Lotte Tisenkopfa-Iltnere: Investēšanā man ir svarīgi, lai uzņēmums būtu noderīgs planētai un sabiedrībai – “plika” peļņa mani neinteresē

Ieguldīt visā savu sirdi. Par sevi Lotte saka, ka viņa, pirmkārt, ir uzņēmēja. Viņiem ar vīru patīk uzņemties atbildību, nevis žēloties par likteni, valdību un apstākļiem. Tā vispirms radās teju ikvienam Latvijas iedzīvotājam zināmais uzņēmums Madara Cosmetics, bet pērn – privātais pensiju fondu pārvaldnieks ar visu izsakošu nosaukumu Vairo. Uzņēmēja uzsver, ka cenšas visā pamatīgi iedziļināties un vienmēr ņem vērā to, kāda ir konkrētā projekta vērtība: “Man ir svarīgi, lai tas būtu noderīgs planētai un sabiedrībai. Es visā ieguldu arī savu sirdi – “plika” peļņa man nav svarīga. Tā radās abi mani biznesi. Visiem patīk ņurdēt, vienmēr ir ērti pateikt, ka tā nav mana atbildība, un noplātīt rokas. Taču mēs varam uzņemties riskus un atbildību par savu labklājību. Es ļoti vēlos pārslēgt mūsu sabiedrības, īpaši sieviešu, domāšu no pasīvas uz aktīvu – es varu, es gribu, es daru. Tagad es to cenšos darīt ar Vairo. Es patiešām ticu, ka investīcijas, kaut arī nelielas, ilgtermiņa perspektīvā var pārvērsties nopietnā summā.”

Lotte sāka investēt 22 gadu vecumā, taču nopietnāk un aktīvāk pievērsās tam brīdī, kad viņas uzņēmums Madara Cosmetics gatavoja IPO. Saprotot, kā darbojas investīcijas biznesa attīstībai, cik lielu darbu iegulda uzņēmumi, lai vispār iegūtu iespēju iziet biržā, Lotte kopā ar vīru sāka nopietnāk pētīt ieguldījumu iespējas.

“Vienlaikus es sevi neuzskatu par klasisku investoru. Manā prātā investors ir vīrietis baseinā ar cigāru, kas skatās monitoros, kur lēkā akciju grafiki, un tad viņu nogalina,” smejas uzņēmēja. “Taču patiesībā mūsdienu pasaulē ikviens cilvēks var ieguldīt un vairot savu turību! Nav jādomā: “Ja investēt, tad miljonu!” Veiksmīgi ieguldījumi var sākties ar dažiem eiro. Ja mēs no 20 gadu vecuma katru mēnesi investējam 50-100 eiro, tad pēc 40 gadiem tā būs milzīga summa, kuru vienlaikus būs izdevies pasargāt no inflācijas. Ir izdevīgāk sākt ātrāk – jo agrāk, jo labāk, jo es vēl skolas laikā sapratu, ka laiks apēd naudu,” stāsta Lotte.

Kā izvēlēties ieguldījumu objektu? Mums, Latvijas iedzīvotājiem, un arī man patīk nekustamie īpašumi. Tā ir Latvijas klasika, mēs visi cenšamies nopirkt sev zemes pleķīti, vēl vienu dzīvokli, mājiņu – tas ir ierakstīts mūsu kultūras kodā. Man personiski ir ļoti interesanti sakārtot un labiekārtot vidi, piemēram, viens no šādiem projektiem ir Laubes nams Pārdaugavā. Šī vieta kalpo kā birojs, taču tās iemītnieki un viesi jūtas kā mājās.

“Un šādu pievienotās vērtības principu es ievēroju ikvienā savā projektā. Ir tas, ko dēvēju par “excel” – cik mēs nopelnījām. Un ir CSG – KĀ mēs nopelnījām. Mēs ar vīru esam komanda, un izpētām katru uzņēmumu atsevišķi, fondos parasti neieguldām. Vienlaikus esam visai piesardzīgi. Uzskatu, ka ikviens investors izvēlas sev piemērotākos ieguldījumus,” stāsta L.Tisenkopfa-Iltnere.

