18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros

Latvijā un vidēji eiro zonā inflācijas atšķirības ir ievērojamas: 2022. gada augustā saskaņotā patēriņa cenu inflācija Latvijā bija 21.4%, kamēr eiro zonā vidēji vien 9.1% (protams, arī šo par “nelielu inflāciju” nesauksim). Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane sagatavojusi plašāku skaidrojumu par šo tēmu, no Latvijas perspektīvas raugoties.

Mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī ieguldīšanas paradumi. Un vēl - maz kas ir tikpat aizraujošs, kā iespēja ielūkoties citu maciņos. Tāpēc aptaujājām trīs Latvijas banku pārstāvjus, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju beidzamā laika ieguldīšanas paradumi un kā tie beidzamajā laikā mainījušies.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022.gada septembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā. Ieskatāmies būtiskākajās tēzēs!

Pasīvo ienākumu gūšana ir iemantojusi popularitāti to cilvēku vidū, kuri vēlas palielināt savu kapitālu ne tikai tradiocionālajā veidā, proti, strādājot algotu darbu. Pasīvie ienākumi ir ienākumi, kuru gūšanā ir nepieciešama minimāla iesaiste ikdienā, un bieži vien to avots ir investīcijas vai digitālie produkti.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem krājobligācijas ir labi pazīstams instruments ieguldījumu veikšanai, kas ir droša alternatīva banku depozītiem un citiem tirgū pieejamiem ieguldījumu veidiem.

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro. Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.