Alternatīvo ieguldījumu platformu salīdzinājums ar ierastajiem investīciju produktiem

Tas notiek, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, kas iniciē pārmaiņas arī citās ar naudas ieguldīšanu saistītās jomās - regulācija, informācijas pieejamība uc.

Līdz ar to ikvienam no mums pat ar nelieliem brīviem naudas līdzekļiem ir iespēja kļūt par investoru un sākt rosīties finanšu tirgos ar mērķi gūt papildus ienākumus. Šajā situācijā par lielāko izaicinājumu kļūst nevis iespēju trūkums, bet tieši pretēji – iespēju daudzveidība.

Ir vērtīgi pārzināt dažādās investīciju iespējas un ar tām saistītos plusus un mīnusus, lai, darbojoties ieguldījumu sfērā, katram būtu izstrādāta sava stratēģija.

Ar stratēģiju es domāju:

· esam definējuši savu riska apetīti jeb gatavību uzņemties risku;

· esam noteikuši vēlamo kapitāla atdeves līmeni un periodu, kādā vēlamies to gūt;

· esam definējuši veidus, kā diversificēsim ieguldījumus, mazinot riskus.

Tātad, ieguldīšana notiek plānveidīgi, nevis impulsīvos lēmumos balstīti.

Lai primāri jau privātajiem investoriem būtu vieglāk izveidot vai pilnveidot savas investīciju stratēģijas, šajā rakstā ir apskatīti dažādu investīciju veidi, kā arī ienirstam nedaudz dziļāk saucamajā P2P (peer-2-peer) investīciju jūrā, kas kļuvusi par gandrīz vai neatņemamu daudzu investoru portfeļa sastāvdaļu.

Bankas depozīts. Ja sākam no viena gala, tad kā pats pieejamākais, neskaitot uzkrājumus skaidrā naudā zeķē vai krājkasē, ir depozīts bankā. Tā lielākais pluss ir šī noguldījuma drošība. Banku regulējums paredz noguldījumu garantiju sistēmas izveidi, kas nodrošina to, ka jūsu kapitāls līdz 100 000 eiro ir drošībā un tiks jums atmaksāts, pat ja ar banku notiks kādas nedienas. Taču ar šo arī beidzas noguldījuma bankā plusi, jo pašreiz piedāvātā atdeve šāda veida naudas noguldīšanai ir pielīdzināma nullei. Bet, ja ņemam vērā inflāciju un citus naudas vērtības samazināšanos veicinošus faktorus, tad ilgtermiņā šāda naudas turēšana nes nevis peļņu, bet zaudējumus.

Dzīvības apdrošināšana. Nākamais solis aiz banku uzkrājumiem ir ieguldījumi uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā jeb UDA. Arī šeit varam sākt ieguldīt (vai drīzāk noguldīt) ar nelielām summām, sākot ar 25 eiro mēnesī, un 3. pensiju līmenī (3PL), sākot no 0.01 eiro. Kau arī jūsu ieguldīto UDA un 3PL naudu investīciju pārvaldnieki izvietos finanšu instrumentos (piemēram, akcijās un obligācijās), lielo komisiju dēļ jūsu investīciju atdeve būs būtiski mazāka nekā tad, ja paši darbosities akciju tirgos. Tāpat minimālo noguldījuma termiņu ziņā šo investīciju disciplīnu varam droši saukt par maratonu vai ultra-maratonu – vismaz 10 gadi UDA un vismaz 55 gadu vecuma sliekšņa sasniegšana pensiju fondos.

Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platformas. Jau krietni augstāku ienesīgumu sola tā sauktās P2P ieguldījumu platformas, kas nu jau kā viens no investīciju izvietošanas veidiem mums zināms 10 gadus. Tās ir tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā radušās online platformas, kas saved kopā biznesus (kam nepieciešams finansējums izaugsmei) ar personām, kas vēlas gūt tā saucamos pasīvos ienākumus. Šīs platformas izceļas ar lietošanas ērtumu (investēt iespējams ātri, vienkārši un pārskatāmi), kā arī ar salīdzinoši augstām ienesīguma likmēm. Tipiski gada ienesīguma likmes ir no 8-14% (uz šī raksta tapšanas brīdi Debitum platformas vidējais ienesīgums ir 10% gadā). Arī minimālā investīciju likme ir demokrātiska – sākot no 10-50 eiro.

Šādas platformas ir piemērotas investoriem, kuri sagaida stabilu un vienmērīgu (zināmā mērā var teikt - garlaicīgu) kapitāla vērtības pieaugumu bez krasām tirgus svārstībām.

Pie investīcijām P2P platformās jāpieskaras arī riska faktoram, ko uzņemas investors. Kā jau zinām, pilnīgi visu veidu investīcijas ir pakļautas zināmam riskam (ja kāds jums apgalvo pretējo – bēdziet prom) un arī P2P platformu kontekstā risks saglabājas.

