiek ielikts arī ETF nosaukumā).

Interesanti, ka, R. Kosterihs, runājot par to, kur pats personīgi tagad tērētu 10 tūkst. ASV dolārus, izceļ ieguldījumus savā veselība. Proti, viņš norāda, ka veicis veselības testus ar attiecīgajām konsultācijām, kas tad attiecīgi viņam sniedzis daudz dziļāku ieskatu tajā, kādā stadijā ir un ko darīt ar savu ikdienai un arī, šķiet, personīgajai investēšanai, visai izšķirīgo lietu – fizisko ķermeni.

Vēl Bloomberg šajā slejā tradicionāli izsakās Causeway Capital Management vadītāja Sāra Keterere (Sarah Ketterer). Viņa runā par to, ka vērtību šobrīd var pamēģināt atrast attīstības valstu vērtspapīros. Proti, izaugsme šajos tirgos varētu būt straujāka, kam par labu nākšot procentu likmju samazināšanās. Savukārt novērtējumi šajos tirgos esot vēsturiski zemi.

Viņa izceļ, ka šā gada sākumā attīstības valstu tirgu akcijas tiek tirgotas ar 40% atlaidi pret ASV, ja salīdzina nākamo 12 mēnešu P/E rādītājus. Savukārt, salīdzinot a kcijas cenas pret neto aktīvu vērtību uz vienu akciju koeficentu, šī atlaide esot pat 60% apmērā.

Vismaz S. Keterere izceļ gaidas, ka attīstības tirgos dažos nākamajos gados vajadzētu būt vērojamai augstākai uzņēmumu ieņēmumu un peļņas izaugsmei. Attiecīgi, normalizējoties inflācijai un ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS; un ne tikai tai vien) mazinot likmes, vajadzētu uzlaboties gan globālajai likviditātei, gan vājāks varētu kļūt ASV dolārs. Tas savukārt varot nākt par labu šādiem tirgiem.

Causeway Capital Management eksperte vēl piebilst, ka krietni sarukusi Ķīnas loma dažādos kopējos attīstības valstu akciju indeksos. Līdz ar to - attīstības valstu ieguldījumu “kombināciju” tagad varot uzskatīt par līdzsvarotāku. Tāpat Ķīnas tirgū vairs nedominējot interneta uzņēmumi, un labāk performēt varot tradicionālās ekonomikas pārstāvji, kuri dažkārt piedāvājot visai labas dividendes.

Redzams, ka viņa pēc Ķīnas akciju asinspirts izdara mājienus par iespējām tieši šajā zemē. Arī Investoru Klubs vēl nesen sprieda, ka Ķīna var būt gan bedre, gan iespēja. Katrā ziņā – ar krītošiem nažiem, lūdzu, uzmanīgi! Investoru skepsei pret šo valsti ir savs pamats. Patiesībā arī visam attīstības valstu tirgu stāstam kopš iepriekšējās finanšu krīzes pārliecinoši pogas izgriež nekas cits kā ASV akcijas.

Jau rakstīts, ka attīstības tirgiem ir bijuši pietiekami lieli un dziļi savi politiskie un ekonomiskie izaicinājumi, kas dažos gadījumos liek domāt, ka to saulainā nākotne var arī palikt šādu konstantu sapņu līmenī. Ja investoram tomēr ir dzelžaina vēlme noriskēt ar šiem tirgiem, tad šādi ETF vairs nav nekas jauns. Te atslēgas vārds būs “Emerging Markets”. Bieži vien šādi ETF no sava ieguldījumu saraksta tagad ir izmetuši Krieviju un kaut vai arī to pašu Ķīnu.

Par ieguldījumiem 10 tūkst. ASV dolāru apmērā Bloomberg izsakās arī Absolute Strategy Research galvenais investīciju stratēģijas Aians Harnets (Ian Harnett).

Viņš norāda, ka 2023. gads bija visai briesmīgs, ja vērtē ieteikumus portfeļiem pievienot jaunas pozīcijas. “Ieguldījumi ASV ar mākslīgo intelektu saistītajās tehnoloģiju akcijās bija vienīgā spēle pilsētā. Līdz šim 2024. gadā šīs tendences lielākoties ir turpinājušās. Pasīvie investori, kuri pērk ETF, kas atkārto S&P 500 veiktspēju, nevis pērk atsevišķas akcijas, ir apvienojušies ar profesionāliem investoriem, kas izmanto augstas frekvences tirdzniecības modeļus, lai palīdzētu pagarināt šādu cenu tendenci. Tomēr viena problēma ar šo ieguldījumu stilu ir tā, ka tas darbojas līdz tam brīdim, kad tas nedarbojas. Ja notiek izmaiņas tirgus tendencēs, kā mēs to redzam ar Tesla, šis “pašpastiprināšanās” process var pavērsties pretējā virzienā,” spriež Absolute Strategy Research analītiķis.

