Sadalām un par to pašu kūku maksājam vairāk

Lai gan akciju splits ir tīri tehniska padarīšana, kas neko nemaina pašam uzņēmumam, ja ņem vērā tā peļņu un ienākumus, šis process tomēr ļoti patīk investoriem un varbūt vēl labāk - spekulantiem. Proti, Bank of America akciju pētnieku apsekojumi liecina, ka ASV publiski kotēto uzņēmumu akciju cena pēc splita veikšanas nākamo 12 mēnešu laikā vidēji vēsturiski pieaugusi par 25%. Tad nu šādi un līdzīgi pētījumi liek domāt, ka akciju sadalīšanas fakts patiešām ir zīme, ka šāda vērtspapīra cena nākotnē pieaugs straujāk nekā kopējais tirgus. Kopš 2010. gada sadalītajām akcijām šis rādītājs (12 mēnešus pēc splita) esot +18%, salīdzinot ar kopējā tirgus vidēji 13%.

“ Spliti būtu palielinājuši atdevi no akcijām visās desmitgadēs, ieskaitot arī 2000-šo gadu sākuma periodu, kad Standard & Poor's 500 indeksam klājas grūti,” secinājuši šīs finanšu iestādes eksperti.

Tas kādus konservatīvākus investorus var atstāt pie zināmām pārdomām, jo kūkas vērtība akciju gadījumā, šķiet, mainās arī tādēļ, ka tā solīta vienkārši sagriezt vairāk gabaliņos. Vēl labs salīdzinājums būtu 50 eiro banknoti samainīt pret 10 piecu eiro banknotēm. Čupa būt lielāka, kas varbūt vizuāli arī patiešām rada lielākas bagātības priekšstatu. Realitātē gan tie tāpat paliek agrākie 50 eiro.

Te atkal var runāt par Nvidia, bet tāds nu ir pašu karstāko akciju liktenis. Pēdējā laikā tās kāpumu daļēji droši vien varēja saistīt ar gaidām uz šo splitu. Tika priekšlaicīgi cerēts, ka tas iedos vēl pat papildu grūdienu tam, lai Nvidia akcijas cena nonāktu augstāk. Tad nu tagad jāskatās, cik lielā mērā šādas gaidas tiks attaisnotas. Otrs variants ir, ka “splita pamatā psiholoģiskais efekts” Nvidia akcijas cenā daļēji ticis ievērtēts jau priekšlaicīgi.

Var piebilst, ka pirms laciņa par 50 pret 1 akcijas splitu ASV ziņojusi arī ātrās ēdināšanas ķēde Chipotle Mexican Grill. Šogad šī uzņēmuma akcijas cena pieaugusi par 37% un gada laikā – par 51.5% līdz 3130 ASV dolāriem.

Šogad februārī 3 pret 1 akcijas splitu veica arī ASV mazumtirdzniecības milzis Walmart. Šogad šī uzņēmuma akcijas cena pieaugusi par 27.5%.

Redzams, ka nupat liela enerģija tiek veltīta tam, lai zīlētu, kuri būs nākamie uzņēmumi, kas veiks savu akciju splitu. Tas ļautu spekulantiem, nomainot vilcienu, sākt šādu “splita efekta” spēli no gala.

Zināmas baumas šajā ziņā aptvērušas, piemēram, Facebook mātes uzņēmumu Meta Platforms. Meta akcijas cena šīs nedēļas sākumā atradās pie 500 ASV dolāru atzīmes.

Pieejamā informācija liecina, ka Meta līdz šim vēl nekad nav veikusi savu akciju splitu. Piemēram, Apple par šādu soli ir izšķīrusies četras reizes (iepriekšējo reizi 2020. gadā), kur uzņēmuma akcijas cena šobrīd atrodas aptuveni pie 192 ASV dolāru atzīmes. Savukārt Amazon.com to ir darījusi trīs reizes (iepriekšējo reizi 2022. gada jūnijā), kur šobrīd šī uzņēmuma akcijas cena atrodas pie 186 ASV dolāriem. Vēl, piemēram, Alphabet akciju investors pēc vēsturiski diviem veiktiem splitiem var iegādāties aptuveni par 175 ASV dolāriem un Tesla – par 174 ASV dolāriem (arī pēc diviem splitiem).

