Ukrainas gāzes pārvades sistēmas (OGTSU) operators ziņo, ka kļuvis neiespējami turpināt gāzes pārvadi caur Novopskovas kompresoru staciju un Sočraņivkas savienojumu, tāpēc gāze tiks virzīta caur Sudžu.
Gāzes tranzīts
Novopskovas kompresoru stacija ir viena no galvenajām valstī, caur to tranzītā no Krievijas uz Eiropu tiek piegādāta gandrīz trešā daļa gāzes (līdz 32.6 milj. kubikmetru dienā).
"Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Krievijas armijas okupētajā teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi objekti. Šobrīd OGTSU nevar veikt Novopskovas un citu staciju objektu tehnisko kontroli, turklāt nepārdomāta okupācijas spēku iejaukšanās staciju darbībā, tostarp nelegāla gāzes izņemšana no tranzīta plūsmas, rada draudus Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas stabilitātei un drošībai,” teikts OGTSU paziņojumā.
Pēc Ukrainas operatora teiktā, lai izpildītu saistības pret Eiropas partneriem, gāze no Sočraņivkas tiks novirzīta uz Sudžas pieslēguma punktu, kas atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā.
OGTSU paziņoja, ka vairākkārt informējusi Gazprom par tranzīta draudiem Krievijas spēku darbības dēļ un pieprasījusi izbeigt iejaukšanos objektu darbībā, taču tas tika ignorēts.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā daudz kas ir mainījies uzskatos, vēlmēs un plānos par enerģētiku, tai skaitā par dabasgāzi, savukārt darbos nemaz tik daudz vēl nav notikušas izmaiņas un arī tik drīz tās nenotiks, vismaz ne pilnā mērā.
Tā kā gāzes krātuves Eiropā sāka pildīties un izejvielu importētāji steidza meklēt alternatīvus piegādes avotus Krievijai, gāzes cena noslīdēja līdz 100 eiro/MWh. Kopš kara sākuma Krievijas gāze “turpināja izvairīties” no Polijas tranzīta, bet lielos apjomos tika transportēta uz Austriju.
Latvijas valdība neatbalsta norēķinus ar Krieviju par tās dabasgāzi rubļos, pavēstīja Ārlietu ministrija, un valdības vadītājs apliecināja, ka neviens uzņēmums valstī, ne valsts, ne privāts, to nedarīs.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?