Kā liecina liecina Nord Pool biržas dati, ceturtdien, 21.jūnijā, vienu stundu Latvijā elektrības cena vienu stundu sasniegs 2100 eiro/MWh.
Vidējā elektrības dienas cena Latvijā pieaugs līdz 446 eiro/MWh, taču savu maksimumu tā sasniegs pievakarē – no plkst. 18.00 līdz 19.00, kad elektrība maksās 2100.08 eiro/MWh.
Savukārt no paša rīta – plkst. 5.00 – 6.00 dienas minimālā elektrības cena samazināsies līdz 152.06 eiro/MWh.
Kā liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija, Baltijas kopējā elektroenerģijas patēriņā un ražošanā šogad pagaidām būtisku izmaiņu nav, Latvijas elektroenerģijas imports pieaudzis, bet eksports samazinājies.
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš š.g. pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada pirmo ceturksni, būtiski nemainījās – samazinājās vien par 1%. Igaunijā tas bija par 6% un Latvijā par 1% zemāks, bet Lietuvā – par 3% augstāks. To galvenokārt ietekmēja sezonālie faktori. Patēriņa pieaugumu veicina ļoti zema vai augsta gaisa temperatūra, kā arī gada tumšāko mēnešu iestāšanās. Tipiski vasarās elektroenerģijas patēriņš ir zemāks, bet ziemā – augstāks.
Elektroenerģijas vairumtirgū (biržā), kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, mēneša vidējās cenas Latvijas tirdzniecības apgabalā šogad kopumā ir krasi svārstījušās (janvārī 143.81 eiro/MWh, februārī 104.72 eiro/MWh, martā 167.22 eiro/MWh, aprīlī 109.40 eiro/MWh, maijā 164.20 eiro/MWh), jūnijā pārsniedzot 2021.gada decembra rekordu un sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša cenu 218.29 eiro/MWh.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Saeima 14.jūlijā trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves, kā arī aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas.
Enefit Green jūnijā saražoja 62.8 GWh elektroenerģijas, pagājušā gada jūnijā rezultāts bija 53.5 GWh.
Amerikas Saviento Valstu (ASV) publicētais augstais inflācijas rādītājs tirdzniecības dienas beigās samazināja Baltijas fondu indeksus. Tallinas un Rīgas fondu indeksi kritās par 0.5%, Viļņas fondu par 0.2%.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?