Enefit Green slīdēšana zemāk spiež apsvērt konkurentus

Enefit Green akcija pagājušajā nedēļā noslīdēja līdz zemākajam punktam biržas vēsturē, tirgojoties 3,22 eiro līmenī (šodien 3,14 eiro). Tā kā IPO cena 2021. gada beigās bija 2,9 eiro, emisijas pircēju pozīcija joprojām ir 11% plusā. Toomas gan vēlāk iegādājās papildus akcijas, tāpēc viņa vidējā pirkuma cena ir 4 eiro un Enefit līnijai portfelī ir mīnuss 19,5 procenti.

Ja pieskaita dividendes 47 centu apmērā par akciju trīs gadu laikā, zaudējumi ir aptuveni 9 procenti. Bet šāds zaudējums joprojām ir zaudējums, tāpēc ir vērts pārskatīt pozīciju.

Investors Andris savas akcijas pirka pa 4.56 eiro un zaudējumu apmērs ir aptuveni 30%.

Piedaloties IPO 2021. gada oktobrī, Investora Toomas investīciju domu gājiens bija tāds, ka Enefit Green ir ienesīgs un augošs uzņēmums, kas darbojas augošā un perspektīvā atjaunojamās enerģijas nozarē.

Kopumā gaidīja uzņēmuma apgrozījuma, peļņas un peļņas sadales jeb dividenžu, kā arī akciju cenas pieaugumu. Akcijas pieaugums turpinājās līdz pagājušā gada pavasarim. Kopš tā laika cena ir samazinājusies.

Lai ekonomiski pamatotu Enefit akciju turēšanu, ir jāskatās skaitļi, vai sākotnējais investīciju domu gājiens joprojām darbojas, vai lietas ir sagājušas grīstē un vajadzētu izvēlēties kādu konkurentu. Šim nolūkam salīdzinām Enefit ar Lietuvas enerģētikas gigantu Ignitis Grupe un Dānijas atjaunojamās enerģijas ražotāju Ørsted. Jo varbūt ir tā, ka portfelī ir īstā nozare — atjaunojamā enerģija —, bet ne pareizākā akcija no šīs nozares.

Enefit Green pērn saražoja 1,34 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt apgrozījums saruka par 10% līdz 230,1 miljonam eiro. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma (EBITDA) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 32%, līdz 105,9 miljoniem eiro.

Savukārt pērn lielāko triecienu cieta Enefit tīrā peļņa, kas saruka uz pusi jeb saruka par 49%, līdz 55,8 miljoniem eiro. Arī nopelnītā tīrā peļņa uz akciju bija par 49% mazāka, tikai 21 cents.

Mazāks apgrozījums skaidrojams ar lētāku elektroenerģiju salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu, kad Krievija uzbruka Ukrainai un elektrības cena pieauga vairāku iemeslu dēļ. Taču Enefit rentabilitāti ietekmēja sabojājusies vēja turbīna Lietuvas Akmenes vēja parkā, pēc kuras lielā saimniecība ilgu laiku stāvēja dīkstāvē. Uzņēmums finanšu gada apkopojumā sūdzējās arī par sliktākiem vēja apstākļiem pērn. Akmenes avārijas un vājā vēja kombinācijas dēļ, lai varētu pildīt līgumus, elektroenerģiju nācies iepirkt no citiem ražotājiem vairāk nekā trīs reizes lielākā apjomā nekā iepriekš. Kas savukārt nozīmēja lielu peļņas samazinājumu.

Šī gada laikā Enefit sasniegs vairāk nekā pusgigavatu projektu, kas gaida lēmumu par investīcijām, kas ir gandrīz tikpat daudz, pie kā Enefit šobrīd strādā. Šā gada elektroenerģijas ražošanai vajadzētu sasniegt 2,21 teravatstundu, gada laikā pieaugot par 65%.

Acīmredzot elektrības cena nekad neatgriezīsies 2022. gada beigu un 2023. gada sākuma līmenī, tāpēc ir saprātīgi veidot plānus par cenu 65 eiro par megavatstundu. Kas, balstoties uz vienkāršotu aprēķinu, pie aptuveni 440 miljonu eiro apgrozījuma nestu aptuveni 90 miljonu tīro peļņu jeb peļņas pieaugumu par 60% gadā.

Ørsted pagājušajā gadā veicās vēl sliktāk nekā Enefit, jo Enefit spēja gūt vismaz peļņu, kaut arī nelielu. Pamatojoties uz gada pārskatu, Ørsted EBITDA pagājušajā gadā sasniedza DKK 18,7 miljardus (2,5 miljardus eiro), kas ir par 42% mazāk nekā gadu iepriekš.

Ørsted smagi skāra bāzes procentu likmju kāpums, kas sadārdzināja jaunu vēja parku būvniecību un galu galā lika kompānijai ar lieliem zaudējumiem atlikt ASV jūras vēja parku projektu Ocean Wind 1. Saskaņā ar gada pārskatu, Ørsted ar Ocean Wind 1 vien nopelnīja 19,9 miljardus kronu, kas ir nedaudz vairāk nekā pārējā uzņēmuma kopējā peļņa. Tā pagājušā gada tīrā peļņa 15 miljardi kronu pārtapa par zaudējumiem 20,1 miljarda kronu apmērā šogad.

