“Katra projekta tapšana lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību lēmumiem, tāpēc mums ir jāuztur un jāveido ar viņiem ilgtermiņa attiecības, regulāri jākomunicē, lai jaunie projekti dotu labumu visām pusēm. Piemēram, šobrīd mums ir šāda saruna ar Ņujorkas vadību. Mājokļi tur ir nepieciešami, taču paralēli mums ir jāpārliecina pat ilgmūžību un zaļo domāšanu, jāpierāda, ka jaunie projekti nenodarīs kaitējumu pasaulei,” norāda Pallaičefa.
ASV kompānijas Cantor Fitzgerald LP izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Hovards V. Lutniks (Howard W. Lutnick) norādījis, ka, tā kā šobrīd atbrīvojas arvien vairāk veco biroju ēku, iespējams, vajadzētu izskatīt variantus tās pārveidot par ekonomiskās klases mājokļiem. "Bet tas prasa vietējās valdības uzmanību un varbūt pat subsīdijas," viņš sacīja.
“Pašvaldības vēlas, lai ēkas būtu iespējami zaļākas, bet tādu izbūve maksā vairāk. Līdz ar to ekonomiskās klases mājokļu būvniecība kļūst arvien sarežģītāka. Kurš maksās starpību, kas rodas starp cenu, ko var samaksāt pircējs, un to, cik maksā mūsdienīga, zaļa būvniecība? Politiķi nogalina projektus, bet viņiem būtu jāveic izmaiņas noteikumos, lai veicinātu ekonomisku mājokļu būvniecību, jo video draudzīga būvniecība nevar būt lēta. Valdības grib ekoloģiju un pieejamus mājokļus, bet tāds salikums nav iespējams,” skaidro Lutniks.
ASV komerciālā nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma JLL prezidents Kristians Ulbrihs (Christian Ulbrih) atzīmēja, ka problēmas ir arī īres mājokļu segmentā. "Mājokļu īres cenas pieaug, šis segments daudzviet netiek regulēts. Bet tirgos, kur tas tiek regulēts, valdības cenšas apturēt cenu pieaugumu, kas ir liela problēma, jo jauni mājokļi klāt nāk pārāk lēni, veidojas deficīts. Daudzās Eiropas valstīs un arī ASV jau ir vērojams piedāvājuma trūkums,” saka Ulbrihs.
Viņš piebilst, ka galvenais mājokļu trūkuma iemesls ir tas, ka pasūtītāju investīcijas šajā jomā samazinās, jo projekti kļūst ekonomiski nerentabli. Nākotnē būšot nepieciešamas nodokļu atlaides, lai stimulētu ilgtspējīga īres maksas modeļa attīstību.
Viedoklim pievienojies arī Husains Savjani (Hussain Sajwani), Dubaijā bāzētā nekustamā īpašuma attīstības uzņēmuma Damac International dibinātājs. Arī viņam pašreizējā situācija un nosacījumi nešķietot loģiski.
"Gadu gaitā Dubaija ir izveidota par ļoti sakārtotu un skaistu vietu, uz kurieni cilvēki dodas drošības, izdevīgu nodokļu nosacījumu un citu iemeslu dēļ. Arī Covid-19 laiks palīdzēja daudziem atklāj Dubaiju. Daudzi te brauca ar ģimenēm, kamēr bērni mācījās attālināti savas valsts skolās,” viņš saka. Uzņēmējs arī paskaidroja, ka ir šokēts par lielo rietumu valstu iedzīvotāju skaitu, kas pārceļas uz Dubaiju.
Te ierodoties ļoti turīgi cilvēki, kuriem piederot aktīvi pat 4-5 mljrd. ASV dolāru apmērā, uzņēmēji, kuru bizness atrodas ASV vai Eiropā. Šiem cilvēkiem neesot problēmu pārcelties, jo šobrīd teju puse uzņēmumu var strādāt attālināti, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tas parāda, ka cilvēkiem ir svarīga saprātīga nodokļu politika un sakārtota vide.