Anetes pieredze: “Ieguldu 10% no ienākumiem, bet mana tante gan vēl ilgi pieminēja, kā centos viņu iemācīt investēt”

Anetes investīciju pirmie soļi bijuši jau pasen – 1996. gadā viņa sākusi strādāt toreizējā Unibankā, kur no vairākiem kolēģiem dzirdējusi, ka viņiem pieder bankas akcijas, ko tolaik viņi kā darbinieki varēja iegūt. Līdz ar to kolēģi aktīvi sekoja tam visam līdzi, sarunās pieminēja akciju iegādes tēmu, kas arī Anetei sāka šķist arvien interesantāka.

Tā 1997. gadā parādījās Liepājas metalurga akcijas, kuras varēja iegādāties par privatizācijas sertifikātiem. 1 akcija toreiz maksājusi 1 latu. Bijis skaidrs, ka tas ir īstais laiks sākt rīkoties, tāpēc “sakasīti” visi ģimenes sertifikāti un par tiem nopirktas Liepājas metalurga akcijas.

“Šīs akcijas turēju diezgan ilgi – līdz kādam 2005. gadam, kad man vajadzēja naudu un nolēmu pārdot. Pārdevu par 2.5 latiem gabalā, līdz ar to sanāca diezgan labi nopelnīt. Tā nu pirmā investēšanas pieredze bija veiksmīga. Atdevu arī mammai un tētim viņu daļas, jo arī viņi bija iedevuši savus sertifikātus, un visi bijām priecīgi,” atmiņās dalās Anete.

2013. gadā Liepājas metalurgam sākās problēmas, tobrīd Anetei zvanījusi viņas tante un jautājusi, ko viņai darīt ar šīm akcijām, ko Anete bija viņai 1997. gadā ieteikusi iegādāties… Tikai tad Anete attapusies, ka bija piemirsies arī tantei pastāstīt, kurā brīdī ir jāpārdod.

“Tantei līdz ar to nepaveicās tik labi. Cena jau bija lejā. Tante šo man ģimenes viesībās vēl ilgi pieminēja, kā viņa gribēja kļūt par investori, bet nekas labs no tā nesanāca. Arī man pašai tā bija laba mācība – ja investē pa taisno uzņēmumā, visu laiku ir jātur roka uz pulsa,” saka Anete.

Nākamā investēšanas pieredze bijusi ar Latu rezerves fondu, kurā arī veikts ieguldījums kaut kur ap 2000. gadu. Ieguldījumu apliecības kādu laiku paturētas, bet vēlāk pārdotas. Tieši tobrīd sākušas parādīsies plašākas investīciju iespējas, attīstījusies birža, bijis interesanti visu ko pamēģināt.

Līdz ar to arī no Latu rezerves fonda gūta diezgan laba atdeve, nu jau gan esot piemirsusies precīzāki skaitļi, bet gandarījums par ieguldījumu bijis.

Jautāju Anetei, kāpēc viņa investē? “Jo man jau krietnu laiku ir pilnīgi skaidra vīzija, kā es sevi redzu pēc 20-30 gadiem. Es gribu saglabāt apmēram tādu pašu dzīves līmeni, kāds man ir tagad, strādājot algotu darbu, es negribu apgrūtināt savus bērnus. Gribu būt aktīva, veselīga, baudīt dzīvi un neknapināties.”

Anetei ir izveidots drošības spilvens sešu mēnešalgu apmērā, tā ir ātri pieejama nauda krājkontā vai termiņnoguldījumā. Tāpat katru mēnesi tiek investēti aptuveni 10% no ienākumiem. Ja acīs iekrīt kas vilinošs, reizēm šī summa ir arī lielāka.