Tā kā šeit mēs runājam par investīcijām aizdevumos uzņēmumiem un/vai privātpersonām, tad primārais risks saistās ar šo aizdevumu pilnīgu vai savlaicīgu neatdošanu. Platformas piedāvā dažādus šos riskus minimizējošus risinājumus (piemēram, buyback jeb atpirkšanas pienākumu, kas nozīmē, ka šādu neatmaksātu cesijas līgumu no jums sola atpirkt platforma vai aizdevēj-kompānija), apzinoties, ka investoru naudas drošība ir pamats veiksmīgai darbībai.

Tomēr vēl augstāku naudas drošības līmeni P2P platformu nozarē piedāvā regulācija. Bet par P2P nedaudz vairāk runāsim pēc brīža.

Ieguldījumi akcijās. Šeit mēs runājam par investīcijām noteiktu uzņēmumu akcijās vai arī akciju paketēs jeb ETFos, piemēram ASV TOP100 vai TOP500 uzņēmumos.

Šādu investīciju pluss ir to pieejamība – izmantojot platformas (piemēram, Revolut, eToro u.c.), investēt iespējams, sākot no 1 eiro. Tāpat, šādā veidā varam piedalīties “savu favorīt-uzņēmumu biznesā” – iegādājoties to akcijas.

Ja “uztaustāt” pareizo uzņēmumu tā izaugsmes brīdī, tad šāds investēšanas veids ļauj samērā īsos termiņos (līdz 1 gads) gūt ievērojamu peļņu, kas mērāma vairākos desmitos peļņas procentu. Bet šeit būtiski ir spēt uztaustīt starp daudziem uzņēmumiem to īsto, kā arī veikt investīcijas īstajā brīdī.

Lai gan ieguldīt biznesā ir viens no stabilākajiem un drošākajiem veidiem, akciju tirgu svārstības ir ļoti grūti prognozējamas. Tās ietekmē gan globālie un lokālie notikumi ekonomikā, paša uzņēmuma darbība, kā arī informācijas telpa ap to un vēl miljons citi faktori.

Īpaši sarežģīti prognozes veikt pašreiz, kad pasaules ekonomikā valda recesijas vēsmas. Piemēram, S&P500 indekss parāda, ka 500 ASV lielāko uzņēmumu akciju vērtība pēdējā gada laikā samazinājusies par 20% (2022.gada 11.novembris salīdzinot ar 2021.gada 31.decembri).

Līdz ar to, ja izšķiraties par labu investēšanai akcijās, vai nu esat gatavi iespējamiem lieliem vērtības kritumiem vai arī plānojat šo investīciju nekustināt ilgāku termiņu – 5 līdz 10 gadus (vēsture rāda, ka šādā periodā tirgi atkopjas un strādā ar 7-9% gada ienesīgumu).

Ieguldījumi obligācijās. Investīcijas aizdevumu vērtspapīros jeb obligācijās (bonds – angliski) bieži nav vienkārši un ērti pieejami privātajiem ieguldītājiem. Minimālais ieguldījumu apjoms nereti ir 100 000 eiro (atkarībā no obligāciju emitenta izstrādātajiem nosacījumiem).

Atšķirībā no akcijām, obligācija nepiešķir tās turētājam uzņēmuma daļas, jo obligācija ir aizdevums. Līdz ar to šāda investīcija tiešā veidā pasargā investoru no galvassāpēm un stresa, ko rada akciju tirgus svārstības. Zemāks investīciju risks, loģiski, iet kopā ar zemākām peļņas likmēm, piemēram, Latvenergo 5 gadu obligācija ar 2.42% likmi, Lietuvas valdības 10 gadu obligācijas ar 4.1% likmi, BluOr bank 7 gadu subordinētās obligācijas ar 7% likmi. Līdz ar to, ja vēlamies darboties ar aizdevumu vērtspapīriem, jārēķinās ar būtiskām investīciju summām un gariem noguldījumu termiņiem (kas nav vairuma privāto investoru atlases kritēriji).

Kriptovalūtas. Protams, šajā sarakstā ir jāpiemin arī kriptovalūtas, kuras milzu popularitāti guvušas pēdējos 10 gados. Pie kriptoinvestīcijām ilgi nevēlos kavēties, jo piesaukt salīdzinājumu – “ieguldīšana kriptovalūtās ir pielīdzināma ruletes spēlei, kur spēlētājs liek likmi uz Melns vai Sarkans” ir tieši vietā.

Investīcijas kriptovalūtās ir ar lielāko potenciālu ļoti īsā laikā gūt milzīgu peļņu un tāpat tās paredz absolūti augstāko iespējamo risku pazaudēt investīcijas. Piemēram, Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā (2022.gada novembris pret 2021.gada novembri) ir nokritusies 4.2 reizes.

