- OMX Baltic−0,21%297,73
- OMX Riga−0,17%862,35
- OMX Tallinn0,1%1 955,68
- OMX Vilnius−0,39%1 143,3
- S&P 5000,13%5 282,7
- DOW 30−1,33%39 142,23
- Nasdaq −0,13%16 286,45
- FTSE 1000,00%8 275,66
- Nikkei 2251,03%34 730,28
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%93,45
- OMX Baltic−0,21%297,73
- OMX Riga−0,17%862,35
- OMX Tallinn0,1%1 955,68
- OMX Vilnius−0,39%1 143,3
- S&P 5000,13%5 282,7
- DOW 30−1,33%39 142,23
- Nasdaq −0,13%16 286,45
- FTSE 1000,00%8 275,66
- Nikkei 2251,03%34 730,28
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%93,45
Ja skatāmies uz vēsturiskajiem datiem, tad augstas inflācijas laikā jeb laikā, kad tiek celtas procentu likmes, arī akciju ienesīgums nav pārāk spīdošs. Plašāk uz šo norādīja Swedbank eksperts (rakstu meklē zemāk pie saistītajiem rakstiem). Tāpat arī pirms laika rakstīju par to, kāpēc krīt izaugsmes akcijas pieaugošu likmju laikā.
Vai vakardienas akciju tirgu reakcija būs ilgāka tendence vai tikai īstermiņa reakcija, to, protams, varēsim konstatēt tikai atpakaļskata spogulī nākotnē.
Kāpumu akciju tirgos izraisīja ASV Federālo Rezervju Sistēmas Čikāgas daļas prezidenta Čārzla Evansa izteikumi, ka centrālā banka cels likmes līdz 2.25% un 2.5% līmeņiem līdz gada beigām. Un potenciāli var būt spiest turpināt celt, ja inflācijas pieauguma temps saglabāsies, raksta Financial Times.
Uz tehnoloģijām orientētais NASDAQ Composite vakar pieauga par 2.15%, tam sekoja S&P 500 ar 1.61% kāpumu un Dow Jones Industrials pakāpās par 1.45%.
Starp ASV sektoriem vienīgais ar kritumu bija enerģijas sektors, kurš vakar zaudēja 0.81%. Tikmēr straujākie pieaugumi bija plaša patēriņa un nekustamā īpašuma sektoriem, kuri pieauga attiecīgi par 2.90% un 2.10%.
Tikmēr Eiropā vakar akciju indeksi krita. Šveices SMI indekss nokritās pat par 1.55%, Itālijas FTSE MIB par 0.96% un Francijas CAC 40 par 0.83%.
ASV 10 gadīgo valsts parādzīmju ienesīgums vakar pieauga līdz 2.911%, kas ir augstākais līmenis kopš 2018.gada decembra.
Brent markas jēlnaftas cena vakar nokritās par 5.2% un zelta cena samazinājās par 1.4%.
Saistītie raksti
Pēdējo divu gadu laikā, kad pasaule bija pandēmijas ieskauta, liela daļa valstu īstenoja budžeta un monetārās politikas atbalsta pasākumus, mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tā rezultātā auga inflācijas rādītāji un valstu parādi. Šogad, kad likās, ka būs vērojama tautsaimniecības atveseļošanās, saskaramies ar kara situāciju un sankcijām, kas, nenoliedzami, veicina vēl straujāku inflācijas augšupeju, kā arī vispārēju nenoteiktību.
Tirgū mainoties noskaņojumam un aizvien vairāk pieaugot pārliecībai, ka inflācija ir uz palikšanu, pieaug arī pārliecība un apzināšanās par gaidāmo procentu likmju pieaugumu. Tas atspoguļojas arī tādu akciju cenās, kuras ir strauji augošas. Šajā rakstā centīšos paskaidrot, kāpēc tas tā ir.
Pēc 3 dienu brīvdienām akciju tirgos bija vērojams nekas īpašs jeb mazās vērtības izmaiņas ir nenozīmīgas.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu