Latvijas Banka uzlabojusi ekonomikas prognozes, pazemināta inflācijas prognoze

Beidzamo nedēļu laikā sekojot līdzi aktuālajam banku nozarē un lielu banku grūtībām, aktualizējas jautājumi par mūsu pašu finanšu drošību. Vai mani ieguldījumi ir drošībā gadījumā, ja (tfu tfu tfu!) banka nonāk grūtībās?

Pēc vairākiem gadiem pērn atkal aktuāls kļuva termiņnoguldījums jeb depozīts, jo, Eiropas Centrālai bankai palielinot procentu likmes, sāka pieaugt arī noguldījumu procentu likmes. Lielākā daļa aptaujāto jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neplāno noguldīt savus līdzekļus termiņnoguldījumā vai nav par to domājuši (17%), liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.* Tomēr tie iedzīvotāji, kuriem ir šāda interese, vēlētos noguldīt uz ilgākiem termiņiem.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas. Turpinājumā aktuālajās pārdomās dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?