Kas ir bijuši ienesīgākie ieguldījumi pēdējos 5 gados

Te ir interesanti aplūkot, kā aizvadīto piecu gadu laikā kopumā ir klājies dažādām ieguldījumu kategorijām - no konservatīvākiem depozītiem līdz ieguldījumiem akciju tirgos. Sekojošā tabulā apkopota gada atdeve no septiņiem dažādiem ieguldījumu instrumentiem, tostarp ne tikai ieguldījumi finanšu tirgos, bet arī nekustamajā īpašumā un aizdevumi uzņēmumiem. Kā avoti ieguldījumu atdevēm pasaules akcijās, obligācijās, nekustamajā īpašumā un depozītos ir ņemti populārākie šo investīciju kategoriju indeksu fondi.

Kā redzams, vislabāko atdevi pēdējo piecu gadu laikā ir devuši ieguldījumi pasaules akcijās (ar vidējo atdevi 12.48% gadā), taču daudz neatpaliek arī Baltijas akciju indekss, kas uzrāda augstu ienesīgumu - 9.44%. Taču jāatzīmē, ka ieguldījumu atdeve no akcijām ir bijusi ļoti svārstīga (17.31%). Liela atdevju svārstību amplitūda finansistiem nozīmē augstāku risku. Šajā ziņā vislielākā cenu amplitūta ir bijusi tieši Baltijas akcijām (20.03%), kam seko ienākumu svārstība no ieguldījuma nekustamajā īpašumā (18.8%) un pasaules akcijās (17.31%).

Kopumā nekustamais īpāšums, kas tradicionāli tiek uzskatīts par drošu ilgtermiņa ieguldījumu, šajā periodā ir bijis visai neprognozējams ar vidējo atdevi tikai 0.46% un lielām svārstībām. Savukārt obligācijas, kas vēsturiski bijušas drošs patvērums investoriem, šajā piecgadē uzrāda pat negatīvu vidējo atdevi (-4.09% investīciju klases obligācijām un 2.28% spekulatīvām obligācijām), taču nelielas svārstības (ap 10%). Līdz ar to var teikt, ka obligācijas ir drošāks ieguldījumu risinājums par akcijās, bet tajā pat laikā šīs nelielās svārstības ir devušas ap 0 vai negatīvu atdevi.

Jāatgādina, ka ieguldījumi finanšu tirgos nav vienīgā investīciju iespēja, tāpēc šajā pārskatā iekļauti arī aizdevumi uzņēmumiem caur Capitalia kopfinansēšanas platformu. Interesanti, ka šādi aizdevumi ir investoriem nesuši otro labāko atdevi (10.97%), sekojot pasaules akcijām, un nodrošinājuši vismazāko atdeves svārstību (1.52%). Uzņēmumu aizdevumiem nav ikdienas biržas cenas un nemitīgas vērtības svārstības, tapēc ieguldījums šādā instrumentā varētu būt piemērots investoram, kurš nevēlas stresu, bet labu un paredzamu rezultātu.

Capitalia platformā tagad jau iegulda jau vairāk kā 1,700 investoru, galvenokārt no Baltijas valstīm. Starp ieguldītājiem platformā ir gan institucionāli investori (piemēram, Signet banka), gan virkne biznesa īpašnieku un vadības līmeņa darbinieku. Katrā aizdevumu projektā var ieguldīt no EUR 200, kas ļauj izveidot labi diverisificētu (25 projekti) portfeli jau ar EUR 5 tūkstošu ieguldījumu. Starp platformā finansētiem uzņēmumiem ir, piemēram, tādas atpazīstamas kompānijas kā Pure Chocolate, Stenders un Aerodium.

Ņemot vērā katras ieguldījumu kategorijas rezultātu atšķirību, ir interesanti novērot, kā ieguldījumu izvēles atstāj ietekmi uz kopējo uzkrājumu apmēru. Zemāk redzamajā grafikā attēlots, kā mainītos EUR 1000 ieguldījumu vērtība katrā ieguldījumā pēdējo piecu gadu laikā.

Redzams, ka ieguldījumi akcijās investoriem ir nodrošinājuši ļoti labu atdevi, tomēr prasot samierināties arī ar diezgan nozīmīgām ieguldījuma vērtības svārstībām. Savukārt investoriem, kas vēlas saglabāt mierīgāku prātu, bet nodrošināt gandrīz tikpat labu atdevi, ir vērts novērtēt kopfinansēšanas platformu piedāvātās iespējas aizdot Baltijas valstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Atbildot uz raksta ievadā izvirzīto jautājumu - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas? Ja mērķis ir maksimizēt peņņu un nav bail no augstāka riska, tad akciju tirgus joprojām ir galvenais ceļš uz augstu ienesīgumu. Taču, ja prioritāte ir stabilitāte ar pievilcīgu atdevi, aizdevumi uzņēmumiem var būt lieliska alternatīva tradicionālajiem ieguldījumiem.