Vakar no rīta rakstīju, ka man nav pārāk liela optimisma par miera sarunu progresu. Šķiet, ka vakar pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī finanšu tirgi.
Pieaugot šaubu līmenim un neticībai Krievijas paziņojumiem, ASV un Eiropas akciju indeksi dienu noslēdza zemāk.
Lai saņemtu jaunākos Investoru Kluba rakstus e-pastā, pieraksties saņemt jaunumu vēstuli
ŠEITKā ierasts, tad mazāka kustība bija vērojama Dow Jones Industrials indeksā, kurš nokritās vien par 0.19%. Par 0.63% nokritās S&P 500 indekss, savukārt straujāk krita uz tehnoloģijām orientētais NASDAQ Composite indekss, samazinoties par 1.21%.
Kā parasti, kāpjot naftas cenai, kāpj arī enerģijas sektora akcijas, sektors kopā pieauga par 1.16%. Tikmēr straujākie kritumi bija tehnoloģiju un plaša patēriņa sektoros, kuri attiecīgi nokritās par 1.33% un 1.52%.
Eiropu aptverošais indekss Stoxx 600 vakar nokritās par 0.4%. Straujāk par to krita Vācijas DAX indekss, samazinoties par 1.45%, tam sekoja Spānijas IBEX 35 ar 0.86% kritumu un Francijas CAC 40 ar 0.74% samazinājumu. Tajā pašā laikā Lielbritānijas FTSE 100 pieauga par 0.55%.
ASV naftas rezerves
Tikmēr rītu mēs esam iesākuši ar jaunām ziņām par naftu, kas ir likušas naftas cenai atkal jūtami kristies.
Svārstīgums naftas cenās šobrīd ir tik liels, ka katrs paziņojums dzen cenas uz vienu vai otru pusi par vairākiem procentiem.
Tiek ziņots, ka ASV plāno laist apgrozībā naftu no savām stratēģiskajām rezervēm. Apjoms varētu sasniegt pat 1 miljonu barelu dienā uz pus gadu jeb kopā 180 miljoni barelu.
Mērķis ir mazināt naftas tirgus satricinājumus pēc daļējas Krievijas naftas piegāžu izslēgšanas no tirgus.
Īstermiņā tik tiešām šāds solis var mazliet palīdzēt, taču man tiešām nav saprotams, kāds ir ilgtermiņa plāns.
Palielinot piedāvājumu, tiek spiesta lejā naftas cena. Lai motivētu visus vairāk iegūt naftu, ir jābūt augstākai naftas cenai. Naftas ieguvēji redz, ka valdības ar visām varēm cenšas noturēt lejā naftas cenu. Tad kāpēc pūlēties, ieguldīt kapitālu un rezultātā tāpat nespēt saņemt augstāku cenu?
Manuprāt, rezervju atbrīvošana nedos vēlamo efektu vidējā termiņā. Pēc tam nāksies rezerves atkal papildināt, radot vēl lielāku deficītu tirgū, jau par krietni augstākām cenām.
Jo dienas iet uz priekšu, jo vairāk pieaug pārliecība, ka šogad ieraudzīsim naftas cenu 200 dolāru apmērā par barelu.
Tas turpinās uzturēt augstu inflāciju, būs spiediens likmju kāpumam un likmes kāps, nekas labs tas finanšu tirgiem nav. Nebūs viegli, taču būs interesanti.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Cerība, ka Krievijas un Ukrainas miera sarunās varētu būt kāds progress, lika akciju indeksiem kāpt arvien augstāk. Vēl nedaudz un arī lielie ASV akciju indeksi jau būs plusā kopš gada sākuma.
Vakar naftas cenas piedzīvoja kārtējo lielo kritumu, kas tiek pamatots ar ieviestajiem lokdauniem Ķīnā, kas varētu īslaicīgi samazināt pieprasījumu pēc naftas produktiem.
Sekojot turpmākiem monetārās politikas stingrināšanas komentāriem, obligācijās piektdien atkal bija vērojama pārdošanās. Uz to pozitīvi nereaģēja akciju indeksi, kuros piektdien bija jaukti rezultāti.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?