Aktuālais pensiju plānos: tirgus svārstības ir daļa no investēšanas

Pēc dažādu analītiķu vērtējumiem, šis gads ir iesācies ar sliktāko sniegumu vairākos indeksos, tāpēc interesanti uzzināt, kā šajā laikā klājas pasīvi pārvaldītajiem plāniem.

Siksnis mierina, ka tirgus kritumi un kāpumi ir kapitāla tirgus normāla parādība. Ir nepareizi uzskatīt, ka pasīvā pārvaldīšana “darbojas” tikai kādos noteiktos tirgus apstākļos. Pasīvā pārvaldīšana ilgākā laika periodā nodrošina vidējo tirgus atdevi, kas ar ļoti lielu varbūtību pārsniedz aktīvi pārvaldītu fondu rezultātus. Turklāt, pasīvā pārvaldīšana nodrošina zemākas ieguldīšanas izmaksas, nekā aktīvi pārvaldītas investīcijas.

Nekad nevajadzētu izdarīt secinājumus, balstoties uz pagātnes rezultātiem, jo īpaši īsā termiņā. Tomēr, ja kāds to spītīgi vēlas darīt, tad vietnē Manapensija.lv var redzēt, ka pat tirgus krituma apstākļos beidzamo sešu mēnešu laikā tieši pasīvi pārvaldītie fondi ir uzrādījuši labākos rezultātus.

Šajā laikā ne viens vien investors aizdomājas, vai nevajadzētu mainīt taktiku, pieeju. Vai Indexo plāno veikt kādas izmaiņas plānu sadalījumā? Siksnis ir kategorisks: “Mēs to neplānojam darīt un cenšamies mūsu klientus pārliecināt, izglītot, ka haotiska rosīšanās tirgus svārstību situācijās nav viņu interesēs. Tirgus svārstības ir daļa no investēšanas kapitāla tirgos. Arī šodienas situācija nav ne pirmā, ne pēdējā, nedz arī lielākā vai dramatiskākā.”

Nav ne mazāko šaubu, ka ilgtermiņā pasaules ekonomika turpinās attīstīties un investīcijas pasaules kapitāla tirgos pieaugs. “Būs arī kritumi un kāpumi, bet man pietiek paškritikas un pazemības atzīt, ka precīzi to iepriekš paredzēt nav lemts nevienam. Spriedelējumi par šo tēmu var būt interesanti un intelektuāli stimulējoši, tomēr no profesionālā viedokļa nešaubīgus apgalvojumus par to, kā tieši tirgus attīstīsies, uzskatu par šarlatānismu,” norāda Indexo valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī uzsver, ka šajos laikos nevajadzētu ļauties panikai. Ikvienam ir jāapzinās, ka īstermiņa svārstībām nevajag pievērst uzmanību, svarīgāk ir sekot līdzi ekonomikas un pensiju fondu attīstībai ilgākā laika periodā, jo īstermiņa svārstības, pat neatkarīgi no pasaules notikumiem, vienmēr ir bijušas un būs, tā ir normāla parādība.

Bet vai ieguldītāji to apzinās? Vai viņiem izdodas saglabāt mieru un necensties šajā laikā aktīvos plānus nomainīt uz drošajiem? Siksnis atbild: “Noteikti nevaram runāt par masveida migrāciju, bet diemžēl vienmēr ir kāds, kas izvēlas neieklausīties mūsu padomā. Zinu gadījumus, ka uzsākoties Covid-19 krīzei 2020. gada martā pēc tirgus krituma tika veikta plāna nomaiņa uz konservatīvo un tādējādi palaista garām straujā tirgus atgūšanās, kas sekoja nākamajos pāris mēnešos. Akciju vai obligāciju plāni - tā ir izvēle, kas tikai un vienīgi ir atkarīga no jūsu vecuma vai laika līdz pensijai. Ja līdz pensijai ir vairāk nekā 20 gadi, iesakām izvēlēties aktīvo plānu, kas iegulda akcijās līdz 100%. Ja līdz pensijai mazāk nekā 20 gadi, iesakām konservatīvāku plānu, kas iegulda gan akcijas, gan obligācijās vai arī tikai obligācijās. Akciju un obligāciju īpatsvara maiņa savā portfelī atkarībā no tirgus svārstībām ir kļūda, kuru silti iesakām nepieļaut.”

Protams, ka notiekošais Ukrainā un ar to saistītās ekonomiskās sekas ietekmē mūs visus. Tajā pašā laikā fundamentālo vajadzību veidot uzkrājumus vecumdienām neviens nav atcēlis. 3. pensiju līmenis ir brīvprātīgs uzkrājums, kas var ievērojami palielināt ienākumus vecumdienās, nodrošinot pārtikušas vecumdienas. Līdz ar to var piekrist ekspertiem, kuri saka, ka noteikti nav labu vai sliktu brīžu, lai sāktu uzkrāt.

Ja par 3. pensiju līmeņa sākšanu domājat šobrīd, galvenais ir sākt veikt iemaksas iespējami agri (lai ilgs laiks līdz pensijai) un darīt to regulāri. Ja līdz pensijai ir 35-40 gadi, tad, uzkrājot līdzīgas summas, pirmās desmitgades iemaksas nodrošinās vairāk kā pusi no uzkrātā kapitāla, ejot pensijā. Citiem vārdiem sakot, pirmie 10 gadi ir svarīgāki nekā pēdējie 25-30.

Otrā ceturkšņa beigās Indexo plāno īstenot IPO. Šobrīd norit aktīvs darbs, lai jūnija beigās tas varētu notikt. Attiecīgi prospekts varētu būt pieejams jūnija vidū.

Protams, Ukrainā notiekošais ietekmējis visu noskaņojumu, bet vai pārmaiņas specifiski var just arī IPO jomā? Siksnis saka: “Ukrainā notiekošais, protams, nomāc visus, bet šobrīd neizjūtam intereses zudumu. Neredzam nepieciešamību kaut ko manīt mūsu plānos. Eksistējošie akcionāri ir gatavi izpirkt būtisku daļu no jaunā akciju laidiena, tāpat ir vērā ņemama interese no vidēji lieliem jauniem investoriem. Mūsu stratēģija ir kļūt par klientiem piederošu finanšu pakalpojumu uzņēmumu. Gadījumā, ja pieprasījums pēc IPO procesā pieejamajām akcijām pārsniegs piedāvājumu, IPO akciju sadalē prioritāte tiks piešķirta INDEXO 3. pensiju līmeņa klientiem. Detalizēti akciju sadales noteikumi tiks pieņemti līdz ar IPO prospektu.”

Domājot par Indexo IPO potenciālajiem investoriem vajadzētu pievērst uzmanību vairākiem rādītājiem: “Klientu skaita, aktīvu pārvaldīšanas, ieņēmumu un tirgus daļas izaugsmes dinamikai. Sagaidām, ka jau pēc 1.5-2 gadiem Indexo aktīvu pārvaldīšanas apjoms pārsniegs 1 mljrd. eiro. Otra būtiska lieta ir konkurences trūkums un lielais potenciāls Latvijas banku sektorā. Līdzīgi kā mums jau tas vienreiz izdevās pensiju pārvaldīšanā esam pārliecināti, ka spēsim panākt vērā ņemamas pārmaiņas un izcīnīt savu vietu arī banku sektorā.”