Uzņēmuma akcija, kas pagājušā gada sākumā Kopenhāgenā maksāja 650 kronas, pēc ziņām par ASV ofšoru parku projektu pārtraukšanu noslīdēja līdz 430 kronām. Jo lielākas kļuva ziņas par zaudējumiem, jo​​ lē tā k varē ja iegā dā ties akcijas, piemē ram, novembrī par 250 kronā m. Bet tā arī bija apakš a, un no turienes cena ir smuki atguvusies,š odien pakā pjoties lī dz 380 kronā m.

Ņemot vērā jaunu vēja parku iedarbināšanu Lielbritānijā un Taivānā, 6,7 gigavatus jaunu projektu būvniecības stadijā un 3,7 gigavatus plānotos projektus, Ørsted joprojām ir skaidra izaugsmes perspektīva. Lai atvieglotu naudas problēmas, uzņēmums trīs gadus nemaksās dividendes, vienlaikus ieguldot līdz DKK 270 miljardiem, lai palielinātu jaudas portfeli no 24 gigavatiem līdz 38 gigavatiem. Lauvas tiesa no naudas investīcijām nāk no mazāku vēja parku un to projektu pārdošanas.

Šim gadam Ørsted plāno EBITDA līdzīgā līmenī kā pērn, taču gada pārskatā publicētajā prognozē par rentabilitāti nav teikts ne vārda. Kopumā pašreizējā līmenī uzņēmuma akcijas joprojām šķiet labvēlīgs ieguldījums, ar lielu nākotnes perspektīvu, neskatoties uz to, ka no apakšas tā jau ir pakāpusies par 52%. Pagaidām ir vērts paturēt šīs akcijas savā uzraugāmo akciju sarakstā un atgriezties pie idejas, kad būs pagājuši daži ceturkšņi, un redzēsim, kā izpildās darbības peļņas prognoze un darbojas naudas piesaistīšanas plāns.

Ignitis pagājušais bija lielisks gads. EBITDA bija 0,5 miljardi eiro, kas ir par 6% lielāka nekā gadu iepriekš un par 3% lielāka nekā prognozēts. Tīrā peļņa bija 320 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Papildus atjaunojamajai enerģijai Ignitis Grupe portfeli veido arī elektrotīkli un rezerves stacijas. Tagad, ja paskatās, kur pērn gūta lielāka operacionālā peļņa nekā gadu iepriekš, tad atjaunojamā enerģija nebūt nav īstā vieta: tieši otrādi, tur iegūta par 11,8% mazāka EBITDA. Elektrības tīkli un rezerves stacijas, t.i., vecās skolas enerģētika, pērn ienesa Ignitis izaugsmi.

Pērn Lietuvas uzņēmums investēja 0,54 miljardus eiro jaunās atjaunojamās enerģijas jaudās, bet arī 0,35 miljardus eiro pārvades tīklos. Kredīta slogs gada laikā pieauga par 33,5%, līdz 1,3 miljardiem eiro.

Lai arī pārvades tīkli ir viena no jomām, kas pērn Ignitis atnesa nelielu izaugsmi, tas ir bizness ar augstām investīciju prasībām un zemu rentabilitāti. Sliktos gados tas patiešām notur degunu virs ūdens, bet labos gados tā ir kā bumba ar ķēdi, kas piestiprināta pie kājas, neļaujot uzņēmumam lidot. Tātad, neskatoties uz lielo atjaunojamās enerģijas portfeli, Ignītis nav gluži tas uzņēmums, kur meklēt atjaunojamās enerģijas perspektīvai atbilstošu atdevi - bumba uz kājas ir pārāk liela.

Dividendēs Ignitis pērn izmaksājis 1,24 eiro, jaunais dividenžu plāns ir 1,29 eiro jeb par 4% lielāks. Akcija šobrīd maksā 18,7 eiro, kas ir par 16% zemāka nekā IPO cena. Virs IPO cenas Tas ir tirgojies tikai 2021. gada vasarā un agrā rudenī.

Ja paskatās uz dividendēm, Ignitis uzvar ar dividenžu ienesīgumu 6,6% pret pašreizējo cenu. Enefit dividenžu ienesīgums ir 3%, bet Ørsted - 0%.

Ja raugās izaugsmes perspektīvā, tad, iespējams, īstermiņā visvairāk apgrozījumu un pamatdarbības peļņu palielinās Enefit, kam sekos Ignitis un atkal trešais Ørsted. Ilgtermiņa perspektīvā Ørsted ir pirmais, Enefit otrais un Ignitis trešais.

Kopumā Enefit iegūst vismazāk punktu, t.i., tas ir pirmajā vietā visu trīs punktu salīdzināšanā. Kas Investoru Tomasu nomierina tiktāl, ka akcijas turpinās turēt. Cerams, ka citi investori gada gaitā atradīs šīs akcijas un iegādāsies tās augstāk, tuvāk patiesajai vērtībai. LHV un Swedbank analītiķi paredz akciju kāpumu virs 5 eiro līmeņa