Investīcijas šajā disciplīnā varat uztvert, kā labu izklaidi vai sportu, kurā investējat nelielu savu brīvo aktīvu daļu ar mērķi vērot, kā uzvedas kripto tirgu un, kādi globāli notikumi to ietekmē.

Tā kā esam apskatījuši investīciju iespējas dažādos aktīvu veidos un identificējuši, ka sabalansētā portfelī ir vieta dažāda veida un riska līmeņa investīcijām, tostarp arī P2P platformās, varam nedaudz tuvāk aplūkot pašas savstarpējo aizdevumu platformas.

Kopumā, ja man jādod P2P platformu definīcija no investoru skatu punkta, varu teikt, ka ieguldījumu veikšana tajās ir ļoti vienkārša (viegli saprotama) un krietni mazāk stresaina, kā ieguldot, piemēram, akciju vai kripto tirgos. Šīs investīcijas

nodrošina ieguldītājiem iepriekš atrunāto ienesīgumu, nepiedzīvojot aktīvu vērtības kāpumus un kritumus, kā amerikāņu kalniņos. Nopelnītā peļņa pārsvarā ar regularitāti reizi mēnesī tiek izmaksāta investoriem, kas to uzreiz reinvestē, lai maksimizētu sākotnējā kapitāla atdevi.

Lai arī sabiedrībā valda priekšstats, ka P2P platformās iespējams investēt tikai patēriņa jeb tā sauktajos ātrajos kredītos, P2P platformas ir būtiski transformējušās un starp tām pastāv būtiskas atšķirības.

Kā izvēlēties piemērotu platformu investīcijām - ir vērts iepazīties ar zemāk uzskaitītajām atšķirībām.

Lai gan kopumā runājot par savstarpējo aizdevumu platformām, tiek lietots apzīmējums P2P (peer-to-peer), atkarībā no aktīviem, ko piedāvā konkrētā platforma, varam izšķirt četru veidu P2P platformu tipus:

1. P2P (peer-to-peer) – šīs platformas piedāvā klientiem ieguldījuma iespējas pārsvarā ātro un patēriņa kredītu aizdevumos, kas izsniegti fiziskām personām bez nodrošinājuma. Šajā grupā ietilpst tādas platformas, kā Mintos, ViaInvest u.c

2. P2B (peer-to-business) – kā nosaukums jau pasaka priekšā, šeit privātie klienti un uzņēmumi var ieguldīt biznesa kredītu aizdevumos ar vai arī bez nodrošinājuma. Šajā grupā ietilpst Debitum un October platformas.

3. platformas, kas piedāvā ieguldījumus aizdevumos pret nekustamā īpašuma ķīlu, piemēram, Estateguru.

4. crowdfunding platformas – visbeidzot tā sauktās pūļa finansēšanas platformas, kur visbiežāk finansējums tiek vākts , lai īstenotu biznesa idejas, nākotnes projektus vai arī finansētu jau esošu biznesu. Šeit, kā piemēri minami Latvijas Crowdestor vai Britu salu Crowdfunder. Atkarībā no projekta, šeit aizdevumiem var būt un var arī nebūt papildus nodrošinājums jeb ķīla.

Lai arī platformu pamatdarbības principi ir līdzīgi (peer-to-peer princips), operatīvās darbības un pārvaldības principos starp dažādām platformām ir vērojamas būtiskas atšķirības. Kā lielākā robežšķirtne ir izceļama vai platforma ir regulēta vai neregulēta.

Eiropā pašreiz pastāv četras licencētas P2P platformas un visas šīs platformas darbojas Latvijas valsts jurisdikcijā, kur saņemta Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas (FKTK) izsniegta investīciju brokeru sabiedrības licence. Pārējās Eiropas valstīs šāds regulējums pašreiz nav obligāts, bet tas ir tikai laika jautājums, jo licence ne tikai padara platformas darbību ievērojami caurspīdīgāku, bet arī sniedz papildus garantijas investoru ieguldītās naudas drošībai.

Šeit, kā būtiskākās atšķirības starp regulētajām un neregulētajām platformām ir vērts uzsvērt:

· regulētām platformām ir jāievēro stingri regulatora nosacījumi, piemēram, jāsaskaņo īpašnieku struktūra, naudas izcelsme, jaunas ieguldījumu iespējas ar uzraugošo iestādi . Tāpat ik mēnesi jāsniedz detalizētas atskaites Regulatoram un Centrālajai bankai,

· licenci saņēmušām platformām regulāri jāveic iekšēji un ārēji auditi, tajā skaitā klientu līdzekļu pārvaldības audits, klientu līdzekļi tiek turēti nodalīti, un sabiedrības finanšu problēmu vai likvidācijas gadījumā tiesu izpildītājam nav tiesību klientu līdzekļus izmanot kreditoru prasījumu segšanai. Tajā pat laikā neregulētās platformās, lai arī līdzekļi visbiežāk arī tiek turēti atsevišķos kontos, likvidējot uzņēmumu visa nauda tiek pieskaitīta uzņēmumu līdzekļiem un var tikt izmantota kreditoru prasījumu segšanai. Tātad investors var būt arī pēdējais līdzekļu atgūšanas gaidītāju rindā,

· investoru aizsardzības programma –klientu depozīti ir nodrošināti 90% apmērā līdz pat 20 000 eiro. Nelicencētajās platformās valsts nodrošinātas investoru aizsardzības nav.

