Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) ceturtdien eirozonas finanšu ministriem sacījusi, ka ECB vēlas sākt ierobežot eirozonas valdību obligāciju procentu starpības.

- Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda
- Foto: Reuters/Scanpix
ECB jaunais pretkrīzes instruments tiks ieviests, tiklīdz procentu likme kādā valstī ar vājāku finanšu situāciju paaugstināsies pārāk augstu vai pārāk strauji, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz avotiem, kuri dzirdējuši uzrunu.
Ceturtdienas sanāksmē Luksemburgā Lagarda sacījusi finanšu ministriem, ka jaunais rīks, ko pašlaik izstrādā ECB amatpersonas, ir paredzēts, lai novērstu neracionālas tirgus kustības, kas varētu radīt spiedienu uz dažām eiro valstīm.
Lagarda sacīja, ka šāds instruments varētu stāties spēkā, ja procentu likmju starpība starp dažādu eirovalstu obligācijām pieaugs virs noteiktiem griestiem vai ja procentu likmju paaugstināšana tirgū notiks pārāk ātri.
ECB pagājušajā ceturtdienā paziņoja, ka jūlijā plāno paaugstināt pašas noteiktās procentu likmes par 0.25 procentpunktiem. Tas izraisīja Itālijas valdības obligāciju procentu likmju starpību, salīdzinot ar 240 bāzes punktiem Vācijā, jo veidojās 100 bāzes punktu starpība.
Šodien Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums ir 1.71%, Spānijas - 2.88%, Itālijas – 3.73% un Grieķijas 4.23%.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Vide, ar kuru šodien saskaras monetārā politika, ir būtiski mainījusies kopš pandēmijas. Šajā periodā izmantotie līdzekļi bija paredzēti, lai cīnītos pret pastāvīgi zemo inflāciju, un tie vairs nav aktuāli.
Bāzes procentu likmju paaugstināšana eirozonā nepazeminās enerģijas cenas, kas ir galvenais augstās inflācijas cēlonis, sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde).
Inflācija Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) janvārī sasniedza pēdējo četru desmitgažu augstāko līmeni un šobrīd ir 7.5%, savukārt pamatinflācija, neskaitot enerģijas un pārtikas cenas, bet atspoguļojot algu pieaugumu, bija 6%, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) sasniedzot 2% mērķa inflāciju. Tomēr, salīdzinot ar ASV, kas uzrāda pārkaršanas pazīmes, eirozonā ir atšķirīga situācija, tāpēc spiediens uz procentu likmju paaugstināšanu ir mazāks.
Investoru Kluba podkāsta 75.epizodē viesojas Storent Holding dibinātājs, vadītājs un līdzīpašnieks Andris Pavlovs. Epizodē pārrunājām pašreizējo obligāciju piedāvājumu, ekspansijas plānus ASV un tuvāk iepazinām uzņēmumu.