“Es neesmu lielā haizivs investīciju tirgos, nav tā, ka es nemitīgi sēžu, sekoju cenām, pērku un pārdodu. Nē. Man ir dažas akcijas, ko esmu nopirkusi labā laikā, kad tirgus iet uz leju. Pagājušais gads vispār bija fantastisks, visas manas akcijas gāja uz augšu. Es tādos brīžos neko jaunu nepērku, cenšos gaidīt izdevīgāko momentu.”

Anetes portfelī pārsvarā ir Latvijas uzņēmumu akcijas – lielākoties tādu, kuriem viņa pati tic. Viens no beidzamajiem bija APF Holdings, jo olas viņas ģimene ēdot katru dienu, tāpēc šis bizness šķitis saprotams: “Es vienkārši turu akcijas un priecājos par uzņēmumu. Es nepērku, lai spekulētu.”

Viņa arī uzskata, ka Latvijā ir ļoti jādomā par biržas attīstīšanu, lai vairāk lieliskiem uzņēmumiem būtu iespējas piesaistīt investorus.

Anetes portfelī ir arī ETF, ko viņa pērk ar Roboinvestora palīdzību. Pašai neesot laika analizēt, tāpēc bankā ir uzstādīti kritēriji, katru mēnesi noteiktu naudas summu novirzot ETF. Esot arī krājobligācijas, 2. un 3.pensiju līmenis, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un bērniem domāts krājkonts.

Anete ir spilgts piemērs tam, cik svarīgi ir investēt ne tikai finanšu tirgos. Viņa investē arī savos suņos, kuri regulāri tiek vesti uz dažādām izstādēm, šī investīcija pamazām atpelnoties.

“Kad savā Instagram kontā pieskāros investīciju tēmai, saņēmu ļoti daudz ziņu no sekotājiem, ka viņiem interesē šī tēma. Cilvēki labprāt ieguldītu, taču viņiem šķiet, ka tas ir ļoti sarežģīti – kā filmās, kur brokeri kliedz un cenšas noķert īsto brīdi. Bet tā jau dzīvē nav. Patiesībā mūsdienās ir pieejami tik ērti instrumenti, ka ieguldīt ir kļuvis pavisam vienkārši. Tie, kas vēlas, katru dienu var sekot līdzi akciju tirgiem, bet ir pieejami arī krietni mierīgāki varianti, kā investēt. Man ļoti gribētos, lai mūsu sabiedrības finanšu pratības līmenis būtu augstāks.”

Nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst par ieguldījumiem arī citās dzīves jomās, piemēram, veselībā un izglītībā.

“Man tas liekas mega svarīgi! Sabiedrībā dominē izpratne, ka ir jādzīvo tagad, nedomājot par rītdienu, jo diezin vai mēs pensijas vecumu sagaidīsim. Dzīve paiet ātri. Domāt šodienai ir tuvredzīgi. Ja sabiedrība nedomā par dzīves brieduma gadiem ar sajūtu, ka tad visi būs slimi un neko nevarēs, ja šī uztvere mainīsies, tad arī būs lielāka motivācija investēt. Ir savā prātā jāuzbur vīzija par dzīvi pēc 20 un 30 gadiem! Manā vīzijā mēs ar vīru esam omulīgi seniori, kuri daudz ceļo un brauc ar riteni, esam veselīgi un mums ir līdzekļi labai dzīvošanai. Mēs savus brieduma gadus baudīsim, nevis tikai eksistēsim.”

Nobeigumā vēl vaicāju, cik svarīga ir sievietes intuīcija, veicot ieguldījumus. Anetes atbilde nav gluži tāda, kādu biju domājusi dzirdēt: “Es reizēm gribētu tam visam pieiet pragmatiskāk, kā vīrietis. Mēdzu panikot brīžos, kad viss ir slikti, kad tirgus gāžas, bet tad pakonsultējos ar vīru un viņš pasaka: “Mierā!” Līdz ar to mana sievietes intuīcija man rada lieku stresu, labāk tomēr saglabāt vēsu prātu un skatu ilgtermiņā.”