Regulētajām platformām augstāk minētās prasības ir, kā saka, must have, kamēr neregulēto platformu gadījumā investoram ir jāpaļaujas uz platformas īpašnieku labticību un godīgumu.

Runājot par P2P platformām, būtiski ir arī saprast, kādēļ uzņēmumi izmanto platformas biznesa finansējuma piesaistei.

Galvenokārt tie ir vai nu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kam banku finansējums nav pieejams, vai arī lieli uzņēmumi, kuri izmanto šo pakalpojumu, kā vienu no finansējuma avotiem.

Lai raksturotu pieminēto MVU segmentu jāmin Debitum klients - uzņēmums Flexidea, kas sniedz rēķinu faktoringa pakalpojumus. Tā portfeļa apmērs ir vairāk nekā 2.5 miljoni eiro un uzņēmums turpina attīstību, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Polijā. Tātad stabils un nemitīgi augošs bizness.

Savukārt iepriekš minētos lielos uzņēmumus vislabāk raksturos viens no pēdējā laika Latvijas veiksmes stāstiem DelfinGroup, kas izmanto vairākus kapitāla piesaistes veidus – 2021.gadā veikts IPO process, vairākas obligāciju emisijas, kā arī P2P platformas pakalpojumi.

Līdz ar to arī privātajiem investoriem ar ierobežotiem līdzekļiem ir iespēja investēt strauji perspektīvos uzņēmumos, saņemot konkurētspējīgu atdevi un nekļūstot par uzņēmuma akcionāru (kas nes līdzi zināmus riskus un ilgtermiņa saistības).

Vēl viens piemērs. Septembra beigās Signet Bank organizēja Sun Finance Group obligāciju emisiju. Minimāla obligāciju investīciju summa bija 100 000 eiro, kas ievērojami pārsniedz tipiska privātā investora portfeli Latvijā. Tomēr, tajā pat laikā Regulatora licenci saņēmušajā P2P platformā Mintos arī ir pieejamas investīcijas Sun Finance Group uzņēmumu izsniegtajos kredītos ar minimālo investīciju soli 50 eiro.

Otrs biežākais iemesls P2P platformu iesaistei finansējuma nodrošināšanā ir uzņēmuma darbošanās specifiskā nišas nozarē, ko parastās bankas nespēj izvērtēt un, tādējādi nepiedāvā kredīta pakalpojumus.

Šeit, kā piemērs, jāmin Lielbritānijas uzņēmums Triple Dragon (darbojas Debitum platformā), kas piedāvā digitālo faktoringu mobilo spēļu izstrādātājiem pret jau uzkrāto ieņēmumu nodrošinājumu no Google Play store, Apple app store, Steam u.c. spēļu nozares flagmaņiem. Kaut arī Triple Dragon darbības modelis ir ar ļoti mazu risku, bankas līdz šim nav spējušas uzsākt sadarbību ar viņiem un Debitum investori var ieguldīt ar 10% ienesīguma likmi gadā aktīvos, kam par nodrošinājumu kalpo uzkrājumi Amazon, Apple un citos lielos uzņēmumos.

Kā redzam, investīciju pasaule ir dinamiska un daudzšķautņaina. Ja vēlamies un laika ziņā varam atļauties, tad ienirt tajā varam dziļi jo dziļi. Kā 12.novembrī notikušajā Investoru Kluba viena gada jubilejas konferencē atzina Investors Tomass no Igaunijas (prototips Investoram Andrim no Latvijas, kas mums visiem labi zināms) – sākotnējais Investora Tomasa mērķis bija parādīt, ka arī persona bez padziļinātām priekšzināšanām finanšu lauciņā var gūt ievērojamu peļņu, bet pašreiz aiz Investora Tomasa stāv vairāki žurnālisti un projekts ir kļuvis par viņu hobiju un 24h nodarbi (izpēte, analītika, papildus datu ieguve, principu izstrāde). Līdz ar to, domājot par sevi, kā investoru, papildus riska apetītei un citiem investīciju stratēģiju veidojošiem lielumiem, padomājam par laiku, cik esam gatavi investēt, lai trenētu finanšu niršanas prasmes. Jo, kā zinām, – laiks ir nauda!