Atziņas no diskusijas Davosā: kā šobrīd mainās nekustamo īpašumu tirgus pasaulē?

Lai gan nekustamā īpašuma nozare šobrīd gandrīz visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem augošo procentu likmju dēļ, lielo uzņēmumu vadītāji saskata vairākas iespējas gandrīz visos komerciālajos segmentos. Vienlaikus viņi vērtē, ka ekonomiskās klases mājokļu tirgus attīstīšana kļūst arvien mazāk pievilcīga.

“Šobrīd viens no jūtīgākajiem sarunu tematiem šajā nozarē pasaulē ir saistīts ar mājokļiem. Kad mēs runājam par komerciālajām būvēm, tur notiek diskusija starp diviem uzņēmējiem, kuri saprot viens otru, savukārt mājokļu tēmā iesaistīta arī trešā puse – sabiedrība. Līdz ar to, lai dejotu šo tango, ir nepieciešami trīs, saka Kanādas investīciju firmas Ivanhoe Cambridge prezidente Natālija Palladičefa (Natalie Palladichef).

Viņa arī piebilst, ka šobrīd teju visās pasaules valstīs ir jūtama piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība – trūkst pieejamu mājokļu. Dažādu pilsētu varasiestādes uz to reaģē līdzīgi.

“Katra projekta tapšana lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību lēmumiem, tāpēc mums ir jāuztur un jāveido ar viņiem ilgtermiņa attiecības, regulāri jākomunicē, lai jaunie projekti dotu labumu visām pusēm. Piemēram, šobrīd mums ir šāda saruna ar Ņujorkas vadību. Mājokļi tur ir nepieciešami, taču paralēli mums ir jāpārliecina pat ilgmūžību un zaļo domāšanu, jāpierāda, ka jaunie projekti nenodarīs kaitējumu pasaulei,” norāda Pallaičefa.

ASV kompānijas Cantor Fitzgerald LP izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Hovards V. Lutniks (Howard W. Lutnick) norādījis, ka, tā kā šobrīd atbrīvojas arvien vairāk veco biroju ēku, iespējams, vajadzētu izskatīt variantus tās pārveidot par ekonomiskās klases mājokļiem. "Bet tas prasa vietējās valdības uzmanību un varbūt pat subsīdijas," viņš sacīja.

“Pašvaldības vēlas, lai ēkas būtu iespējami zaļākas, bet tādu izbūve maksā vairāk. Līdz ar to ekonomiskās klases mājokļu būvniecība kļūst arvien sarežģītāka. Kurš maksās starpību, kas rodas starp cenu, ko var samaksāt pircējs, un to, cik maksā mūsdienīga, zaļa būvniecība? Politiķi nogalina projektus, bet viņiem būtu jāveic izmaiņas noteikumos, lai veicinātu ekonomisku mājokļu būvniecību, jo video draudzīga būvniecība nevar būt lēta. Valdības grib ekoloģiju un pieejamus mājokļus, bet tāds salikums nav iespējams,” skaidro Lutniks.

ASV komerciālā nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma JLL prezidents Kristians Ulbrihs (Christian Ulbrih) atzīmēja, ka problēmas ir arī īres mājokļu segmentā. "Mājokļu īres cenas pieaug, šis segments daudzviet netiek regulēts. Bet tirgos, kur tas tiek regulēts, valdības cenšas apturēt cenu pieaugumu, kas ir liela problēma, jo jauni mājokļi klāt nāk pārāk lēni, veidojas deficīts. Daudzās Eiropas valstīs un arī ASV jau ir vērojams piedāvājuma trūkums,” saka Ulbrihs.

Viņš piebilst, ka galvenais mājokļu trūkuma iemesls ir tas, ka pasūtītāju investīcijas šajā jomā samazinās, jo projekti kļūst ekonomiski nerentabli. Nākotnē būšot nepieciešamas nodokļu atlaides, lai stimulētu ilgtspējīga īres maksas modeļa attīstību.

Viedoklim pievienojies arī Husains Savjani (Hussain Sajwani), Dubaijā bāzētā nekustamā īpašuma attīstības uzņēmuma Damac International dibinātājs. Arī viņam pašreizējā situācija un nosacījumi nešķietot loģiski.

"Gadu gaitā Dubaija ir izveidota par ļoti sakārtotu un skaistu vietu, uz kurieni cilvēki dodas drošības, izdevīgu nodokļu nosacījumu un citu iemeslu dēļ. Arī Covid-19 laiks palīdzēja daudziem atklāj Dubaiju. Daudzi te brauca ar ģimenēm, kamēr bērni mācījās attālināti savas valsts skolās,” viņš saka. Uzņēmējs arī paskaidroja, ka ir šokēts par lielo rietumu valstu iedzīvotāju skaitu, kas pārceļas uz Dubaiju.

Te ierodoties ļoti turīgi cilvēki, kuriem piederot aktīvi pat 4-5 mljrd. ASV dolāru apmērā, uzņēmēji, kuru bizness atrodas ASV vai Eiropā. Šiem cilvēkiem neesot problēmu pārcelties, jo šobrīd teju puse uzņēmumu var strādāt attālināti, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tas parāda, ka cilvēkiem ir svarīga saprātīga nodokļu politika un sakārtota vide.

Viņa vadītais uzņēmums līdz šim Dubaijā jau uzbūvējis 42 000 dzīvokļu un pašlaik būvē vēl 30 000. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka mājokļu platība sarūk un pašlaik tā vidēji ir no 100 līdz 200 kvadrātmetru robežās.

Savjani uzņēmums esot analizējis iespējas ieguldīt mājokļu segmentā Eiropā, taču sapratis, ka rietumu pasaulē šajā segmentā nav viegli: “Saskaņošanas prasības ir smieklīgas. Valdības vēlas vairāk mājokļu, bet nav gatavas izsniegt atļaujas, piemēram, paplašināt esošo mājokli, piebūvējot tam papildu stāvu. Saskaņošana vien var aizņemt kādus 7 gadus. Nezinu, kā šo problēmu var atrisināt, ja domāts tiek tikai vienā virzienā un daudzviet vēl ir spēkā pagājušā gadsimta 50. gados pieņemtie likumi.”

Savjani turpina: “Viņi koncentrējas uz naudas paņemšanu no nodokļu maksātājiem. Es tur nedzīvoju, bet, no malas skatoties, tas ir smieklīgi. Gudri un bagāti cilvēki izvēlas pamest valstis, jo nav ieinteresēti nemitīgi maksāt nodokļus no nodokļiem. Pieņemsim, ka Berlīnē vai Minhenē ir sešstāvu ēka, bet īpašnieks tai vēlas piebūvēt vēl vienu stāvu. Nav runa par 50 stāviem, bet vēl vienu. Nedrīkst. Ir jānojauc vecā ēka un jābūvē jauna.”