No ieguldījumu drošības viedokļa – jo lielāka ir projektu diversifikācija, jo labāk. Nekustamais īpašums kā investīciju objekts Latvijā ir burtiski reliģija, tajā iegulda visi. Taču tas ir labs vien kā kopējā investīciju portfeļa sastāvdaļa, jo to ir jāapsaimnieko, tas noveco, to nav iespējams “aizvest prom” no atrašanās vietas, un ir nepieciešama liela summa, lai to vispār iegādātos.

Tādēļ, ja nav vēlēšanās uzkrāt smagus aktīvus un sākuma kapitāls ir neliels, akcijas ir brīnišķīga izvēle. Tam nav nepieciešams ne daudz laika, ne īpašas iemaņas, ne arī lielas summas. “Galu galā fondi un akcijas jums nepiezvanīs trijos naktī tādēļ, ka ir plīsusi caurule vai tek jumts, kuru jums kā īpašniekam ir steidzami jālabo. . Tādēļ es labprātāk pati izvēlos, kurā uzņēmumā ieguldīt naudu, nevis investēt īpašumos vai gatavos fondos.”

Cik daudz ir jātērē ieguldījumiem? Pusi no Instagram pavadītā laika, atbild Lotte, piebilstot, ka, ja šis temats nešķiet interesants, taču ir sapratne, ka ir jāiegulda, lai uzkrājumi nezaudētu vērtību, investīcijas var veikt automātiski. Tad ir nepieciešams tikai tik daudz laika, cik automātiskā maksājuma iestatīšanai un finanšu rezultātu caurskatīšanai aptuveni reizi gadā.

“Protams, es nedaudz pārspīlēju, taču ir ļoti svarīgi pašam uzņemties atbildību par savu nākotni. Par to pārliecinājos arī ar šādu bēdīgu piemēru: kāda paziņa ir ieguldījusi otrajā pensiju līmenī vairāk nekā ir patlaban – tā liecina Latvija.lv pieejamie dati. Viņas uzkrājumi ir bijuši slikti pārvaldīti. Šā iemesla dēļ es dibināju Vairo – mēs ar kolēģiem vēlamies, lai Latvijā naudu (aptuveni 10 miljardu eiro) negulētu kontos un ar katru dienu nekļūtu mazāk vērtīga, bet gan strādātu un pelnītu saviem īpašniekiem jaunu naudu.”

Mēs, Latvijas iedzīvotāji, pret investīcijām izturamies ļoti piesardzīgi, jo trūkst pieredzes, un ļoti atpaliekam ne tikai no rietumvalstīm, bet pat no lietuviešiem un igauņiem. Igaunijā ir pat sieviešu biznesa klubs, bet Latvijā vide nav tik atbalstoša. Mums trūkst atvērtības un pozitīvas agresivitātes, un, ja kaut vai 10% mainīs domāšanu, tā būs uzvara. “Kā šo labot? Domāju, ir jāmācās vairāk stāstīt par reāliem gadījumiem, kad latviešiem kaut kas ir izdevies. Tostarp ieguldīšana – sēdēju virtuvē, sāku ieguldīt desmit eiro mēnesī, un pēc pieciem gadiem man kontā bija pieklājīga summa, kuru varēju turpināt ieguldīt vai arī izmantot auto iegādei, kā pirmo iemaksu savam dzīvoklim, biznesa uzsākšanai, apmaksāt mācības sev vai bērnam. Pateicoties šādiem nelieliem, taču sistemātiskiem ieguldījumiem var īstenot ļoti dažādus mērķus. Mēs bieži domājam, ka “igauņiem ir citas asinis, laikam zilas, bet amerikāņi – tie vispār… bet pie mums Latvijā viss ir citādi, un nekas man nesanāks ar tām akcijām”. Taču patiesībā izdosies ikvienam, kurš nolems sākt un ieguldīt kaut nelielu summu. Pacietība un darbs uzvarēs.”