Var mēģināt teikt, ka Meta ar saviem šiem 500 ASV dolāriem par akciju lec acīs. Arī Microsoft akcijas cena atrodas pie brangākiem 427 ASV dolāriem. Microsoft savā vēsturē ir veikusi septiņus akciju splitus. Pēdējo reizi gan tas notika pirms 20 gadiem. Var minēt, ka arī Microsoft ir visai labs kandidāts kādai nākamajai superpopulārajai akciju saskaldīšanai.

Dažkārt tiek lēsts,ka 500 ASV dolāru atzīme ir tā barjera, kad publiski kotētie uzņēmumi sāk domāt par savu akciju splitu.

Nākamo splitu kandidātu vidū esot arī Broadcom, Super Micro Computer, ServiceNow, Netflix, AutoZone, Regeneron Pharmaceuticals un Eli Lilly & Co. akcijas, ziņojuši Bank of America analītiķi.

Ir arī tādi reversie akciju spliti. Tie paredz, ka kompānija veic līdzīgu darbību - vien uz otru pusi. Jeb tā samazina savu akciju skaitu un šādā veidā ceļ tās cenu. Piemēram, 10 agrāko akciju vietā tiek saņemta viena akcija. Attiecīgi ar 10 tiek reizināta arī kompānijas agrākā akcijas cena.

Arī reversais akciju splits nemaina kompānijas vērtību, lai gan te investoriem jau būtu jābūt krietni uzmanīgākiem.

Pamata pieņēmums ir, ka šāds solis liecina par ievērojamām problēmām uzņēmumam. Proti, parasti vajadzētu būt kādam iemeslam, kādēļ uzņēmuma akcijas cena ir tik ļoti sarukusi, ka tā jāmēģina šādā mākslīgā veidā padarīt nosacīti dārgāka.

Jau ziņots, ka bieži vien reversais akciju splits tiek veikts tādēļ, lai kompānija varētu izpildīt tirdzniecības biržā nosacījumus un tā netiktu delistēta. Tādējādi investoram būtu jābūt uzmanīgam, jo akcijas cena var sarukt vēl. Kāds ieplānots reversais splits var liecināt arī par kāda biržā tirgotā fonda (ETF) galu. Doma tam ir identiska - ETF cena ir tik ļoti sarukusi, ka tā mākslīgā veidā jāsadārdzina un jāpadara investoriem nosacīti pievilcīgāka.

Veicot reverso splitu, dažkārt kompānijas cīnās ar spekulantiem, kuri spēlē uz tālāku uzņēmuma akcijas cenas samazināšanos (bet arī tam mēdz būt iemesls). Mazinot akciju skaitu, tās spekulantiem kļūst grūtāk aizņemties.

Vēl var sanākt tā, ka, piemēram, 100 akcijas tiek pārvērstas par vienu akciju, lai gan investoram nav šo 100 akciju un ir tikai 30. Šādā gadījumā par esošajām akcijām var tik piešķirta skaidras naudas kompensācija šo 30 akciju vērtībā. Piemēram, nupat par 1 pret 30 reversā akciju splita veikšanu paziņoja tiešsaistes izglītības platformas piedāvātājs 2U. Tiem investoriem, kuriem līdz ar šo splitu nesanāks viena akcija, tikšot izmaksāta nauda esošās to daļas vērtība. Gada laikā šī uzņēmuma akcijas cena, sabrūkot par 94%, zaudējusi gandrīz visu savu vērtību.

Rezumējot – reversie spliti vismaz no ierindas investora skatupunkta parasti nav nekas labs.