Attiecīgi viņš atklāj, ka fundamentāli paliek piesardzīgs. “ASV akcijām joprojām ir paaugstināts novērtējums, un tām konkurenci rada laba ienesīguma zema riska naudas tirgus fondi un īstermiņa ASV parādzīmes. Tomēr tā vietā, lai rekomendētu aizsargājošās akcijas un sektorus, mēs savas investīciju rekomendācijas koncentrējam jomās, kas ir palikušas iepakaļ nesenajam cenu rallijam un izskatās pārlieku daudz izpārdotas,” turpina minētais eksperts.

Attiecīgi no aizsargājošajiem sektoriem viņš runā par labu komunālo pakalpojumu un pārtikas un dzērienu uzņēmumu akcijām, kurām vajadzētu gūt labumu no jau vairākkārt piesauktās inflācijas samazināšanās un zemākām procentu likmēm. Tapāt viņš runā, ka pārlieku pārdoti izskatoties autoražošanas un enerģijas nozaru vērtspapīri. Vēl arī šis eksperts vērš uzmanību uz iespējamību, ka šogad sarūk ASV dolāra cena. Attiecīgi tas varot nākt par labu attīstības valstu tirgiem, kuri arī izskatoties “pārlieku izpārdoti”.

“Visbeidzot, mēs joprojām esam pozitīvi noskaņoti attiecībā uz divām mūsu strukturālajām tēmām - dodam priekšroku aizsardzības uzņēmumu [te ir domāti ieroču ražotāji] akcijām un rūpniekiem. Abām jomām vajadzētu augt, ja prezidenta Trampa otrais termiņš sāks izskatīties drošāks,” lēš A. Harnets.

Bloomberg līdzīgi iztaujā arī John Hancock Investment Management galveno ieguldījumu stratēģi Emīliju Rolandu. Viņa pauž, ka labākais brīdis, kad portfelim pievienot risku, ir tad, kad viss izskatās slikti. Savukārt šobrīd viss izskatoties lieliski - ASV ekonomika turpina noliegt gravitāciju, inflācija mazinās, uzņēmumu peļņa ir labāka nekā gaidīts, un investoru optimisms ir augsts.

Viņa gan uzskata, ka, neskatoties uz visām tirgus gaidām, nepiezemēšanās [ekonomikas] vai mīkstās piezemēšanās scenārija iespējamība tomēr ir zemāka nekā tas, ka FRS likmes augstas uztur ilgāk līdz tam brīdim, kad kautas kas “salūzt” (vismaz tā tas ir bijis vēsturiski). Viņa atgādina, ka nupat pieredzējām spējāko monetārās politikas kursa maiņu gadu desmitu laikā, un ietekme no šī visa joprojām neesot zināma.

“Vēsture liecina, ka viss vēlīnā cikla stadijā izskatās lieliski līdz brīdim, kad tas tā vairs nav. Viss noteikti šobrīd izskatās labi, taču galu galā stingrākas monetārās politikas ietekme, visticamāk, novedīs pie ekonomikas lejupslīdes,” paredz E. Rolanda.

Valdot šādam fonam, vismaz viņas ieteikums šobrīd ir izvēlēties investīciju reitinga korporatīvo parādu. “Secinājums: pērciet obligācijas, kad viss izskatās lieliski. Jūs varat saņemt regulārus ienākumus gaidot, kad FRS politikas novēlotā ietekme sāks iekost [ekonomikai],” stāsta minētā investīciju uzņēmuma pārstāve, kura liek noprast, ka šādās obligācijās, iespējams, investori joprojām var sameklēt atlaides. Tāpat viņa piebilst, ka Bloomberg US Corporate Bond indeksa, kas apkopo ieguldījumus šādos vērtspapīros, investoriem šobrīd nodrošinot gada ienesīgumu 5% apmērā, kas esot vairāk nekā lielākajā daļā no iepriekšējiem 15 gadiem.

Justetf.com pieejamā informācija liecina, ka Eiropas investoriem ir visai plašas iespējas tikt klāt investīciju klases klases uzņēmumu parāda biržā tirgotajiem fondiem.

Nobeigumā vēlreiz var teikt vien to, ka padomi un idejas par to, ko kādam darīt ar viņa naudu, parasti nav kāds īpašs deficīts. Drīzāk būtu dīvaini, ja citiem varenas idejas par šādu tavu naudu nebūtu. Visai bieži gandrīz jebkādi šādi padomi – sevišķi paši entuziastiskākie – gan ir jāuztver ar zināmu skepses devu. Te jāņem vērā kaut vai, piemēram, starpniecības interese – kādēļ šādam ieteicējam ir izdevīgi, ka ar savu naudu pieņem vienu vai otru lēmumu. Līdz ar pieredzi pakāpeniski parasti šajā jomā nākt zināma spēja atsijāt graudus no pelavām.