Vecās rotaļlietas var slēpt dārgumu ar 9000% ienesīgumu

Papildus akcijām, obligācijām un nekustamajam īpašumam, atsevišķu ieguldījumu klasi veido dažādi kolekcionējamie priekšmeti, kas tiek uzskatīti par alternatīviem ieguldījumiem. Šādu ieguldījumu piemēri var būt pastmarkas, papīra nauda, mākslas darbi, vīni, automašīnas un pat rotaļlietas. Var teikt, ka laika gaitā kolekcionējamo priekšmetu ieguldījumu iespējas pieaug, jo patēriņa ekonomikas attīstības rezultātā mūsu dzīvē parādās arvien vairāk dažādu lietu, kas piedāvā labu peļņas iespēju.

Mūsdienās ir gandrīz neiespējami atrast cilvēku, kurš nebūtu saskāries ar Lego konstruktoriem, kaut reizi dzīvē uzkāpis uz Lego klucīšiem bērnistabā vai vismaz dzirdējis par šo slaveno Dānijas zīmolu un redzējis tā produktus veikalu plauktos. Daudziem pieaugušajiem, kuri ir pamanījuši, ka viņu dzīvokļos sakrājušās spēļu komplektu kaudzes un ka pat lielākā uzglabāšanas kaste nav pietiekama plastmasas klucīšu glabāšanai, agrāk vai vēlāk rodas jautājums: "Vai nav pienācis laiks izmest šos nevajadzīgos nieciņus vai atdot tos kādam?"

Padoms viņiem: pārskatiet savu Lego kolekciju. Var izrādīties, ka kāds mājsaimniecībā esošais Lego spēļu komplekts vai minifigūriņa gadu gaitā ir piedzīvojusi milzīgu cenas kāpumu. Un ja gadījumā mājās atrodas pirms gadiem iegādāts, vēl neatvērts spēļu komplekts, nevajadzētu steigties to atvērt.

Lego grupas vēsture sniedzas līdz 1932. gadam, kad dāņu galdnieks Ole Kirks Kristiansens sāka ražot koka rotaļlietas. 1936. gadā Kristiansens nosauca savu uzņēmumu par Lego. Lai gan uz klucīšiem balstītu spēļu konstruktoru ražošana sākās 1940. gadu beigās, pašreizējā veidā pazīstamie Lego klucīši tika ieviesti 1958. gadā, un var teikt, ka tieši šis gads iezīmē mums visiem pazīstamo spēļu konstruktoru ēras sākumu. Pēc Brandirectory.com datiem, Lego pašlaik ir vērtīgākais rotaļlietu zīmols pasaulē, kura vērtība šogad tiek lēsta 7,93 miljardi ASV dolāru; otrs vērtīgākais zīmols Bandai Namco ir vērts "tikai" 1,49 miljardus ASV dolāru.

Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, lai gan rotaļlietu mērķauditorija galvenokārt ir bērni vai, precīzāk, viņu vecāki, Lego produktu gadījumā mērķauditorija ir arī pieaugušie, kuri pērk tos nevis saviem bērniem, bet nostalģijas dēļ pēc savas bērnības. Varētu teikt, ka šādā veidā pieaugušie vēlas atsvaidzināt savas bērnības atmiņas vai iegādāties kaut ko, kas bērnībā viņiem nebija pieejams. Pēdējais minētais apstāklis ir svarīgs, domājot par to, kāpēc pieaugušie Lego entuziasti vēlas maksāt diezgan augstu cenu par pirms vairākiem gadu desmitiem iznākušajiem spēļu komplektiem.

Ir zināms, ka kā rotaļlieta Lego ir diezgan dārgs salīdzinājumā ar daudziem līdzīgiem produktiem. Liela apjoma un dārgus komplektus klucīšu skaita ziņā ražo un tirgo tieši pieaugušajiem patērētājiem. Tādējādi pastāv ievērojama maksātspējīga pieaugušo cienītāju auditorija, kas ir viens no svarīgākajiem spēļu komplektu pēctirgus virzītājspēkiem. Turklāt, tā kā Lego ražo arī daudzus tematiskos spēļu komplektus (piemēram, pēc "Zvaigžņu karu" filmu sērijas motīviem), tas vēl vairāk paplašina entuziastisko fanu loku, jo vēlas iegādāties, ja ne visus, tad vismaz pēc iespējas vairāk tematisko spēļu komplektu.

