Rīga kļūst par arvien atšķirīgāku ekonomiku nekā pārējā Latvija

Lai saprastu, kā mainās Rīgas vieta Latvijas ekonomikā, ir jāsalīdzina preču un pakalpojumu eksporta galvenās kategorijas veidā, kā tas parasti netiek darīts ekonomikas ziņās, jo šie dati tiek publicēti atsevišķi. Vienīgais ziņu avots par pakalpojumu eksportu ir maksājumu bilance, preču eksporta apjomu var uzzināt ārējās tirdzniecības datos, bet precīzāks izziņas avots par tieši mūsu valstī radīto preču eksportu vairākās preču kategorijās ir apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījuma datos, jo reeksporta daļa ārējās tirdzniecības datos var būt ļoti liela.

Galvenie Latvijas eksporta vaļi ir (1) intelektuālie pakalpojumi; (2) inženierija jeb metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika; (3) koksnes izstrādājumi; (4) pārtika – gan pārtikas rūpniecības produkti, gan lauksaimniecības tiešais eksports, kā arī (5) tūrisms un aviācija. Joprojām diezgan nozīmīgs ir preču transports – tagad vairāk autotransporta, mazāk dzelzceļa un ostu pakalpojumi.

Līdz 2021. gadam pārējās kategorijas vēl spēja konkurēt ar intelektuālajiem pakalpojumiem (IP), tajā gadā gan IP, gan koksnes produktu eksports bija ap 2,5 miljardi eiro. Kopš tā brīža IP ir kļuvuši par īpašu stāstu – pērn to apjoms pārsniedza 3,85 miljardus eiro, bet pārējās eksporta Lielā Piecinieka summas grupējās ap divu miljardu atzīmi. Pētījumā aptverto IP eksporta uzņēmumu devums strādājošo ienākumos 2025. gadā auga par 7,5 %, kamēr pārējo nozaru vidējais rādītājs bija 6,3 %.

Rīgas reģiona un pārējās Latvijas ekonomika kopš gadsimtu mijas ir augusi līdzīgā tempā. Taču Rīgā tas ir noticis, krasi mainoties ekonomikas struktūrai, bet pārējā Latvijā – tai mainoties ļoti pakāpeniski. Gadsimta sākumā galvaspilsētā vēl dominēja preču ekonomika, pilsētas uzņēmumi pelnīja naudu pārējā pasaulē, galvenokārt ražojot preces un apkalpojot preču tranzītu. 2000. gadā Latvijas IT un sakaru, biznesa un finanšu pakalpojumu eksports bija 171 miljons eiro, bet 2025. gadā jau minētie 3,85 miljardi. Tas ir valsts kopējais rezultāts, bet Rīgas daļa tajā veido vairāk nekā 90 %. Rīgas reģiona rūpniecība šajā laikā ir attīstījusies, bet lēnāk – tās pievienotā vērtība faktiskajās cenās ir augusi 4,2 reizes. Tranzīta ienākumi Latvijā šajā laikā ir samazinājušies pat naudas izteiksmē. Savukārt pārējās Latvijas attīstība balstījās uz preču ekonomiku, tai lielā mērā zaudējot tranzīta ienākumus, kādreiz nozīmīgo pakalpojumu eksporta posteni, kas bija īpaši svarīgs Ventspilij un Daugavpilij.

Var teikt, ka ir Rīga un ir pārējā Latvijas ekonomika, tieši runājot par ekonomikas struktūru, turklāt atšķirība ilgākā laikā ir pieaugusi. Tas nebūt neattiecas uz ienākumu līmeni, šajā ziņā ir nevis divas nošķirtas pasaules, bet plaša pelēko toņu gamma – pārējā Latvijā ir gan pārtikušas, gan nabadzīgas vietas.

Tieši šīs struktūras atšķirības izskaidro krasi atšķirīgu salīdzinošo sniegumu dažādos gados. Pandēmija bija smags trieciens pakalpojumu eksportam, bet pēc sākotnējā izbīļa izrādījās, ka Rīga ir galvenokārt pozitīvs spēks rūpniecībai, tāpēc 2020. - 2021. gadā Rīgas eksporta ekonomikai klājās krietni sliktāk nekā pārējai Latvijai. Taču preču pieprasījuma bums apsīka, turpretim pandēmijas veicinātās dzīvesveida un

darba organizācijas pārmaiņas stimulēja pieprasījumu pēc pakalpojumiem, tāpēc 2022. - 2023. gadā, kā arī 2025. gadā Rīgas eksporta ekonomika bija krietni žiglāka.