Solis tuvāk airBaltic IPO
Vakardienas ziņas par obligāciju emisiju ļauj izdarīt tālāku minējumu, ka vēl soli tuvāk ir airBaltic IPO. Pēc šī paziņojuma X platformu pārņēmuši tik daudz “eksperti”, ka mazliet gribas iedot savu komentāru gan par obligācijām, gan par tālāko notikumu iespējamo attīstību.
Uzreiz jāsaka, ka ziņa par izdevušos obligāciju emisiju ir laba ziņa. Vēl neskriesim pie procentu likmēm un visa pārējā, bet pati par sevi ziņa, ka izdevies piesaistīt līdzekļus, ir laba. Kāpēc?
Jo bija iespējami sliktāki alternatīvie scenāriji. Ja emisija nenotiktu, tad gan būtu “lielas ziepes”. Potenciāli tad gan nodokļu maksātājiem būtu pamatīgi jāstutē airBaltic ar vismaz 200 miljoniem eiro. Šobrīd tā nav. Ziņo, ka valsts ar 50 miljoniem eiro ir piedalījusies šajā emisijā, attiecīgi uz šiem ieguldītajiem 50 miljoniem eiro saņems arī kupona maksājumus.
Par procentu likmi
Jā, 14.5% likmi nevar nosaukt par zemu. Nekādā gadījumā. Tomēr tāda šobrīd ir naudas cena uzņēmumam airBaltic. Kā jau minēju iepriekš, tad alternatīva bija obligācijas neemitēt, bet tad vismaz 200 miljoni eiro būtu jānāk no valsts vai jāļauj obligācijām defoltēt.
Lai arī man nav pieejamas profesionālās investoru platformas, tomēr ātrumā skatoties, ir ļoti maz vai gandrīz nemaz obligāciju emisijas avio kompānijām pēdējā gada laikā. Nedrīkst salīdzināt šodienas airBaltic 14.5% ar citas Eiropas aviokompānijas bondu, kas tika emitēts pirms 2-3 gadiem, kad vēl bāzes procentu likmes bija negatīvas.
Šajā jūlijā ir beigu termiņš Lufthansa obligācijām uz 500 miljoniem eiro, attiecīgi arī tur drīzumā jābūt jaunai emisijai, lai nosegtu šo. Tad arī redzēsim, ar kādu likmi Lufthansa šobrīd var piesaistīt obligācijās naudu un cik tad dārgākas ir airBaltic obligācijas. Visticamāk, starpība būs paliela, bet tad vismaz varēs objektīvāk salīdzināt.
Ātrumā atradu, ka Singapore Airlines emitēja 500 miljonu USD obligācijas pirms mēneša ar likmi 5.25%, bet pieņemu, ka tur ir pavisam citāda finanšu situācija, un valsts uzņēmumam ar AAA reitingu pieder vairāk nekā puse akciju aviosabiedrībā.
Vista un ola
Gada sākumā Latvijas banka organizēja forumu par kapitāla tirgiem, pasākumā uzstājās arī airBaltic pārstāvis. Prezentācijā (ieraksts atrodams arī internetā) tiešā tekstā teica, ka airBaltic ir grūti aizņemties par jēdzīgu naudas cenu, jo ir negatīvs pašu kapitāls no Covid laiku zaudējumiem.
Negatīvā kapitāla jautājums tiks risināts ar jauna kapitāla piesaisti, visticamāk, IPO formātā. Bet līdz tam uzņēmumam bija jārefinansē obligācijas. Ja būtu pozitīvs pašu kapitāls, tad obligācijas, visticamāk, būtu ar zemāku likmi.
Te arī vistas un olas situācija – lai ietu IPO, jārefinansē obligācijas. Lai dabūtu zemāku likmi, jātaisa IPO. Abi nevar notikt vienlaicīgi.
Šajā brīdī nebija daudz variantu, bija jārefinansē obligācijas par jebkādu likmi, lai tikai virzītos uz priekšu.
IPO
Nākamais solis ir IPO. Tiesa, kaut kur manīju arī pieļāvumu, ka pirms IPO varētu piesaistīt stratēģisko investoru un tad veikt IPO. Šādā scenārijā stratēģiskā investora ieguldījums varētu kalpot kā cenas noteikšanas un apliecināšanas mehānisms.
Līdzīgi pirms INDEXO IPO tika piesaistīti līdzekļi no privātajiem par noteiktu cenu, kuru pēc tam izmantoja arī IPO. Tādā veidā tiek parādīts, ka citi investori ir gatavi investēt par IPO cenu un tāpēc tā ir atbilstoša.
Noteikti tiks izmantoti pagājušā gada peļņas rezultāti un, visticamāk, arī šī pirmā pusgada rezultāti būs ar pozitīvu tendenci un ar uzrādāmu peļņas inerci, uz tā tad arī varēs sabūvēt pievilcīgāku IPO stāstu.
Laika logs IPO veikšanai, visticamāk, nav pārāk garš, tāpēc ir ļoti reāli, ka to ieraudzīsim jau tuvākajos dažos mēnešos vai rudenī.
Par to, vai IPO būs pievilcīgs investēšanai, to jau vērtēsim tad, kad piedāvājums būs galdā.
Pēc IPO
Tas, par ko šodien neviens viedokļu izteicējs dažādās platformās nerunā, ir iespēja emitēt jaunas obligācijas ar zemāku likmi, lai izpirktu šīs.
Tāds varētu būt viens no rīcības scenārijiem veiksmīga IPO rezultātā. Tad būtu atrisināts negatīvā pašu kapitāla jautājums, pie tam vajadzētu būt pietiekami daudz kapitāla izaugsmes finansēšanai. Attiecīgi uzņēmumam būtu jāvar piesaistīt lētākus līdzekļus aizņēmuma veidā.
Ja izdotos emitēt jaunas obligācijas un izpirkt šīs dārgās, tad situācija jau izskatītos pavisam citādāk. Par tādu likmi kā iepriekšējās obligācijas tika emitētas, visticamāk, nav iespējams piesaistīt līdzekļus, ja vien būtiski nekrītas centrālo banku likmes.
Rezumējot
Labā ziņa ir tāda, ka obligācijas ir emitētas un iepriekšējās tiks atmaksātas. Tas ļaus virzīties uz priekšu, piesaistīt akciju kapitālu privāti un/vai IPO ceļā. Tas ļaus finansēt izaugsmi un potenciāli samazināt aizņemšanās izmaksas vēlāk.
Jā, likme ir augsta. Bet pārējās alternatīvas, manuprāt, ir sliktākas.