Otrs iemesls ir laika ziņā ierobežotais piedāvājums. Lego Group produktu politika balstās uz pastāvīgu jaunu spēļu komplektu ieviešanu tirgū un vecāko spēļu komplektu izņemšanu no pārdošanas. To pamato ar faktu, ka bērni (kā galvenie Lego patērētāji) vēlas un meklē kaut ko jaunu. Jaunu spēļu komplektu ieviešana tirgū gan piesaista bērnu uzmanību, gan ļauj gūt lielāku peļņu. Ja kolekcionārs vēlas iegādāties no ražošanas izņemtu spēļu komplektu, viņš to var izdarīt tikai pēctirgū. Pēctirgū tirgo gan pilnīgi jaunus, t.i., neatvērtus, iepakotus spēļu komplektus, gan jau iepriekš lietotus komplektus.

Cenu starpība starp jauniem un lietotiem spēļu komplektiem var būt vairākkārtīga. Piemēram, Lego 2013. gada maijā tirgū ieviestās Mr. Gold minifigūriņas, kuras kopumā tika saražotas 5000 eksemplāros, jauna komplekta vidējā cena 2024. gada septembrī bija aptuveni 8900 eiro, savukārt lietotas, bet labā stāvoklī esošas figūriņas vidējā cena ir aptuveni 2800 eiro. Turklāt Mr. Gold mazumtirdzniecības cena 2013. gadā bija tikai 2,49 eiro. Tādējādi no ražošanas izņemto spēļu komplektu iegūšana kļūst ļoti grūta ierobežotā piedāvājuma dēļ, augstāks pieprasījums paaugstina cenas.

Jāatzīmē, ka ieguldījums Lego komplektos parasti ir ilgtermiņa, līdzīgi daudziem citiem alternatīviem ieguldījumiem. Ierobežota izlaiduma komplekti atmaksājas ātrāk, savukārt parastajiem komplektiem jāgaida ilgāk, līdz tie kļūst reti pēctirgū un ļauj investoram gūt peļņu. Protams, ierobežota izlaiduma komplekti jau sākotnēji ir dārgāki nekā masu patēriņa komplekti.

Trešais faktors ir saistīts ar Lego komplektu nepietiekamu novērtēšanu sākotnējā tirgū. Produktu kolekcionēšanas vērtība neatspoguļojas to sākotnējā cenā izmaksu dēļ. Tas nozīmē, ka komplektu cena sākotnējā tirgū lielā mērā ir atkarīga no izmantotās plastmasas daudzuma un ražošanas izmaksām, nevis no klientu maksātspējas. Jāatzīmē, ka Lego komplektu kolekcionēšanas vērtību ietekmē daudzi faktori, kas nav atspoguļoti produktu cenā.

Šie faktori ietver retus klucīšus vai figūriņas komplektos, komplektu lielumu (t.i., komplekti ar daudziem elementiem), komplektu ražošanas perioda ilgumu, zemu cenu par komplekta vienību (t.i., klucīšiem un minifigūriņām). Turklāt nozīme ir arī tam, vai komplekti tika pārdoti īpašos reklāmas pasākumos un vai tas ir unikāls komplekts.

Kā jebkura ieguldījuma gadījumā, arī ieguldot Lego, ir grūti novērtēt, vai un cik daudz konkrēta spēļu komplekta cena pieaugs pēctirgū pēc tā izņemšanas no ražošanas, taču dažu komplektu ienesīguma skaitļi var būt pat astronomiski.

Piemēram, saskaņā ar BrickInvesting.com datiem, 1990. gadā izlaistā Lego komplekta Nr. 6071 "Forestmen's Crossing" cena šodien ir pieaugusi par vairāk nekā 9000%, kas nozīmē vidējo gada ienesīgumu virs 52%!

Lai gan Lego ir salīdzinoši jauna parādība ieguldījumu pasaulē (salīdzinot ar daudziem citiem alternatīviem ieguldījumiem), to jau ir pētījuši ekonomisti, kaut arī līdz šim ir publicēts ļoti maz zinātnisko darbu par šo tēmu.

Viktorija Dobrinskaja un Jūlija Kišilova 2022. gada rakstā " LEGO: The Toy of Smart Investors ", kas publicēts žurnālā Research in International Business and Finance, pēta spēļu komplektu ieguldījumu ienesīgumu. Balstoties uz datiem par Lego komplektu pirkšanas un pārdošanas darījumiem laika posmā no 1987. līdz 2015. gadam (kas ietvēra 2322 komplektus), pētījuma autori atklāja, ka Lego kā ieguldījuma ienesīgums pārsniedza lielo uzņēmumu akciju, obligāciju, zelta un alternatīvo ieguldījumu ienesīgumu. Saskaņā ar autoru analīzes rezultātiem, Lego vidējais nominālais gada ienesīgums pētāmajā periodā bija 11%, bet reālais gada ienesīgums - 8%.

