- OMX Baltic−0,21%297,73
- OMX Riga−0,17%862,35
- OMX Tallinn0,1%1 955,68
- OMX Vilnius−0,39%1 143,3
- S&P 5000,13%5 282,7
- DOW 30−1,33%39 142,23
- Nasdaq −0,13%16 286,45
- FTSE 1000,00%8 275,66
- Nikkei 2251,03%34 730,28
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%93,45
- OMX Baltic−0,21%297,73
- OMX Riga−0,17%862,35
- OMX Tallinn0,1%1 955,68
- OMX Vilnius−0,39%1 143,3
- S&P 5000,13%5 282,7
- DOW 30−1,33%39 142,23
- Nasdaq −0,13%16 286,45
- FTSE 1000,00%8 275,66
- Nikkei 2251,03%34 730,28
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%93,45
Finanšu tirgi 11.03.2022. – pagājušajā nedēļā akciju indeksi kopumā pieauga
Piektdien dienas ietvaros ASV akciju indeksi kritās. Kā ierasts, straujāk kritās uz tehnoloģijām orientētais NASDAQ Composite, nokrītoties par 2.18%, tam sekoja S&P 500 ar 1.3% kritumu un Dow Jones Industrials indekss ar 0.69% kritumu. Tomēr nedēļas ietvaros tie visi mazliet pakāpās augstāk – NASDAQ par 0.1%, S&P 500 par 0.085 un Dow Jones Industrials par 0.39%.
Lai nepalaistu garām jaunākās investīciju ziņas, tai skaitā par Viršiem, pievienojies Investoru Kluba jaunumu vēstules saņēmējiem ŠEIT
Starp ASV sektoriem situācija jau ir mazliet raibāka. Piektdien visi sektori kritās vērtībā, straujāk krītot par plaša patēriņa sektoram par 1.92% un mazāk strauji krītot sabiedrisko pakalpojumu sektoram par 0.34%.
Tikmēr nedēļas ietvaros plaša patēriņa sektors ir pieaudzis par 2.16%, turpinot sagaidīt, ka ASV patērētājs jūtas labi un turpinās aktīvi tērēt savus līdzekļus. Tikmēr lielāko kritumu 4.09% apmērā nedēļas ietvaros parādīja pirmās nepieciešamības sektors. Daļēji šis kritums ir saistāms ar pieaugošo inflācijas spiedienu, kas tieši šī sektora uzņēmumiem varētu grauzties iekšā jau ne tā lielajās peļņas maržās.
Šķiet, ka Eiropas akciju tirgi pirmos draudus ir novērtējuši un secinājuši, ka nekas ārprātējs nav gaidāms. Tā vismaz var secināt pēc akciju indeksu izmaiņām. Piektdien tie piedzīvoja pieaugumu. Par 1.59% pieauga Vācijas DAX indekss, savukārt mazāk strauji pakāpās Amsterdamas biržas indekss, pieaugot par 0.44%.
Tikmēr nedēļas ietvaros Vācijas DAX indekss pakāpās par 6.4%, Spānijas IBEX 35 par 6.8%. Arī šeit Amsterdamas biržas indekss kāpa mazāk strauji, nedēļas ietvaros vien par 0.86%.
Redzot šādus pieaugumus, domāju, ka saprotat, kāpēc rakstīju par situācijas interesantumu.
Ja aplūkojam šo pašu indeksu izmaiņas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, tad, jā, kritumi ir redzami, taču neviens nesagaida ne pārmērīgu krīzi, ne daudz bēdīgākus scenārijus. Itālijas FTSE MIB ir straujāk kritis jeb par 11.12%. Vācijas DAX ir samazinājies par 6.67%, savukārt Lielbritānijas FTSE 100 vien par 4.64%. Vismazāk ir krities Spānijas IBEX – par 3.22%.
Kā jau minēji, jocīgi, bet interesanti vērot akciju tirgu reakciju uz Ukrainā notiekošo karu. Ciniski vai ne ciniski, bet šādi kara ietekmi uz aktīvu vērtībām novērtē finanšu tirgi.
Te gan jāatceras, ka tas viss var mainīties. Es pieņemu, ka ļoti daudzi faktori nav līdz galam vēl iecenoti un tie varētu parādīties cenās arī vēlāk.
Saistītie raksti
Cerības, ka kara ietekmē Eiropas Centrālā Banka un Federālā Rezervju Sistēma palēninātu atgriešanos pie monetārās politikas normalizēšanas, izplēnēja, sekojot ECB pārsteiguma ziņai par vēl ātrāku obligāciju iegādes programmas pārtraukšanu.
Pieaugot cerībām, ka Eiropa vienosies vai vismaz runās par kādiem lieliem un apjomīgiem rīcības plāniem, lai izvairītos no ekonomiskās krīzes, lika kāpt augstāk akciju cenā, savukārt naftas un zelta cenas gāzās lejā.
Pēc ASV un Lielbritānijas paziņojumiem par Krievijas naftas importa aizliegumu naftas cena turpina kāpt augstāk, tikmēr akciju tirgos kārtējā sarkanā diena.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu