Pirmie soļi - finanšu instrumenti ceļā uz privāto investoru tirgu

Tomēr salīdzinājumā ar tradicionālākām ieguldījumu iespējām kā ieguldījumi akciju tirgos vai finanšu instrumentos, esošais privāto investoru tirgus ir ļoti jauns un ar maz iespējām piekļūt ieguldījumiem finanšu instrumentos. Pieeja šādām iespējam līdz šim ir bijusi tikai “lielajiem spēlētājiem” – institucionāliem investoriem. Pēdējo gadu aktivitāte un inovācijas finanšu sektorā ir veicinājušas pārmaiņas, kuru rezultātā privātajiem ieguldītājiem ir sākusies jauna ēra ar līdz šim nebijušām iespējām.

Privāto investoru sektora platformu popularitātes pieauguma dēļ Latvijā sekoja izmaiņas platformu darbības prasībās – turpinot darbību Latvijas tirgū, investīciju platformai ir jākļūst par licencētu tirgus dalībnieku. Šīs pārmaiņas paver plašas iespējas privātajiem investoriem ieguldīt licencētos un regulētos finanšu instrumentos. Līdz ar to pamazām Eiropā tiek ieviesti kontroles mehānismi platformām, kas līdz šim klientiem piedāvājušas investīcijas cesijas līgumu prasījumos.

Jau pirms kāda laika Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka privātpersonu ieguldījumi cesijas līgumu prasījumos būs jāaizstāj ar regulētiem finanšu produktiem. Tādējādi, 2019. gadā FKTK pirmo reizi nāca klajā ar skaidriem noteikumiem šādām platformām, nosakot pārejas periodu licences iegūšanai.

Pārejas mērķis ir padarīt platformas pārredzamākas un drošākas, kā arī stiprināt investoru aizsardzību. Viens no aizsardzības mehānismu piemēriem ir, ka Latvijas valsts garantē licencēto platformu investoriem līdz pat 20 tūkst. eiro depozītu aizsardzību, atgriežot 90% no ieguldījuma apjoma, ja platforma izmanto ieguldītos līdzekļus neatbilstošiem mērķiem. Tāpat saskaņā ar normatīvo aktu prasībām platformas veic automātisku nodokļu aprēķināšanu, nomaksu un vajadzīgo atskaišu izsniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tā rezultātā investoriem tiek atvieglota gada ienākuma deklarācijas iesniegšana attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no ar aizdevumiem nodrošinātiem finanšu instrumentiem.

Tā kā iepriekš šādi finanšu instrumenti bija pieejami tikai institucionālajiem investoriem, šīs regulas un licences ieviešanai ir liela nozīme, un tas maina spēles noteikumus visā nozarē.

Latvija šobrīd ir pirmā valsts Eiropā, kura sekmīgi ir veikusi licenču izsniegšanu un ļauj pūļa platformām emitēt finanšu instrumentus. 2021. gadā tikai četri uzņēmumi saņēma licenci, un, ir pirmie, kas ievieš būtiskas inovācijas šajā sfērā.

2022. gada februāra beigās investīciju platforma Debitum, kas licenci ieguva 2021. gada septembrī, bija pirmā platforma Eiropā, kas emitēja finanšu instrumentus – ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus jeb angliski - Asset-Backed Securities (ABS). Līdz ar to Debitum investīciju platforma ir pionieris šo lielo pārmaiņu ieviešanā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Būt pirmajiem tirgū nozīmē - iegūt gan priekšrocības, gan rēķināties ar trūkumiem. Lai gūtu plašāku ieskatu, mēs esam uzaicinājuši Debitum platformas investoru attiecību vadītāju Annu Vjaksu izklāstīt par izmaiņām un to pienesumu, kā arī par grūtībām, kas ir jāpārvar, ieviešot šāda mēroga inovāciju Eiropas tirgū.

"Mēs esam centušies būt pirmie jau no paša sākuma. Mūsu uzmanības centrā bija radīt produktu, kas iepriekš bija pieejams tikai institucionālajiem ieguldītājiem, un padarīt to pieejamu privātajiem ieguldītājiem. Tāpēc tiklīdz FKTK definēja normatīvos kritērijus, pie pirmās iespējas mēs pieteicāmies licences iegūšanai. Attiecīgi, kad Debitum izpildīja regulatora noteiktos kritērijus, mēs ieguvām licenci un varējām emitēt finanšu instrumentus – ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, jeb ABS. Latvijā tikai dažas platformas ir ieguvušas šo pašu licenci un strādā pie savu finanšu instrumentu produkta izveidošanas. Pateicoties Debitum komandas ieguldītajam darbam, mums pirmajiem ir izdevies februāra beigās emitēt finanšu instrumentus un padarīt tos pieejamus privāto ieguldītāju sektoram. Pie tam, ieguldījumu var veikt sākot ar 50 eiro! Lai būtu skaidrs, kāpēc tas ir būtisks notikums - iepriekš šādi finanšu instrumenti bija pieejami tikai institucionālajiem investoriem ar minimālo ieguldījumu 100 tūkst. eiro apmērā," skaidro Vjaksa.

Tāpat arī viņa saka: "Mūsu sasniegto varam salīdzināt ar citiem Eiropas uzņēmumiem, kas piedāvā līdzīgus finanšu instrumentus institucionālajiem investoriem, piemēram, Crosslend un i2 group. Piemērā izmantotie neregulētie uzņēmumi piedāvā strukturētus finanšu instrumentus institucionālajiem investoriem, tajā skaitā ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus. Debitum dara to pašu, bet atšķirībā no šiem uzņēmumiem mūs uzrauga FKTK un mūsu piedāvātie ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri ir pieejami visiem. Turklāt nav ierobežojumu attiecībā uz ieguldījuma apjomu, padarot Debitum investīciju risinājumus par unikāliem. Protams, ne viss ir tik rožaini un procesa laikā esam saskārušies ar dažiem apgrūtinājumiem."

Vjaksa min šos apgrūtīnājumus!

"Pēc ieguldījumu finanšu instrumentos ieviešanas, mēs pamanījām, ka daļa privāto ieguldītāju ir apjukuši par šīm izmaiņām un, iespējams, neizprot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzbūvi, būtību un saistītos riskus.

Lai gan FKTK uzraudzība rada papildu drošību un sniedz investoriem garantijas par ieguldīto līdzekļu izmantošanu tiem paredzētajiem mērķiem, investori ir piesardzīgi un nogaidoši, jo nav pagaidām iespējams salīdzināt mūsu produktus ar citām platformām, jo citur šie produkti vēl ir tikai izstrādes stadijā.

Karš Ukrainā un divu ciparu inflācija Eiropā, līdzīgi kā Covid-19 pirmajā vilnī, rada paaugstinātu volatilitāti investīciju tirgos."

"Neskatoties uz Debitum finanšu instrumentu izstrādes procesa komplicēto dabu, Debitum ir iegājis vēsturē kā pirmie un ir pionieri ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru emitēšanā! Es ticu, ka regulētās platformas turpmākajos gados kļūs par pašsaprotamu normu, nozare attīstīsies un būs novērojami daudz jauninājumu, un Debitum būs ievērojama daļa no tā visa.”

Vairāk par Debitum investīciju platformu uzziniet ŠEIT!