Pētījumā uzsvērts, ka ieguldīšana Lego komplektos ir ienesīga ilgtermiņā, minimālajam ieguldījumu periodam vajadzētu būt trīs gadiem. Piemēram, 2014. gadā (t.i., gadu pirms pētāmā perioda beigām) izlaisto komplektu vidējais gada ienesīgums bija 46,51%, bet ienesīguma standartnovirze bija 81,71%, savukārt 2004. gadā izlaisto komplektu vidējais gada ienesīgums bija 8,66%, bet ienesīguma standartnovirze tikai 4,98%.

Cita starpā V. Dobrinskaja un J. Kišilova atklāja, ka mazāku komplektu (līdz 339 elementiem) vidējais gada ienesīgums ir augstāks nekā lielāku komplektu (virs 1200 elementiem) vidējais gada ienesīgums - attiecīgi 22,44% un 12,07%. Tomēr pirmos raksturo arī augstāka ienesīguma svārstīgums, kas saskaņā ar veikto analīzi bija 39,93%. Lielo spēļu komplektu ienesīguma svārstīgums bija 12,15%. Tomēr nav viennozīmīgas sakarības starp komplekta lielumu un ienesīgumu, kā arī risku: piemēram, komplektiem ar 660 līdz 1197 elementiem vidējais gada ienesīgums bija 6,88% un svārstīgums 13,26%.

Papildus pētījuma autori izveidoja Lego indeksus, kas sniedz priekšstatu par spēļu komplektu cenu izmaiņām gandrīz 30 gadu laikā.

Kamēr Legoķēdes indekss (chain index) ņem vērā tikai spēļu komplektu cenu izmaiņas, hedoniskais indekss (hedonic index) ņem vērā arī daudzus nefinanšu faktorus, kas var ietekmēt spēļu komplektu cenas. Kā redzams grafikā, saskaņā ar V. Dobrinskajas un J. Kišilovas pētījumu, Lego spēļu komplektu ienesīgums ilgtermiņā pārsniedza gan ASV valdības ilgtermiņa, gan īstermiņa obligāciju ienesīgumu, kā arī ASV akciju tirgus plaša profila S&P 500 indeksa ienesīgumu. Tiesa, Lego ienesīgums atpalika no CRSP akciju indeksa, kas ietver NYSE, AMEX un NASDAQ biržās tirgotas akcijas.

Savukārt zinātnieki Savva Šanajevs, Nikita Šimkus, Binams Gimire un Satiš Šarma savā 2020. gada rakstā "Children's toy or grown-ups' gamble? LEGO sets as an alternative investment" apšaubīja V. Dobrinskajas un J. Kišilovas 2022. gada pētījuma rezultātus. Šanajeva un citu pētījums balstās uz V. Dobrinskajas un J. Kišilovas pētījuma sākotnējo versiju, kas tika publicēta 2018. gadā.

Tika izcelts tā sauktais "izdzīvotāja neobjektivitātes" (survivorship bias) problēma. Ieguldījumu kontekstā izdzīvotāja neobjektivitāte norāda uz to, ka ienesīgums tiek vērtēts tikai, balstoties uz veiksmīgiem jeb "izdzīvojušiem" ieguldījumiem. Ja sekot Lego komplektu tirdzniecībai pēctirgū, jāņem vērā, ka daudzi komplekti nemaz nenonāk pēctirgū, jo tie neinteresē kolekcionārus. Tas ir tāpēc, ka to vērtība nav pieaugusi vai pat ir kritusies. Izdzīvotāja neobjektivitātes dēļ tiek izslēgta būtiska daļa datu, kas ietekmē arī secinājumus par ieguldījuma ienesīgumu.

S. Šanajeva un viņa līdzautoru pētījums aptver daudz plašāku datu bāzi par Lego komplektu darījumu skaitu - pētījumā tika izmantoti dati par 10 588 komplektiem laika posmā no 1966. līdz 2018. gadam. Turklāt tika analizēti vairāk nekā 90 000 darījumu dati no 95 valstīm. S. Šanajeva un līdzautoru analīzes rezultāti rāda, ka Lego kā ieguldījuma vidējais gada reālais ienesīgums ir pozitīvs (1,20%), taču tas ievērojami atpaliek no akciju vidējā gada reālā ienesīguma (5,54%). Tomēr abu pētījumu autori atzīst, ka Lego piedāvā labu iespēju diversificēt aktīvu klases, jo spēļu komplektu ienesīgumam ir zema korelācija ar akciju ienesīgumu. S. Šanajevs un līdzautori norāda, ka atkarībā no investora riska tolerances, Lego īpatsvars portfelī varētu būt 5-25%.

Katram ieguldījumam ir arī izmaksas. Ieguldot Lego komplektos, jāņem vērā darījumu un uzglabāšanas izmaksas, kas, tāpat kā citu alternatīvo ieguldījumu gadījumā, ir augstākas nekā tirgū tirgotām akcijām un obligācijām. Tāpat jāņem vērā ievērojamā atšķirība starp spēļu komplektu un minifigūriņu pirkšanas un pārdošanas cenām, kas nozīmē, ka Lego nav likvīds ieguldījumu aktīvs. Pārdošanas cenas atšķiras atkarībā no pārdošanas vietas, un interesentiem pirms pirkuma būtu jāpārbauda, vai vietējais e-veikals ir visizdevīgākā pirkuma vieta.

Tā kā Lego komplektu pēctirgus būtībā ir starptautisks, bieži ar pirkumu saistās arī transporta izmaksas. Transporta izmaksu negatīvā ietekme uz ienesīgumu īpaši izpaužas zemākas vērtības komplektu un komponentu gadījumā. Tā kā transporta izmaksas parasti ir fiksētas (lai gan tās var svārstīties atkarībā no sūtījuma lieluma), jo zemāka ir priekšmeta vērtība, jo lielāka ir transporta izmaksu daļa no sākotnējā ieguldījuma vērtības. Pārdevējiem būtu jāņem vērā arī ar pārdošanu saistītās izmaksas, ja pārdošanai tiek izmantota kāda platforma līdzīga eBay.

Investoriem, kuri ir entuziastiski pat Lego ir izveidoti dažādi informācijas kanāli, kas ļauj labāk orientēties šajā pasaulē:

BrickLink.com- lielākā Lego produktu tālākpārdošanas tirgus platforma. Tā ietver arī dažādus resursus Lego faniem, tostarp plašu produktu un detaļu katalogu, kā arī kopienu forumus. Bricklink tika dibināts 2000. gadā, un 2019. gadā to iegādājās Lego Group.

Brickfact.com- mobilā lietotne, kas ļauj Lego kolekcionāriem sekot līdzi savu kolekciju vērtībai; ar šīs lietotnes palīdzību var arī salīdzināt produktu cenas.

BrickInvesting.com- plaša Lego komplektu datu bāze. Tā satur datus par visiem komplektiem, kas ražoti kopš 1969. gada.

BrickEconomy.com- Lego komplektu datu bāze, kas satur informāciju arī par komplektu cenām, to attīstības tendencēm un prognozētajām vērtībām.

Atsevišķs jautājums ir par izmaksām, kas saistītas ar spēļu komplektu uzglabāšanu. Ja kāds kolekcionārs glabā tikai dažus komplektus, pietiek ar pāris plauktiem istabas stūrī. Savukārt dedzīgam kolekcionāram uzglabāšanas telpas problēma var būt daudz nopietnāka, un ar dzīvokli var nepietikt. Pat ja nolemj neīrēt noliktavas telpu, bet glabāt savu lielo kolekciju dzīvoklī vai mājā, spēļu komplektu uzglabāšana rada savdabīgas alternatīvās izmaksas - vērtīgos kvadrātmetrus taču varētu izmantot citu lietu izvietošanai. Un - kā jebkura materiāla aktīva gadījumā - investoram jārēķinās arī ar Lego komplektu fiziska bojājuma, iznīcināšanas, pazaudēšanas un zādzības risku.

Viena būtiska priekšrocība, ieguldot Lego salīdzinājumā ar ieguldījumiem tradicionālajos finanšu instrumentos, ir saistīta ar ienākuma nodokli vai, precīzāk, ienākuma nodokļa saistību neesamību. Saskaņā ar Igaunijas Ienākuma nodokļa likumu (15. panta 4. punkta 4. apakšpunkts) netiek aplikti ar nodokli ienākumi no personīgā lietošanā esošas kustamas mantas atsavināšanas. Tomēr, ja kāda privātpersona vēlas gūt ienākumus no sistemātiskas Lego komplektu pirkšanas un pārdošanas, var rasties risks, ka nodokļu administrācija uzskatīs šādu darbību par uzņēmējdarbību un tās rezultātā gūtos ienākumus par uzņēmējdarbības ienākumu, kas tomēr ir apliekams ar nodokli.

Nobeigumā var tikai piebilst, ka pat ja ieguldījums Lego nepadarīs investoru bagātu, neviens nevar atņemt tās emocionālās dividendes, kas rodas no pašas spēles.